Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai – 105

Valkas pilsētas dome savā 1920. gada 2. septembra sēdē apstiprināja Skolu komisijas 2. augusta lēmumu par vidusskolas un divu pamatskolu dibināšanu Valkā.

No Valkas pilsētas vidusskolas līdz Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai

Atzīmējam 105 gadus Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai. Šobrīd tā kļuvusi par tādu kā mantinieci visām pēc 1920. gada Valkas pilsētā dibinātajām vispārizglītojošajām skolām. Šajā svētku reizē ir pieminamas arī tās.

1944. gada rudenī Valkas abas pamatskolas (1920. gadā dibinātas kā 1. un 2.) apvienoja septiņklasīgā pamatskolā, kura vēlāk pārdēvēta par Valkas pilsētas septiņgadīgo skolu. 1951. gadā pilsētas septiņgadīgo skolu apvienoja ar Valkas vidusskolu.

1955. gadā vidusskolu pārdēvēja par Valkas 1. vidusskolu, jo izveidoja Valkas 2. vidusskolu – ar krievu valodas apmācību.

2003. gadā Valkas pilsētas skolu reorganizācijas rezultātā Valkas 1. un 2. vidusskola beidza pastāvēt. Apvienojot šīs skolas, izveidoja Valkas pamatskolu un Valkas ģimnāziju – sākotnēji ar paralēlām latviešu un krievu plūsmas klasēm.

2015. gadā Valkas pašvaldība dibināja Jāņa Cimzes ģimnāziju, apvienojot Valkas pamatskolu ar Valkas vidusskolu.

2016. gada 19. jūlijā LR Izglītības kvalitātes valsts dienests izdeva apliecību Nr.4413903137 “Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai”.

Grūtais sākums

Pēc pilsētas sadalīšanas 1920. gada 1. jūlijā Valkas pilsētas pašvaldība saskārās ar milzīgām dažāda rakstura problēmām. Līdztekus problēmai, kur izmitināt no igauņu Valkas pārnākušos latviešus, bija jādomā par pilsētas normālai funkcionēšanai nepieciešamām pārvaldes un sabiedriskām ēkām.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija telpu atrašana jaundibinātajām skolām. Tika rasti sākotnēji pagaidu risinājumi. Vidusskolu izmitināja “vecajā Cimzē” jeb bijušajā Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārā (tagad – Valkas novadpētniecības muzejs) kopā ar jaundibināto 2. pamatskolu otrajā maiņā. 1. pamatskola izvietojās bijušā Ādama Tērauda semināra telpās (tagad Semināra iela 27).

Vidusskolas inventāru dome iepirka no Valkas Savstarpējās Palīdzības biedrības. Tā savulaik no bijušās Valkas tirdzniecības skolas bija iegādājusies skolas solus un citus mācību piederumus, kurus izmantoja latviešu skolās vācu okupācijas laikā (1918. g.).

Skolu komisija pēc iepazīšanās ar Izglītības ministrijas stundu plāniem nolēma, ka Valkai visvairāk piemērots ir reālskolas tips, lai tiem, kas to vēlas, dotu iespēju mācīties latīņu valodu.

Valkas vidusskola, vēlāk ģimnāzija, no paša sākuma vienmēr bija jaukta tipa skola – tajā mācījušās gan meitenes, gan zēni.

Par jaundibinātās Valkas pilsētas vidusskolas vadītāju pieņēma Jūliju Brūniņu (1876.–1943.), kurš šajā amatā nostrādāja līdz 1938. gada 11. oktobrim.

Audzēkņus pilsētas vidusskolai sāka reģistrēt 1920. gada 16. augustā. Dažādu šķēršļu dēļ mācības uzsāka 27. septembrī (togad valstī vidusskolu mācību gada sākumu noteica ar 30. augustu).

Jau 1920. gada decembrī bija skaidrs, ka pilsēta nespēj uzturēt vidusskolu vajadzīgā līmenī. Lielākās problēmas bija ar nodrošinājumu skolotājiem. Dzīvokļu trūkuma un sliktā atalgojuma dēļ sākās skolotāju maiņa.

