Slēgto skolu ēku liktenis: atdzimšana vai aiziešana nebūtībā (1)

Pēdējos gados izglītības iestāžu skaits ir manāmi sarucis. Izņēmums nav arī Smiltenes un Valkas novads, kur daudzviet skolu ēkas pēc aizslēgšanas vai reorganizācijas netiek apsaimniekotas un ir pamestas likteņa varā, jo tām neizdodas atrast jaunus saimniekus. Daudzas skolas likvidētas pēc 2021. gada 1. jūlija pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Vairākās vietās pēc skolas reorganizācijas darbu ēkā turpina pirmsskolas izglītības iestāžu grupiņas. Ir ēkas, kurās darbojas bibliotēkas, tiek rīkotas nometnes vai piedāvāti dažādi pakalpojumi, un telpas tiek pielāgotas kopienu saieta pasākumiem. Tomēr apsaimniekotas tiek nebūt ne visas gadu gaitā slēgtās skolas.

“Ziemeļlatvija” pēta, kāds ir mūspuses slēgto skolu liktenis, vai tās tiek apsaimniekotas vai tomēr lemtas aiziešanai nebūtībā. Daļai ēku tas ir stāsts par transformēšanos jaunā veidolā, bet citām – par neizbēgamo palikšanu likteņa varā.

Valkas novadā darbojas divas skolas – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija ar pirmsskolas grupu un Ērģemes pamatskola ar pirmsskolas grupām Ērģemē un Kārķos.

Pēdējos gados slēgta Ozolu sākumskola (2019. gadā), Vijciema sākumskola (2021. gadā) un Kārķu sākumskola (2020. gadā). 2016. gada 19. jūlijā Valkas pamatskola un Valkas ģimnāzija reorganizēta vienā skolā un ieguvusi vēsturisko nosaukumu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija. Skola darbojas divās ēkās, pie kurām ir sporta zāles, arī laukumi nodarbībām brīvā dabā. Skolai ir internāts.

Vēl senākā pagātnē mūspusē likvidētas arī citas skolas, kur kāda ēka sabrukusi pavisam, vēl kādai citai – klusa cerība uz savu atdzimšanas stāstu. Viens no piemēriem ir kādreizējā Omuļu skolas ēka. Kā stāsta vietējie – agrāk tur bija pasts, bibliotēka, tagad ēka ir privātīpašnieku rokās. Ko ar to plānots darīt, rausta plecus, jo nekāda darbība netiek novērota. Gadu gaitā dzirdētas šādas tādas idejas, bet tās nav īstenojušās.

Kā informē Rolands Rastaks, Valkas novada Izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs, kādreizējā Vijciema skolas ēka jau vairākus gadus netiek izmantota (Būvniecības valsts kontroles biroja 2020. gada atzinums par liegumu turpināt ēkas ekspluatāciju), jo nepieciešami ieguldījumi ēkas pamatu stiprināšanā. Pirmsskolas grupiņas turpina darbu blakus ēkā, kurā šobrīd darbojas bibliotēka, amatniecības centrs. Sporta zāli izmanto pagasta bērnudārza audzēkņi, pagasta sportisti un arī sporta biedrības no Valkas. Ēkā, kurā atradās mājturības kabinets, ir savākta novadpētniecības kolekcija.

Savukārt kādreizējās Kārķu skolas ēkas pirmajā stāvā darbojas pirmsskolas grupiņa un ēdnīca. 2. un 3. stāvs ir pielāgots iedzīvotāju izmitināšanai (saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Latvijā). Sporta zāli izmanto pagasta bērnudārza audzēkņi, pagasta sportisti. Kārķu skolas ēkā tiek organizētas arī sportistu nometnes, jo ir piemērota infrastruktūra, ēdināšanas pakalpojums.

Blakus ēkā – bijušajā internātā un pirmsskolas grupiņu telpās – ir kopienas tikšanās vieta. Bijusī ēdnīcas ēka netiek izmantota un ir nodota pārdošanai.

Svarīgi saglabāt ēku funkcionalitāti

Jautājām Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim, kā pašvaldībai sokas ar slēgto skolu apsaimniekošanu, un vai kādam ir bijusi interese par Kārķu pamatskolas daļas “Skolas ēdnīca” nekustamā īpašuma iegādāšanos.

