Sešām pašvaldībām, kas veidos Valkas novadu, drīzumā varētu pievienoties vēl citas.
Sešām pašvaldībām, kas veidos Valkas novadu, drīzumā varētu pievienoties vēl citas. Skaidri savu izvēli par labu dalībai novadā jau izdarīja Ēveles pagasts.
Otrdien sanāksmē ar Valkas novada veidotājiem – Valkas pilsētas, Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagasta pārstāvjiem – tikās pārstāvji no piecām citām rajona pašvaldībām – Ēveles, Jērcēnu un Plāņu pagasta, kā arī Sedas un Strenčiem.
“Sanāksmē noskaidrojās, ka Seda, Strenči un Jērcēni uzskata – viņi var veidot savu – Strenču – novadu. Plāņi ir atšķirīgā situācijā, jo viņi varētu iekļauties gan Valkas, gan Smiltenes novadā. Pašlaik plānēnieši piedalās Smiltenes novada izveides projektā. Taču Plāņiem ir teritorijas, kas ģeogrāfiski piekļaujas Valkas novadam,” informē Valkas pilsētas domes preses sekretāre Inguna Medne.
Darbs ar novada izveides projektu turpināsies, un katrai pašvaldībai jāpieņem lēmums par pievienošanos viena vai otra novada veidotājiem.
Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja klātesošos iepazīstināja ar Valkas novada izveides principiem – ir vismaz viens izteikts attīstības centrs, aptver ar darbavietām un infrastruktūru saistītas pilsētu un lauku teritorijas, kā arī ir ietverts plašs pašvaldības funkciju veidošanai nepieciešamais infrastruktūras objektu klāsts.
Galvenais kritērijs ir ekonomiski attīstīties spējīgs novads ar vismaz vienu izteiktu attīstības centru, kurā ir potences uzņēmējdarbības attīstībai. Valkas kā novada centra priekšrocības ir šeit esošais transporta koridors un dzelzceļš. Deviņdesmitajos gados, līdz ar robežas izveidošanu, muitas ieviešanu un transporta plūsmas apturēšanu pa dzelzceļu, Valkas attīstība tika kavēta. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), situācija ir krietni mainījusies – Valkai un Valgai jau tagad ir kopējs darba tirgus un vērienīgu projektu attīstības iespējas. Turpmāko divu gadu laikā ir paredzēts atjaunot pasažieru satiksmi līdz Tartu vai pat līdz Tallinai. Tas nozīmē vēl lielāku tūristu pieplūdumu. Pēdējos gados Valkas pilsētas budžets katru gadu ir pieaudzis no 10 līdz pat 30 procentiem. Tas nepārprotami liecina par pilsētas ekonomisko izaugsmi. Skatoties gadus desmit uz priekšu, abas dvīņu pilsētas pilnīgi noteikti attīstīsies kā ievērojams izglītības, loģistikas un rūpniecības centrs starp Latviju un Igauniju. U. Ozoliņa uzskata, ka tāpēc ir svarīgi izveidot spēcīgu Valkas novadu. ES par ekonomiski spēcīgu uzskata teritoriju ar 55 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā šādu teritoriju pat rajonu robežās ir ļoti maz. Bez iedzīvotāju skaita ir arī citi spēcīgas teritorijas rādītāji. Lielāka teritorija nozīmē koncentrētākus finanšu resursus, kurus ir vieglāk pārdalīt starp teritorijām un daudz vieglāk ir piesaistīt profesionālus speciālistus. Svarīga nozīme reģiona attīstībā ir augstākajām mācību iestādēm. Šajā virzienā Valkā strādā gana nopietni, jo pilsētā jau darbojas Latvijas Universitātes filiāle. Arī investoriem daudz pievilcīgāka vide uzņēmējdarbībai ir lielāka teritorija ar plašākām izvēles iespējām, kur veidot un attīstīt savu uzņēmumu.
Viens no galvenajiem uzdevumiem Valkas novadā infrastruktūras jomā ir ceļu sakārtošana un attīstība. Tā ir gan “Ziemeļu stīga” no Kārķiem līdz Zvārtavai, gan ceļš Kārķu – Valmieras virzienā. Tas, ka dažu apkārtējo pagastu iedzīvotāji varbūt ne vienmēr iepirkties dodas uz Valku, nebūt nenozīmē, ka tāpēc tā nevarētu būt novada centrs. Turklāt iedzīvotāju kustība var būt mainīga.
Tikšanās gaitā dalībnieki pārrunāja arī iespējamos ieguvumus un zaudējumus pēc apvienošanās, kā arī jaunā novada investīciju prioritātes. Lai īstenotu visas ieceres, nākamajos desmit gados ir nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni, kas ir vidēji desmit miljoni latu gadā.
