Jauniešiem jāizmanto iespējas. Viņi var doties strādāt arī uz Briseli, bet galvenais, lai sirds ir īstajā vietā.
Jauniešiem jāizmanto iespējas. Viņi var doties strādāt arī uz Briseli, bet galvenais, lai sirds ir īstajā vietā. Bez godīguma un sirdsapziņas nedrīkst dzīvot — ļoti viegli var pazaudēt sevi un aizmirst Latviju. Vienmēr ir jāatceras, no kurienes esi cēlies…
Šī ir viena no atziņām, ko smilteniete Līga Čukure uzklausa sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātu no Latvijas Ģirtu Valdi Kristovski. Viņa kopā ar Latvijas juridisko augstskolu studentu un pasniedzēju grupu viesojās Briselē, lai iepazītos ar Eiropas Savienības institūciju darbu.
Patīk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs
Līga šogad beigs Latvijas Policijas akadēmijas maģistrantūru un būs tiesību zinātnes maģistre. Tikko viņa atgriezās no Vācijas pilsētas Hofas, kur četrus mēnešus studentu apmaiņas programmas ietvaros studēja Bavārijas Publiskās pārvaldes un justīcijas profesionālajā augstskolā, kas sagatavo speciālistus ierēdņu darbam. Vācijā šis arods jāstudē trīs gadus.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” smilteniete dalās iespaidos par redzēto un dzirdēto Briselē. “Man patīk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. Praksi izgāju Rīgā, Ministru Kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā. Tur man radās interese par cilvēktiesībām. Maģistra darbam izvēlējos tēmu, kas saistīta ar personas datu aizsardzību,” stāsta Līga. Vēlāk studente piedalījusies eseju konkursā. Iesniegusi eseju par Eiropas iekšējo un ārējo cilvēktiesību politiku. Tajā viņa apskatījusi jautājumus, vai ir nepieciešami jauni cilvēktiesību standarti, vai jāpieņem Eiropas Konstitūcija, ar kuru ir lielas problēmas, jo divas valstis to neratificē. “Konkursā uzvarēju, un balvā bija brauciens uz Briseli. Vēl grupā mūsu akadēmiju pārstāvēja policijas specializācijas students Indulis Lāma un prorektors Artūrs Garonskis,” saka Līga.
Jācenšas gūt daudzpusīgas zināšanas
Līga ir Smiltenes ģimnāzijas absolvente, un šobrīd viņa secina, ka profesijas izvēlē liela nozīme bijusi skolotājām. Daina Zelmene mācījusi civilzinības, savukārt Mārīte Rainbaha — politiku un vēsturi. Tomēr pirmais impulss radies Latvijas neatkarības pirmsākumos, kad Līgas tēvs aktīvi iesaistījies visās tā laika aktivitātēs, sākot ar lielo mītiņu Daugavmalā.
“Studējot esmu pārliecinājusies, ka mana izvēle ir pareiza,” uzsver smilteniete. Vaicāta, kādu padomu viņa dotu šābrīža vecāko klašu skolēniem, Līga iesaka vispirms censties iegūt daudzpusīgas zināšanas. Tas nozīmē ne tikai cītīgu mācību priekšmetu apguvi, bet arī sekošanu līdzi notikumiem pasaulē un Latvijā. Viņa uzskata, ka potenciālajam jurisprudences studentam vidusskolā jāpievērš īpaša uzmanība sociālajām zinātnēm, politikai un vēsturei. Protams, jāapgūst arī valodas — latviešu, angļu, vācu un, ja iespējams, franču. Noderēs arī krievu valoda. Tomēr vissvarīgākā ir vēlme un mērķtiecība. “Mācos tikai ar izpratni. Galvenais ir prast atrast informāciju un būtiskāko, nevis mācīties visu pēc kārtas. Ir svarīgi iet uz savu mērķi, un apgūt tos priekšmetus, kas būs vajadzīgi turpmākajā praksē,” secina studente. Viņa piebilst, ka skolas gados interesējusies arī par sportu un mūziku, bet tad izlēmusi, ka šajās jomās būs grūtāk nopelnīt maizi.
Pēc augstskolas beigšanas Līga apsver domu palikt un strādāt dzimtajā pusē. To rādīs laiks. Katrā gadījumā, viņas zināšanas var būt noderīgas valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādēs, bet tikpat labi jaunā speciāliste var strādāt kāda firmā par juristi. “Man patīk studijas, jo esmu izvēlējusies sev piemērotu profesiju,” akcentē Līga.