“Slēgto skolu ēku apsaimniekošanas jautājums nav vienkāršs, un katrā gadījumā tas ir atšķirīgs. Viena situācija ir Vijciema skolas ēka, kas ir avārijas stāvoklī, ēkas pamati laika gaitā arvien vairāk nosēžas. Faktiski pamati un pagrabs ir tik sliktā stāvoklī, ka telpas nevar piedāvāt izmantošanai kādām citām vajadzībām. Pašlaik tur iekšā vēl ir katlumāja, bet tieši šogad ir plānota jaunu apkures katlu un savienojošās siltumtrases būvniecība. Līdz ar to šī katlumāja tiks likvidēta. Blakus skolai ir sporta zāle, kas diezgan aktīvi tiek izmantota, un to mēs arī vēlamies saglabāt kā tādu aktīvu kopienas centru dažādām sportiskām un sabiedriskām aktivitātēm. Kopā ar kopienas iedzīvotājiem mums ir jādomā, kā to padarīt arvien pieejamāku bērniem un jauniešiem arī darba dienās, ne tikai brīvdienās,” stāsta V. A. Krauklis un piebilst, ka par ēkas saglābšanas iespējām skatīts jautājums jau pirms vairākiem gadiem. “Tolaik, kad biju pašvaldības vadītājs vēl iepriekšējā sasaukumā, tika pasūtīts ēkas novērtējums. Saņēmām piedāvājumu – lai apturētu tikai ēkas nosēšanos vien, būtu nepieciešami vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Tas nav ekonomiski pamatoti šāda veida ēkai. Ja nav nekāda granta vai dāvinājuma, tad pašvaldībai tas būtu pārāk liels slogs. Tad varam iedomāties, cik tas varētu maksāt pašreizējos apstākļos. Tāpēc tāda laba risinājuma, varianta, ko darīt ar šo ēku, šobrīd nav,” viņš secina.

Cita situācija ir Kārķu skolas gadījumā, kur ēka ir labā stāvoklī, līdz ar to arī pašvaldība meklē variantus, lai tā būtu pēc iespējas funkcionālāka.

“Šo ēku noteikti turpināsim saglabāt, jo šeit ir ideāli apstākļi pirmsskolas izglītības grupiņas bērniem. Un tas ir primāri. Tajā pašā laikā telpas piedāvājam izmantot arī citiem interesentiem. Šajā vasarā skolas telpās ir bijušas pāris nometņu, bet varētu būt bijis vairāk. Noteikti domāsim par to, lai atrastu arī citus veidus, lai maksimāli daudz izmantotu skolas ēkas telpas. Esam tās piedāvājuši arī uzņēmējiem, piemēram, pansionāta vai kāda veselības centra izveidei, bet vismaz tie, ar kuriem līdz šim esam runājuši, uzskata, ka šādām vajadzībām būtu salīdzinoši dārgas izmaksas pārbūvei un būtu salīdzinoši grūti atrast darbaspēku,” skaidro V. A. Krauklis.

Tikmēr pašvaldības mājaslapā jau ilgu laiku figurē sludinājums, ka Valkas novada pašvaldība pārdod no nekustamā īpašuma “Kārķu pamatskola” atdalāmu jaunu nekustamo īpašumu “Skolas ēdnīca”. V. A. Krauklis teic, ka interese par to ir bijusi, taču līdz reālam darījumam nav nonācis, tāpēc ēkai joprojām tiek meklēts jauns saimnieks.

Kā norādīts pašvaldības sludinājumā, pircēju intereses gadījumā tiks rīkota pašvaldības izsole. Sākuma cena – 10 408,00 eiro.

