Otrdien Valkas domē viesojās 20 cilvēku grupa no Krievijas pilsētas Staraja Rusa. Viņus interesēja visi pilsētas dzīves aspekti, lai tos salīdzinātu ar situāciju Krievijā.
Valkā un Staraja Rusā problēmas ir līdzīgas –
jaunieši aizplūst uz lielpilsētām,
uzņēmumos trūkst labu speciālistu un
pensionāri ir neapmierināti.
Jautājumu domes priekšsēdētājai Undai Ozoliņai un izpilddirektoram Valdim Rogainim bija ļoti daudz, arī par robežsituāciju, sadarbību ar Valgu, par valodu, kādā sazinās abu pilsētu iedzīvotāji. Uz daudziem jautājumiem atbildēja arī Valgas apriņķa ārējo sakaru vadītājs Rainers Kūtmā.
Materiālu ieguvumu nav“Tas ir interesants projekts, kuru finansē Ziemeļvalstu Ministru padome. Projekts ilgst jau četrus gadus. Ceram, ka to novērtēs pozitīvi un projekts turpināsies,” stāsta R. Kūtmā. Viņš uzskata, ka ieguvēji ir visi. U. Ozoliņa ieinteresējās, vai šajā projektā nevar iesaistīt arī Latviju, taču tas ir sarežģīti.Valgas apriņķim ar Staraja Rusu sadarbība sākās 1998. gadā. “Daudz žurnālistu man jautā, kāds ir labums no šāda projekta. Materiāla ieguvuma nav. Nozīmīgākais ir tas, ka cilvēki satiekas un apmainās ar informāciju un viedokļiem. Problēmas mums ir līdzīgas, taču to risināšanai izvēlamies atšķirīgus ceļus, jo nosacījumi un sistēmas ir dažādas,” uzskata Staraja Rusas rajona municipalitātes administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Andrejs Belovs.
Ne visur valcēnieši ir priekšāSalīdzinot situāciju abās pilsētās, daudzviet esam priekšā, taču jāņem vērā, ka Staraja Rusa ir daudzkārt lielāka. Piemēram, ja Valkā apmēram 85 procenti iedzīvotāju ir godprātīgi maksātāji par komunālajiem pakalpojumiem, tad viesi ir sasnieguši 92 procentus.Šodien Valgā sākās piecu dienu seminārs, kurā viesi iepazīs Valgu un tās attīstības aspektus.