Mēs bijām ļoti ieinteresēti
Katru gadu Eiropas Parlamenta deputāts drīkst uzaicināt 90 cilvēkus iepazīt savu un Eiropas institūciju darbu. Šādi braucieni norisinās kopš deputātu ievēlēšanas. Iepriekšminētā eseju konkursa uzvarētāji devās uz Briseli tieši šā projekta ietvaros un tikās ar Ģirtu Valdi Kristovski. “Gide atzina, ka mūsu grupai deputāts veltījis īpaši daudz laika, jo mēs, studenti un juridisko fakultāšu profesori, kas ikdienā saskaras tieši ar Eiropas tiesībām, bijām ļoti ieinteresēti,” stāsta Līga. Deputāts dalījies pieredzē, kā viņam veicas darbā un kā Latvijas pārstāvis Eiropā var īstenot idejas un tās virzīt. Viņš uzsvēris, ka galvenā problēma ir viņa partijas mazais pārstāvju skaits parlamentā, salīdzinot ar kopējo deputātu skaitu.
Šobrīd viņa lielākā uzmanība tiek veltīta projektam par Otrā pasaules kara seku likvidēšanu, saistībā ar Molotova – Ribentropa paktu. Latvijas pārstāvjiem nākas uzklausīt daudzu Briseles deputātu iebildumus, jo viņi uzsver, ka šo seku likvidēšanas rezultātā tikšot pieprasīti līdzekļi kompensācijām. Tomēr visvairāk Ģ. V. Kristovska darbības joma attiecas uz ārējo drošības politiku. Tādā veidā viņš Eiropā turpina savu Latvijā iesākto darbu un piedalās Eiropas deputātu veiktajās novērošanas misijās ārvalstīs, kur notiek vēlēšanas.
Pārāk daudz partiju interešu
Latvijas pārstāvis atzinis, ka viņam ir ļoti maz laika un ir sarežģīti visu paspēt. “Agrāk domāju, ka deputāti Briselē uzturas visu laiku, bet izrādās, ka viņi katru nedēļu brauc uz Latviju un tikai četras dienas pavada tur. Viņiem arī Latvijā ir daudz pienākumu, jo jāsadarbojas ar dažādām institūcijām,” uzzinājusi smilteniete. Deputāts uzsvēris, ka mūsu eiroparlamentāriešiem esot minimāla sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, tādējādi maz tiekot atspoguļots viņu darbs un iedzīvotājiem neesot uzticības šai institūcijai, īpaši par līdzekļu izlietojumu un par to, kas tiek veikts Eiropas Parlamentā.
“Lai Latvija kaut ko varētu panākt, mūsu deviņiem deputātiem jāpiesaista citu valstu parlamentārieši, īpaši no Austrumeiropas. Pašlaik notiek sadarbība ar Polijas deputātiem, bet paši Latvijas pārstāvji nebūt nav tik saliedēti. Viņi sadalījušies pa vairākām partijām,” uzzinājusi Līga. Ģ. V. Kristovskis secinājis, ka pašlaik Latvijas politikā ir pārāk daudz partiju interešu un nav kopēja viedokļa, kā valstij vajadzētu attīstīties.
Līga uzskata, ka situācija varētu uzlaboties, ja mainītos iedzīvotāju tiesiskā apziņa. Ikvienam jābūt godīgam un jāsaprot, ka viņš pats veido valsti, nevis valsts ir radīta viņa sociālo vajadzību apmierināšanai un pašlabuma gūšanai. Arī deputātiem jāpilda savi solījumi. Tas skaisti skan, bet… Valsts vadītājiem pašiem jārāda labāks piemērs un vairāk jāsadarbojas, nevis jākašķējas. Tagad, priekšvēlēšanu noskaņā, tas viss, protams, izskatās pavisam citādāk.
Pienes klāt uz paplātes
Ģ. V. Kristovskis paskaidrojis, ka Eiropas Parlamentā paveiktais atkarīgs no tā, vai deputāts ir aktīvs, vai viņš iesaistās notiekošajā. Nav tā, ka visu pienes klāt uz paplātes. Šis viņam ir bijis pirmais, iepazīšanās gads, turpmāk darbs būs vēl ražīgāks. Eiropas Parlamentā pilnvaru laiks ir pieci gadi. Deputāts juridisko augstskolu pārstāvjiem atzinis, ka vēl nav izlēmis, vai kandidēs uz nākamo sasaukumu, jo viņš vēlas turpināt savu darbību arī Latvijā.