“Es nedomāju, ka šo gadu laikā ēkas stāvoklis būtu kaut kādā mērā pasliktinājies. Ēka ir burtiski kā iekonservējusies un joprojām gaida savus saimniekus, kas būtu gatavi iegādāties šo īpašumu un dot ēkai iespēju uz jaunu atdzimšanu. Kā jau visi zinām, tā atrodas ļoti labā vietā. Gribas ticēt, ka agrāk vai vēlāk tai atradīsies īstais saimnieks. Visticamāk, pārskatīsim vēlreiz izsoles noteikumus un izsludināsim to no jauna, iespējams, pat nedaudz “pasitīsim” cenu uz leju. Šobrīd viss apstājas pie tā, ka pašvaldībai katastrofāli pietrūkst juridiski administratīvās kapacitātes, kas nodarbotos ar šo jautājumu dokumentālās puses sakārtošanu,” laikrakstam atzīst V. A. Krauklis.

Tikmēr pašvaldības domes priekšsēdētājs priecājas, ka Valkas novads var lepoties ar savu veiksmes stāstu – Ozolu skolas atdzimšanu jaunā veidolā.

Proti, ar 2019. gada 1. jūniju tika likvidēta Ozolu sākumskola Zvārtavas pagastā. Valkas novadā tā bija pirmā vispārizglītojošā iestāde, kura tika slēgta, jo tajā mācījās mazāk par desmit skolēniem. Proti, 2018./2019. mācību gadā no 1. līdz 6. klasei mācījās septiņi skolēni, pirmsskolas grupā – septiņi audzēkņi.

Tolaik pirmsskolas grupa tika pārcelta uz Mierkalna tautas nama telpām, grupu pārņēma Vijciema sākumskola, bet skolas ēka tika nodota pārdošanai. Lai skolas ēka neietu postā, pašvaldība intensīvi sāka meklēt vēsturiskā īpašuma saimnieku. Un tas izdevās.

“Šis ir vienkārši brīnišķīgs piemērs, kur kādreizējā skolas ēka iegūst jaunu, pilnvērtīgu dzīvi. Galvenais prieks ir par to, ka mūzikas nams ir kļuvis par sava veida kultūras bākuguni Ziemeļlatvijas reģionā. Ozolu skola neapšaubāmi ir viena no kultūrvēsturiskajām pērlēm mūsu novadā. Slēgto skolu liktenis ir ne tikai Valkas vai Smiltenes novada rūpju bērns, tāda ir situācija valstī kopumā. Katrai pašvaldībai gribētos, lai šādu stāstu par ēku atdzimšanu ir vairāk,” pamato V. A. Krauklis.

Rožu dobe slēgtajām skolām

Kādreizējo Ozolu skolas ēku, kas atrodas pievilcīgā lauku ainavā un klusumā, 2020. gadā izsolē iegādājās komponists Jānis Lūsēns. Ēka piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas, tā atdzimusi jaunā veidolā, kļūstot par mūzikas namu “Ozolu skola”.

Šī vieta tagad ir pārvērsta par J. Lūsēna un viņa dzīvesbiedres, flautistes Evijas Mundeciemas dzīves un radošo telpu, kuru viņi piepilda ar mūziku, noskaņojumu un emocijām gluži vai no citas dimensijas. To ir sajutis ikviens, kuram ir bijusi iespēja viesoties šajā vietā. Starp citu, arī “Ziemeļlatvijas” kolektīvam ar kolēģiem no citiem reģionālajiem medijiem pērnā gada izskaņā bija iespēja gremdēties mūzikas skaņās un sajust saimnieku viesmīlību. Mūzikas nams ir atvērts apmeklētājiem. Tajā tiek rīkoti dažādi pasākumi un muzikālās ekskursijas.

Kā saka J. Lūsēns, viņš ir atradis vietu, kurā īstenojis savu sapni – dot jaunu dimensiju kādai kultūrvēsturiski nozīmīgai vietai, izveidojot tur savu dzīves un radošo telpu, kas būtu pieejama arī interesentiem.

Kopš skola slēgta, tā, pateicoties viņu abu uzņēmībai, augšāmcēlusies jaunā, skaistā, eleganti iekārtotā un apčubinātā veidolā.

