Foto: Vineta Putniņa
Pēc 7. jūnija pašvaldību vēlēšanām Valkas novada pašvaldības domes jaunais 15 deputātu sasaukums uz pirmo domes sēdi sanāca 19. jūnijā, kad ar balsu vairākumu ievēlēja jauno pašvaldības priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Jaunais deputātu sasaukums vēl nav nostrādājis divus mēnešus, bet šonedēļ laikraksta “Ziemeļlatvija” elektroniskajā pastkastē “iekrita” kāda Pētera Ozoliņa vēstule, kurā pausts satraukums par novada pašvaldības finansiālo situāciju.
Jāatzīst, ka vēstule nebija parakstīta ar elektronisko parakstu, kā arī nebija norādīti rakstītāja kontakti. Vienīgi zināma ir e-pasta adrese, no kuras sūtīta šī vēstule.
Lai laikraksta lasītājiem būtu skaidrs, par ko ir runa, publicējam Pētera Ozoliņa rakstīto: “Labdien! Vēlos, lai kāds paskaidro iedzīvotājiem par Valkas pašvaldības reālo finansiālo situāciju. Pilsēta ir maza, un iedzīvotāji savā starpā runā, tāpat kā runā uzņēmēji savā starpā. Informācija domes sēdēs nesaskan ar reālo situāciju, jo netiek apmaksāti rēķini un saistības! Piemēram, uzņēmēji, kuri piedalījās Grantu programmā un uzvarēja, joprojām nav saņēmuši šo naudu, lai gan nolikumā teikts – 10 darba dienu laikā. Galvenā grāmatvede tikai sakot, – būs. Vietējiem uzņēmējiem nav nomaksāti rēķini, parādsaistības ar Sarkano Krustu (biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” – redakcijas piebilde) esot milzīgas. Tā vismaz izskanēja kādā domes sēdē. Darbinieki algas gaida līdz pēdējai dienai. Tāpat domes sēdē tika minēts fakts, ka grāmatvede sūta e-pastus darbiniekiem, ka naudu tērēt nevar. Vai pašvaldība ir bankrota priekšā? Tajā pašā laikā publiski parādās ziņas, ka tiek pieņemti jauni vietnieki (iespējams, domāts, ka V. A. Krauklim apstiprināja divus vietniekus, taču tie strādā bez ikmēneša darba algas, vēl ir izsludināts konkurss uz izpilddirektora vietnieka amatu– redakcijas piebilde), maksātas kompensācijas no “neparedzētiem līdzekļiem”. Vai nevienam no 15 deputātiem nerodas jautājumi? Kā pildās šie neparedzētie līdzekļi? Lūdzu skaidrot reālo finanšu situāciju.”
V. A. Krauklis, izlasot šo vēstuli, “Ziemeļlatvijai” atbildēja: “Atbilde ir īsa. Pašvaldības finanšu stāvoklis ir sarežģīts. Budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna par 7 procentiem. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli – pašlaik pašvaldībā strādā tikai viens jurists, kavējas gan plānotā īpašumu pārdošana, gan parādu piedziņa. Visu šo gadu rēķinu apmaksa ir kavējusies. Tā ir arī tagad, un līdz gada beigām šī situācija diemžēl nemainīsies. Taču beigu beigās pašvaldība savas saistības izpilda, un bankrots tai nedraud.”
“Ziemeļlatvija” lūdza sniegt skaidrojumu arī Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājai Ilzei Grandavai.
Raksturojot pašreizējo novada pašvaldības finanšu situāciju, I. Grandava to nosauca par saspringtu un sarežģītu, bet vairs ne tik sliktu, kāda tā bijusi iepriekšējā, 2024. gadā un 2025. gada sākumā. Viņa atgādina, ka, plānojot 2025. gada budžetu, jau bija skaidrs, ka šis gads būs ļoti saspringts. Kā skaidro I. Grandava, jaunais gads iesākās ar 2024. gada decembra parādiem, bet pamazām pašvaldība nonākusi tik tālu, ka par mēnesi ilgāku parādu vairs nav. Iesākot 2025. gadu, pašvaldība rēķinu apmaksu kavēja arī ilgāk kā mēnesi.