1920. gada 15. decembrī skolas pedagoģiskā padome vērsās pie pilsētas domes un Izglītības ministrijas ar ieteikumu Valkas pilsētas vidusskolu pārņemt valsts uzturēšanā. Rezultātā no 1921. gada 1. maija Valkas pilsētas vidusskola kļuva par Valsts Valkas vidusskolu. Skola beidzot varēja sākt normālu attīstības ceļu.

Izveidoja skolas padomi, kura nodarbojās ar jautājumiem par skolotāju ieteikšanu apstiprināšanai, audzināšanas un mācīšanas darba sekmēšanu, skolas higiēnisko apstākļu uzraudzīšanu, kopēdināšanas ierīkošanu, skolas telpu pārzināšanu un citām ar skolu un audzināšanu saistītām lietām. To ievēlēja uz vienu gadu. Padomes sastāvā bija skolas vadītājs, skolotāju, vecāku, pašvaldības pārstāvji un skolas ārsts.

1922./1923. mācību gadā skolas padomes viens no izskatāmiem jautājumiem bija par to, ka skolēniem jāģērbjas vienādā apģērbā, jo “apģērbu dažādība rada sacenšanos un pakaļdzīšanos modēm”. Skolas padome lēma, ka meitenēm jānēsā tumši zila cepure, melns priekšauts un tumši zili svārki; zēniem – tumši zila cepure, melns uzvalks.

Jau uzsākot mācību darbu, bija skaidrs, ka “vecās Cimzes” telpas nevarēs izmantot publiskiem pasākumiem. Ēka tika celta 1853. gadā vidēji 30 audzēkņu uzņemšanai. Vidusskolā mācījās desmit reizes vairāk skolēnu. Skolas padome uzskatīja, ka telpu šaurība kavē vidusskolas pienācīgu attīstību. Pirmo reizi jau trešajā skolas pastāvēšanas gadā padome aktualizēja ideju par jaunas, pedagoģiskām prasībām piemērotas skolas ēkas celtniecību. 1923./1924. mācību gadā skolas padome ieteica pilsētas valdei sastādīt komisiju, kas pārbaudītu, vai vidusskolas telpām “vecajā Cimzē” nedraud “sabrukšana”. Atbildīgo darbinieku neatlaidīgu pūļu rezultātā 1926. gada 20. jūnijā tika likts pamatakmens skolas jaunās ēkas pamatos. Ēku Raiņa ielā 28A cēla pēc Izglītības ministrijas Skolu departamenta Būvniecības biroja vadītāja arhitekta Indriķa Blankenburga (1887.–1944.) projekta.

1929. gada 4. novembrī mācību darbu Valsts Valkas vidusskola uzsāka vēl nepabeigtās jaunbūves 1. un 2. stāvā. Ēkas izbūvi pabeidza 1932. gadā un to iesvētīja 1. oktobrī. Valsts Valkas vidusskolai bija radīts drošs tehniskais pamats attīstības ceļa turpināšanai. 

Pirms 100 gadiem skolotājs Aleksandrs Upītis (1893.–1969.) rakstīja: “Ne tikai skolotāji vien, bet arī audzēkņi, bērnu vecāki, sabiedrība un valsts lai nāk palīgā izveidot Valkas vidusskolu par Ziemeļlatvijas gaismas pili.” Šis vēlējums nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās.

Valkas vidusskolas/ģimnāzijas direktori

Jūlijs Brūniņš 1920.–1938. g.

Aleksis Ķīsis 1938.–1944. g.

Alīda Minna Munce 1944.–1945. g.

Alfrēds Indriksons 1945.–1946. g.

Toms Matvejs 1946. g. janv.–nov.

Kristīne Sajenko 1946.–1950. g.

Kārlis Vītols 1950.–1951. g.

Aina Lāce 1951.–1954. g.

Pēteris Kampars 1954.–1955. g.

Biruta Zariņa 1955.–1956. g.; 1957. g.

Agris Saliņš 1956.–1957. g.

Dzidra Smilgina 1957.–1963. g.

Laimonis Bušs 1963.–1977. g.

Skaidrīte Saliņa 1977.–1983. g.

Diana Magone 1983.–1984. g.

Ingrīda Papēde (Hedemarka) 1984.–1990. g.

Vitolds Krieviņš 1990.–2000. g.

Ruta Kriviņa 2000.–2003. g.

Lilita Kreicberga kopš 2003. gada

Informāciju apkopoja Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja