Ieskaitot visus mērķfinansējumus un dotācijas, šogad Valkas rajona padomes administrētais budžets ir 3755450 latu.
Ieskaitot visus mērķfinansējumus un dotācijas, šogad Valkas rajona padomes administrētais budžets ir 3755450 latu.
“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir palielinājies tikai par 10,3 procentiem, bet tas ir gana nozīmīgs atsevišķos posteņos. Budžetā ir iekļauti arī investīciju līdzekļi, ieņēmumi un izdevumi no līdzdalības projektos,” informē Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs.
Rajona padomes funkcijas nav mainījušās
Par Administratīvo likumu joprojām tiek diskutēts un spriests, bet nekas nav grozīts. Viena no nozīmīgākajām funkcijām ir izglītības metodiskā vadība un organizācija Valkas rajona skolās. Tikpat nozīmīgi ir nodrošināt iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību abās Valkas rajona lokālajās slimnīcās. “Mums ir jāstrādā, lai slimnīcas tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo aparatūru tajās jomās, kurās mums ir speciālisti. Ņemam kredītus, īstenojam investīciju projektus, lai nopirktu vismodernākās iekārtas, jo jādzīvo rītdienai,” pārliecināts izpilddirektors. Rajona padome pilda arī tās funkcijas, kas nav dokumentāri definētas, tas ir, kultūras un sporta pasākumu rīkošana, plānošanas un attīstības programmu īstenošana. Vēl jārūpējas par pansionāta, Ērģemes bērnunama un Palsmanes internātskolas darba administrēšanu.
Apmierina dzīves diktētos pieprasījumus
Rajona padomes funkciju veikšanai no Izlīdzināšanas fonda ieplānots 700971 lats. Pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir 21,8 procenti. K. Albergs uzskata, ka tas ir gana labs finansējums, lai rajona padome un tās iestādes varētu izpildīt noteiktās funkcijas un apmierināt pamatotos pieprasījumus, jo īpaši to, ko dzīve nodiktē. Jaunās telpās strādā Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrs. Izmaksas tā uzturēšanai kļuvušas ievērojami lielākas. Centra remontam nepieciešamie līdzekļi — 700971 lats — ir lūgti valsts investīciju programmai.
No budžeta kopējās summas 46,4 procenti paredzēti izglītības pasākumiem. Šajos līdzekļos iekļauta arī pedagogu darba samaksa ne tikai vispārizglītojošajās, bet arī sporta un specializētajās izglītības iestādēs. Tas liecina, ka rajona padomes prioritāte ir izglītībai. Pedagogu darba samaksa ir palielinājusies par 15 procentiem. “Tas nav liels, bet nav arī mazs pieaugums, ja ņem vērā, ka pagājušā gada otrajā pusē notika ievērojamas izmaiņas darba samaksā,” uzskata K. Albergs.
Vajadzību ir vairāk nekā iespēju
Rajona padome kopā ar administrāciju šajā gadā kopā iztērēs 228087 latus, tas ir, par 16,6 procentiem vairāk nekā pērn. Tas saistīts ar degvielas un citu resursu cenu kāpumu. Izpildstruktūru algas pieaugums ir 15,6 procenti. Budžeta pieauguma dēļ vispirms tiek apmierinātas pagājušajā gadā nebijušās vajadzības — BJIC uzturēšanai, Izglītības pārvaldei nepieciešama jauna automašīna, kuru iecerēts iegādāties līzingā. Vienu mašīnu paredzēts nopirkt būvvaldei. Katrai rajona padomes struktūrai līdzekļu palielinājums ir apmēram 15 – 16 procentu robežās, bet Izglītības pārvaldei — 26 procenti. Izpilddirektors atzīst, ka vajadzību ir vairāk nekā iespēju, jo ierobežojošais faktors allaž ir finansējums. Piemēram, BJIC finansējums šogad ir palielinājies par 78 procentiem.
Šogad no dotācijas līdzekļiem nauda paredzēta arī medicīnai, taču absolūtajos skaitļos tas nav daudz — Smiltene saņems 13000, bet Valka — 6000 latu. Izskatot budžeta projektu, notika spraigas diskusijas par vienu vai otru pozīciju.
“Jāņem vērā, ka vairākiem projektiem būs nepieciešams līdzfinansējums. Tie ir projekti par eiroreģionu Pleskava – Livonija un pārrobežu sadarbības struktūrattīstību, eiroreģionu attīstības projekts valstīm ap Baltijas jūru “Interreg II” programmas ietvaros, “Deviņas upes Vidzemē” un citi. Veiksmīgs izrādījās projekts “No labām zināšanām uz praksi” par 29. arodvidusskolu. Ja pieņems visus mūsu iesniegtos projektos, nepieciešami 11000 latu. Eiropas projektiem vajadzīgs arī priekšfinansējums, tāpēc rajona padome ir paņēmusi kredītu projektam “Virtuālā Valka – Valga”. Tas ir mūsu rajona to iedzīvotāju interesēs, kuri spēj nopirkt datoru un vēlas strādāt internetā,” stāsta K. Albergs. Viņš uzskata, ka šim bezvadu interneta projektam ir nākotne un tā varētu būt noslēguma fāze Valkas rajona internetizācijai. Jo aktuāli tas ir pagastos, kuros līdz šim nebija iespēju izmantot internetu. Iespējams, ka jau līdz gada beigām varēs atgūt priekšfinansējumā ieguldītos 63 tūkstošus latu.
Ar budžeta sadalījumu kopumā apmierināti
Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Videmane, lūgta komentēt izglītībai atvēlēto budžetu, sacīja, ka vienmēr jau gribas vairāk, tomēr šoreiz budžeta apspriešana noritēja mierīgāk nekā citus gadus. Viņa priecājas, ka būs nauda automašīnas un datortehnikas iegādei, tomēr neatbilstoši maz piešķirts kultūras un sporta pasākumu organizēšanai. Ja neizdosies izlūgties naudu no pašvaldībām, tad pasākumu skaitu nāksies samazināt.
Valkas rajona galvenā speciāliste sociālās aprūpes jautājumos Mārīte Magone ir ļoti apmierināta ar šā gada budžetu. “Pie šāda budžeta sadalījuma varam dzīvot normāli. Varbūt Smiltenes ģimenes atbalsta centram ir mazāka summa, bet izdzīvošanai pietiks. Šī iestāde ar projekta palīdzību daudz līdzekļu ieguva pērn, tāpēc šogad nekādām ekstrām naudas nebūs. Šis ir rets gadījums, kad kopumā sociālajām vajadzībām iedalīts gana daudz, īpaši Ērģemes bērnunamam un Sedas pansionātam. Diemžēl nevarējām palīdzēt nevalstiskajām organizācijām, jo mūsu pienākums ir vispirms palīdzēt tiešās pakļautības iestādēm,” situāciju komentē M. Magone.