“Mums kā skolas saimniekiem vienmēr ir prieks, ka cilvēkiem ir interese par šo vietu un to, ar kādu saturu to piepildām. Ozolu skolu esmu restaurējis par saviem privātajiem līdzekļiem. Šīs ēkas atjaunošanā nav ieguldīts ne cents no nodokļu maksātāju naudas, nedz arī kāda fonda finansējuma. Darījām, kā nu varējām, savu iespēju robežās, lai rezultāts priecē mūs pašus,” saka J. Lūsēns un turpina: “Kaut arī Ozolu skola kā daudzas citas mācību iestādes Latvijā diemžēl vairs nepastāv, esam priecīgi, ka varam piederēt šai vietai un dot tai skaistu, radošu turpinājumu. Ar cieņu un godu esam izturējušies pret šīs vēsturiskās vietas nosaukumu, tādēļ mūzikas nams joprojām nes Ozolu skolas nosaukumu.”

Viņš piebilst, ka arī vēsturiskās liecības, tostarp no kādreizējiem laikiem saglabājušies fotoattēli, liecina par faktu, ka kādreizējā Ozolu skolā muzicēšana ir bijusi lielā cieņā. Un tas savā ziņā kaut kādā mērā sasaucas ar Ozolu skolas transformēšanos jaunā līmenī.

Abi komponista vecāki ir bijuši skolotāji. Kā cieņas apliecinājumu ēkas vēsturei jaunie saimnieki ir izveidojuši piemiņas rožu dobi – veltījumu Latvijā slēgtajām mazajām lauku skolām. Rožu dobe zied visā krāšņumā arī šajā vasarā.

“Esam uzņēmuši un turpinām gaidīt ciemos gan pedagogus, gan skolēnus un klašu kolektīvus, lai parādītu, ko darām paši, un stāstītu par šīs vietas nozīmi laika griežos. Mums ir svarīgi turpināt kultūrizglītojošo virzienu. Tādēļ turpinām pētīt skolas vēsturi. Esam atklājuši, ka tā šai skolai ir bijusi ļoti skaista, krāšņa un interesanta. Starp citu, nākamajā gadā skolas ēkai būtu jāsvin 300 gadu jubileja. Tā ir viena no vecākajām lauku skolu ēkām Ziemeļvidzemē, tika dibināta 1726. gadā. Mums neviļus ir radusies doma, ka par godu tam varētu noorganizēt kādu īpašu pasākumu. Protams, tas nebūs salidojums, tas varētu būt kāds cits pasākums ar kopā sanākšanu, draudzīgu satikšanos un dalīšanos atmiņās,” papildina Evija Mundeciema.

Variņu skolas ēku pārbūvēs

Arī Smiltenes novadā no apdzīvotu vietu kartēm pēdējos gados ir “izsvītrotas” vairākas izglītības iestādes. Reorganizēto/slēgto skolu saraksts ir garš.

Pagājušajā gadā tika likvidēta Variņu pamatskola. Par tās pastāvēšanu iedzīvotāji ilgi cīnījās, taču tas nepalīdzēja.

Gunta Gāga ir viena no vecākiem, kura strikti iestājās par skolas saglabāšanu. Ģimenē aug četri bērni, divi apmeklē bērnudārzu Variņos (tagad – Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādes programmu realizācijas vieta Variņos), bet divi ir skolas vecumā un, uzsākot jauno mācību gadu, bērniem nāksies dienu no dienas mērot ceļu uz skolu – citu mācību iestādi – ar autobusu. “Vēl tagad, kad vedu mazākos uz dārziņu, ejot garām skolai, man kaklā sakāpj kamols. Žēl, ļoti žēl. Tik skaista un mājīga bija skoliņa. Kāpēc mūsu bērni nevarēja turpināt mācības savā skolā? Tikāmies un runājām ar pašvaldības darbiniekiem, bet rezultātā nekā, šo cīņu zaudējām. Mūsu skolai izrādījās tāds pats liktenis kā daudzām citām lauku skolām, kur mazs bērnu skaits,” bēdājas Gunta.