“Jaunie deputāti strādā ar to, kas viņiem bija atstāts mantojumā, un strādā, cenšoties stabilizēt situāciju. Ikviens var noklausīties domes sēžu ierakstus. Ja esmu teikusi, ka kādai lietai nav finansējuma, deputāti ieklausās. Deputāti izprot un apzinās reālo finanšu situāciju, un nevienā komitejas vai domes sēdē neesmu teikusi, ka šī situācija ir laba,” uzsver pašvaldības naudas maka turētāja.
Skaidrojot par neizmaksāto pašvaldības līdzfinansējumu 5000 eiro apmērā diviem novada uzņēmējiem, kuru iesniegtie attīstības projekti Grantu programmai “Attīsti uzņēmējdarbību Valkas novadā!” guva vērtēšanas komisijas atbalstu, I. Grandava informē, ka vienam uzņēmējam 7. jūlijā finansējums ir pārskaitīts, bet otram uzņēmējam nauda pārskaitīta šo trešdien, 6. augustā. Šim uzņēmējam pašvaldībai naudas samaksas termiņš bija noteikts 31. jūlijs.
“Domes sēdēs vienmēr atspoguļoju reālo finansiālo situāciju. Pašlaik ilgstošu neapmaksātu rēķinu nav. Kas attiecas par vēstulē minētajiem līdzekļiem no neparedzētajiem izdevumiem, tie tiešām nepildās.
Tie ir naudas līdzekļi, kurus pašvaldība iegūst no atsavināšanas (pašvaldības īpašuma pārdošanas – redakcijas piebilde). Grāmatvedības un finanšu nodaļa izpilda deputātu pieņemtos lēmumus. Arī jautājumi par atsavināšanu ir deputātu kompetencē. Kas attiecas uz pašvaldības darbinieku algām, viņi neko negaida. Pēc atlīdzības noteikumiem, darba algas izmaksa ir katra mēneša 15. datumā, un šajā datumā darbinieki vienmēr algu ir saņēmuši. Nekad vēlāk par 15. datumu alga nevienam nav pārskaitīta. Runājot par pašvaldības parādiem biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts”, rēķini tiek maksāti ar Sociālā dienesta starpniecību. Jā, ir maksājumu kavējumi, bet neteikšu, ka tie ir milzīgi. Gada sākumā šos maksājumus kavējām pat trīs mēnešus. Šo ceturtdien (7. augustā – redakcijas piezīme) veiksim rēķinu apmaksu. Vēstules autors pieminējis arī jaunās pašvaldības priekšsēdētāja vietnieces (tās ir Unda Ozoliņa un Irina Ziemiņa – redakcijas piebilde). Abas amatā apstiprināja bez pamatalgas. Ierindas deputātiem stundas likme ir noteikta 8,70 eiro. Komisiju locekļiem, kas vienlaikus veic sekretāra pienākumus, stundas likme ir 9,23 eiro. Domes komiteju priekšsēdētājiem ir pieļaujamās 48 darba stundas mēnesī, bet priekšsēdētāja vietniecēm ir noteiktas līdzīgi kā deputātiem 40 maksimālās darba stundas mēnesī. Salīdzinot atbildību, kāda ir priekšsēdētāja vietniekiem un kāda – komiteju vadītājiem, būs tikai godīgi ar deputātu lēmumu mainīt stundas likmi. Ir tādi deputāti, kuri mēneša laikā nav muti atvēruši, bet viņiem ir tikpat liels stundu skaits kā vietniekiem, kuriem jāparaksta līgumi un jāpieņem svarīgi lēmumi. Ja vietniekiem mainītu darba stundu skaitu, tad būtu jāmaina novada pašvaldības nolikums,” norāda I. Grandava.
