Šovasar piepilsētas mazdārziņos redzama lielāka rosība kā pērn. Daži lauciņu saimnieki ir atteikušies arī no kādas puķu dobes, lai ziedu vietā audzētu dārzeņus. Saspringtajā ekonomiskās krīzes laikā daudzi sapratuši, ka dārzā izaudzētais var būt labs atspaids grūtāku laiku pārdzīvošanai.
To, ka dārzam tagad liela nozīme, atzīst arī Valkā dzīvojošie pensionāri Marija un Mihails Čičua, kuri kopj savu lauciņu kooperatīvā “Bērzezers”. “Kaut kas jau ir jāaudzē, citādi pagrūti iztikt. Mums aug tomāti, gurķi, sīpoli, gurķi un kartupeļi,” stāsta M. Čičua.
Viņa gan atzīst, ka visu ziemu paši ar savu ražu nevar iztikt, kartupeļus vajag iegādāties arī veikalā, bet arī tas, ko mazdārziņā izdodas novākt, ļauj diezgan jūtami ietaupīt ģimenes budžetu. “Bez dārza vairs nevar iztikt. Pensija nav liela, un, iespējams, tā kļūs vēl mazāka, bet veikalos pārtika ir dārga. Par dārzeņiem vien jāizdod liela nauda. Tad vismaz paši izaudzējam sīpolus un ķiplokus,” stāsta Mihails.
Marija piebilst, ka kooperatīvā savu mazdārziņu kopj jau piekto gadu, un atzīst, ka dārzs visu šo laiku palīdzējis gan atpūsties no pilsētas burzmas, gan ieekonomēt pensijas naudu. “Te ir arī labi kaimiņi. Cits citam palīdzam. Tagad daudzi cenšas ārpus pilsētas kaut ko izaudzēt pārtikai,” saka M. Čičua.
Kaut arī dārzeņu audzēšanai dota priekšroka, netiek aizmirstas arī puķes. “Man patīk rozes. Tās ir iestādītas dārza malā, lai priecētu acis pašiem un garāmgājējiem,” paskaidro M. Čičua.Pašreizējie valdības paziņojumi liek saprast, ka turpmākajos divos gados dzīves līmenis tikai pasliktināsies, tādēļ ļoti iespējams, ka mazdārziņus vēlēsies arvien vairāk pilsētnieku, kuriem pašlaik nav zemes.
Valkas domes Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Lāsma Engere stāsta, ka pašvaldībai vēl ir brīvas zemes platības, kuras dome mazdārziņu izveidošanai piešķir nomā uz gadu, un tad, ja zeme lēmējvarai vēl arvien nav vajadzīga, nomas līgumu pagarina. “Šogad dārzam zemi ir prasījuši septiņi cilvēki, un visi to ir dabūjuši,” saka L. Engere.