Viņa stāsta, ka, domājot par turpmāko mācību iestādes izvēli, rūpīgi apsvēruši dažādus variantus, un izvēle par labu bijusi Jaunpiebalgas vidusskolai Cēsu novadā. “Vecākais puika 1. klasi pabeidza Variņu pamatskolā, bet 2. klasi uzsāka Jaunpiebalgas vidusskolā. Ļoti negribējām, lai bērnam, kas pieradis pie lauku vides, nelielas klases, būtu jāiekļaujas pilsētas skolas vidē, tāpēc mūsu gadījumā Smiltenes vidusskola atkrita. Tad palikām pie diviem variantiem – Rankas pamatskola vai Jaunpiebalgas vidusskola. Tā kā Jaunpiebalgā ir arī vidusskola, skatoties tālākā nākotnē, palikām pie šī varianta. Turklāt attāluma ziņā lielas atšķirības nav. Jaunpiebalga pat sanāk par pāris kilometriem tuvāk nekā Smiltene,” atklāj Gunta un uzsver, ka ar skolas izvēli ir ļoti apmierināti gan paši bērni, gan vecāki. Šajā mācību gadā brālim kompānijā uz skolu pievienosies arī māsiņa, kura septembrī uzsāks mācības 1. klasē. “Cēsu novada pašvaldība nodrošina skolēnu transportēšanas pakalpojumus uz skolu un atpakaļ. Šajā ziņā problēmu nav. Autobuss piestāj tepat pieturā Variņos. Uzņem nelielu bariņu skolēnu. Rēķinājāmies, ka uz skolu jāceļas ap septiņiem, jo pusastoņos bija autobuss, un tas ir ļoti normāls laiks. Ceru, ka arī tagad nekas nav mainījies. Protams, ja skola būtu tepat, bērni varētu ilgāk pagulēt, bet kā ir, tā ir. Mēs jau redzam, kas apkārt notiek, citur tāpat skolas cīnās par katru skolēnu, tāpēc brauc pakaļ bērniem krustām šķērsām uz kaimiņu novadu, pagastiem, lai tikai piepildītu skolas solus ar bērniem,” atzīst Gunta un pieļauj domu, ka nākotnē diez vai Smiltenes pašvaldībai izdosies atgūt atpakaļ tos bērnus un jauno paaudzi kā tādu, kuri devušies uz kādu citu novadu, kur, mācoties vai strādājot, ar gadiem noteikti būs iedzīvojušies.

“Kopš skolas aizvēršanas Variņu ciems ir kļuvis klusāks. Nav jūtams tas dzīvīgums, kad bērni nāca no skolas bariņos, čaloja, satikās centrā vai gaidīja autobusu,” viņa saka.

Pēc skolas aizvēršanas arī Variņu bibliotēkas apmeklētāju skaits ir sarucis.

Bet kas ar skolas ēku? Jau izskanējis, ka Variņu pamatskolas ēka nākotnē tomēr būs apdzīvota un tajā mācīsies Palsmanes speciālās internātpamatskolas, ko tagad sauc par Palsas pamatskolu, audzēkņi. Viņi pārcelsies uz Variņiem no 19. gadsimtā celtās barona fon Bēra pils Palsmanē, kuru ir dārgi uzturēt. Bijušās Variņu pamatskolas ēka ir daudz piemērotāka gan mācību procesam, gan vides pieejamības ziņā nekā muižas pils ēka. Variņu skolas ēku pārbūvēs – šim mērķim ir piešķirta projekta nauda, un pašvaldībā strādā pie projektēšanas uzdevuma. Patlaban tiek apzinātas visas izmaksas, lai īstenotu šo projektu.

Veidojot atskatu, vairāki vecāki laikrakstam atzina, ka likvidēt lauku skolas nozīmē pakļaut bērnus nevajadzīgam stresam un pāragriem, traumējošiem pārbaudījumiem brīžos, kad jācīnās par sevi un savu pastāvēšanu jaunā vidē, jo īpaši gadījumos, kad no lauku vides, kurā pierasts pie dabas, miera un brīvības, nākas pārcelties uz pilsētvidi.

Lems par Trapenes skoliņas likteni

Lai gan sākotnēji nav bijušas bažas, ka šajā mācību gadā kādā no izglītības iestādēm Smiltenes novadā būtu gaidāmas izmaiņas, tomēr tādas būs.

Pērn darbu uzsāka jauna izglītības iestāde Smiltenes novadā – Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola ar mācību punktu arī Trapenē. Izglītības iestāde izveidota uz reorganizēto skolu – Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas, Gaujienas pamatskolas un Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas – bāzes.

Nupat pavīdējušas ziņas, ka bēdīgs liktenis varētu skart Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas izglītības programmu realizācijas vietu Trapenē, kur līdz šim tika saglabātas trīs klases – tur mācījās bērni no pirmās līdz trešajai klasei. Īsi pirms jaunā mācību gada kļuvis zināms, ka neizdosies nokomplektēt 1. klasi un mācību punktu šajā vietā nāksies slēgt.

“Burtiski aizvadītajā nedēļā saņēmām ziņas, ka Trapenes skolā nav bērnu, kas šogad varētu uzsākt mācības pirmajā klasē. Līdz ar to šī mācību iestāde vairs nekvalificējas tiem kritērijiem, lai Trapenē varētu paturēt Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas mācību punktu. Uzzinot situāciju, vēlējāmies, lai vispirms ir tikšanās ar vecākiem, kuriem tiek izstāstīta pašreizējā situācija. Diemžēl, visticamāk, šīs skoliņas durvis tiks slēgtas un būs jāmeklē iespējas, lai bērni varētu uzsākt mācības kādā citā izglītības iestādē, visticamāk, tā būs Gaujiena, kuras paspārnē arī darbojās pamatskolas izglītības programmu realizācijas vieta Trapenē. Divpadsmit no vienpadsmit bērnu vecākiem jau ir uzrakstījuši iesniegumus ar lūgumu pārcelt tos uz citu mācību iestādi. Tāpēc tuvākajā laikā domāsim kopā ar vecākiem par situācijas risinājumiem, tostarp par transporta nodrošināšanu,” norāda Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.

Tiek lēsts, ka pirmsskolas izglītības programmu šīs izmaiņas neskars un mazajiem ķipariem būs iespēja apmeklēt bērnudārzu tuvāk dzīvesvietai, turpat Trapenē.

Gaujienas pilij turpina meklēt saimniekus

Esam vēstījuši, ka pirms pieciem gadiem (2020. gadā) Gaujienas skola pārcēlās no muižas pils ēkas uz bijušās internātpamatskolas ēku. Piecus gadus, kopš te vairs nav skolas, ēka stāv tukša. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un arī ēka, kas saistīta ar visai Latvijai nozīmīgiem vārdiem – Jāzepu Vītolu un Ojāru Vācieti.

Gaujienas pilī tiek rīkotas dažādas aktivitātes, tostarp tiek rīkotas nometnes. Nupat tajā norisinājās vērienīgs pasākums – svinēja Gaujienas muižas pils 175 pastāvēšanas gadu jubileju. Pašvaldība īpašumu vēlas pārdot. Šopavasar pili novada pašvaldība nodeva izsolei, bet to atzina par nenotikušu.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka nekustamo īpašumu “Gaujienas Jaunā pils”, kas iekļaujas Gaujienas muižas pils apbūves ansamblī – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, Smiltenes novada deputāti nolēma pārdot, neredzot pils pielietojumu pašvaldības funkciju īstenošanai un ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, ko pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams uzlabot.

“Ēkas atjaunošanā ir jāiegulda būtiski līdzekļi. Kā jau esam teikuši, pašvaldība nevar turpināt uzturēt šo ēku. Ne tikai finansiālā ziņā. Tai nepieciešams radīt jaunu pievienoto vērtību, ko var radīt investori, kāds jauns ēkas īpašnieks. Noteikti tiks rīkota nākamā izsole, tiklīdz būs potenciālie pircēji,” saka E. Labanovskis un uzsver, ka slēgto skolu sakarā katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, domājot un meklējot risinājumus, kam ēku varētu pielāgot, kā saglabāt to funkcionalitāti, un vajadzības gadījumā piesaistīt jaunus apsaimniekotājus.

“Ēku var pārveidot par dzīvojamām platībām vai piedāvāt komerciāliem mērķiem, ja kādam būtu par tām interese. Jāmeklē jauni saimnieki, Pats galvenais, atrast tām pielietojumu, nevis turēt pašvaldībai savā īpašumā un atstāt tukšas,” pārliecināts ir E. Labanovskis.

Ēkām atrod jaunu pielietojumu

Mācības Sikšņu skolas ēkā Vidagas centrā nenotiek jau dažus gadus – 2022. gadā skola (tobrīd Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas realizācijas vieta Vidagā) slēgta. Lai gan tajā neskan bērnu čalas, ēka Vidagas centrā nav palikusi tukša. Šobrīd zem Sikšņu skolas jumta atrodas bibliotēka ar Virešu pagasta novadpētniecības ekspozīciju “Mājvieta”, sociālais dienests, feldšerpunkts, pašvaldības darbinieki, tūrisma speciāliste, kura darbojas ar tūrisma uzņēmējiem, auditore. Savukārt bibliotēkā jau no septembra sākuma būs pieejami VPVKAC pakalpojumi. Vieta izveidojusies arī par kopienas sanākšanas vietu.

“Manuprāt, ir svarīgi, ka apmeklētājiem ir iespēja visus pakalpojumus saņemt vienā adresē, kura atrodas Vidagas centrā, jo blakus ir veikals un autobusu pietura. Apmeklējot ārstu, var apskatīt kādu izstādi vai tikt pie jaunākās lasāmvielas. Tumšajos vakaros rokdarbnieces kopīgi auda lakatus uz rāmja. Kopā rīkojam dažādus pasākumus, lai stiprinātu kopības sajūtu. Cenšamies vienmēr darīt visu kopā un iesaistīt iedzīvotājus,” uzsver Margarita Sarkangalve, Vidagas bibliotēkas vadītāja, klientu apkalpošanas speciāliste.

Viņai pašai ir ļoti svarīgi rūpēties par to pakalpojumu klāstu, kuri iedzīvotājiem laukos ir nepieciešami, lai viņi pavisam nebūtu nošķirti no ārpasaules.

“Laukos cilvēku paliek mazāk, un tāpēc arī skolas tiek slēgtas. Protams, ir skumji, ka tā, bet šāda tendence ir lielākajā daļā pagastu, kuri atrodas attālāk no novada centra. Un ēka “Vecvireši”, kurā atradās pagasta pārvalde, šobrīd stāv skumja un neapdzīvota. Šī ēka toreiz tika speciāli būvēta Gaujienas pagasta vietvaras vajadzībām. Ļoti ceru, ka šī celtne kādam kļūs par mājām, lai vēsture neaizietu nebūtībā,” pārdomās dalās M. Sarkangalve.

Viens no veiksmes stāstiem Smiltenes novadā ir par Brantu muižu, kas pēc pamatskolas slēgšanas gadiem stāvējusi tukša un pamazām būtu aizgājusi postā, ja tai nebūtu uzradušies uzņēmīgi saimnieki – Ilze Briede ar dzīvesbiedru Nauri Zuti. Viņu vadībā pēc desmit gadu pamestības 2018. gadā sāka atdzimt slēgtā Brantu pamatskola. Tiesa, tagad šeit vairs nemācās skolēni, bet gan darbojas mūspusē labi zināmā Pirts skola un Saimnieču skola. Kā paši stāsta, toreizējais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis centies pierunāt un pārliecināt, lai piedaloties īpašuma izsolē. Lai gan ilgi šaubījušies, viņi nolēmuši pamēģināt. Brantu muižas kungu māju 2017. gada nogalē pārņēmuši bēdīgā stāvoklī. Ēkai tecējis jumts, pagrabs pilns ar ūdeni. Ieguldīts milzīgs darbs un finansiālie līdzekļi, lai ēku savestu tik tālu, lai apturētu bojāeju un tā kļūtu par vietu, kur celt gaismā latvietību, senās amatu prasmes, godāt savu zemi, valodu un tradīcijas romantiskā noskaņojumā, ko iznes muižas šarms un vēsturiskās liecības. Muižas apmeklētājiem piedāvā ekskursijas pa muižu, ir iespēja nobaudīt visdažādākos ēdienus – gan veselīgi vienkāršus, gan smalkus, muižkungu gaumē. “Ir vēl ļoti daudz darāmā, bet mēs ejam maziem solīšiem, un katrs stūrītis, kas tiek sakārtots, mums nes lielu prieku,” saka I. Briede.

APTAUJA:

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .