Dienu pirms Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 105 gadu jubilejas, 1. augustā, Valkas novada pašvaldības Apsaimniekošanas nodaļa nopļāva pļavu blakus Valkas pilsētas kultūras namam. Visu vasaru augusī zāle iedzīvotājos raisīja diskusiju, kuram būtu jātur rūpe par privātīpašumu, uz kura atrodas pašvaldības īpašums – piemineklis pilsētas kultūras nama glābējam, armijas leitnantam Ādolfam Maršauam.

Pēc publikācijas “Valkas pilsētas centrā pāraugusī zāle aktualizē daudzus jautājumus” laikraksta “Ziemeļlatvija” portālā www.ziemellatvija.lv sarosījās sociālo tīklu lietotāji, lai izteiktu savu viedokli, kuram tad būtu jākopj šī pļava – novada pašvaldībai vai zemes īpašniekiem. Jāpiebilst, ka pirms tam šo pļavu pļāva pašvaldība, bet pēdējos divus gadus šo jautājumu mētāja kā karstu kartupeli ik pa laikam, tā arī abām pusēm nespējot vienoties, kuram tad būtu jātur rūpe par šo zemes platību.

Portālā ievietotās aptaujas dati par to, kuram tad būtu jākopj šis īpašums pašā pilsētas centrā, rāda, ka tomēr vairākums aptaujas dalībnieku uzskata, ka rūpes par pļavu būtu jāuzņemas novada pašvaldībai.

Domas dalījās arī jautājumā, vai pļava vispār būtu jāpļauj, jo daudziem tā šķita pievilcīga dabiskuma dēļ. Turklāt pļavā neauga neviena nezāle. Komentētāji pašvaldībai ieteica pavasarī iesēt pļavas puķes, tā izveidojot dabisku ainavu pašā Valkas pilsētas centrā.

SOCIĀLO TĪKLU LIETOTĀJU KOMENTĀRI PĒC PUBLIKĀCIJAS “VALKAS PILSĒTAS CENTRĀ PĀRAUGUSĪ ZĀLE AKTUALIZĒ DAUDZUS JAUTĀJUMUS”

Pēteris Pētersons:

– Pļava ir skaista. Braucu garām un domāju, ka tā ir atstāta dabas daudzveidībai un šī sapratne un tendence pilsētas ainavās, ka ne viss ir “jānoskuj”, pēc vairāk nekā 10 gadiem nonākusi arī līdz Valkai. Bet, ja tas ir savstarpējs konflikts, tad piekrītu, ka šis arguments neiztur kritiku, jo pašvaldība daudzās citās vietās rūpējas par publiskās teritorijas sakopšanu – P. Radziņa pieminekli utt. Neuzskaitīšu šīs vietas, lai neizsauktu liekas diskusijas un kaut kādas negācijas pret šiem īpašniekiem. Tāpat ir daudz zemju, par kurām pašvaldība kā īpašnieks nerūpējas par to sakopšanu.

Modris Posse:

– Kā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem? Ādažos bija divas reizes mēnesī jānopļauj. Īpašniekam. Bez diskusijām. Diskusijas vietā tikai administratīvais protokols.

Pēteris Pētersons:

– Katras pašvaldības saistošie noteikumi var paredzēt citu kārtību. Turklāt par pēdējiem Valkas novada pašvaldības noteikumiem, lai saskaņotu ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju šo jautājumu, tika daudz un ilgi diskutēts. Cik zinu, nav tādas normas, kas uzliek par pienākumu mērīt centimetrus un kādu sodīt. Cits stāsts par to, ka ugunsdrošības noteikumi nav atcelti. Tie gan paredz, ka jāveic nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi, lai nerastos sausa zāle jeb, kā tautā saka, kūla.

Inga Daniela:

– Tā mājele ir diezgan nesakopta, trotuārs gar māju bieži ir netīrs. Var redzēt, ka onkulis ar tanti par apkārtni nerūpējas. Tā pļaviņa nepiestāv tam padomju laika mūrim. Citā vietā būtu piemērotāk.

Monika Monna:

– Visiem nekad nebūs vienāds viedoklis un pa prātam. Man patīk – tik dabiski.

Silvija Čakārne-Tuvikene:

– Līdz dabiskai pļavai tur tālu, bet pļavu ziedu maisījums nebūtu slikti kādā vietā pilsētā.

Anete Zalužinska:

– Tas skaisti izskatīsies ziedēšanas laikā, bet sēklām jāļauj izsēties. Tas nozīmē, ka šī vieta noziedēšanas laikā vairākas nedēļas būs diezgan nebaudāma.

Sanita Āboliņa:

– Arī tagad pļavas zied, un pat līdz vēlam rudenim. Cilvēki tikai pieraduši, ka vajag, lai viss visu laiku vienos ziedos.

Un graudzāles arī ir daļa no pļavas. Pietiktu vienu reizi sezonā nopļaut.

Gatis Elziņš:

– Latviešiem raksturīgi slimot ar pedantismu. Zālei obligāti jābūt nopļautai 3 centimetru augstumā. Nekur Eiropā neslimo ar tādu pedantismu.

Agnese Pētersone:

– Varbūt tā ir slepena mākslas instalācija – “Brīvība zālē”? Pie mums reizēm zāle aug ātrāk, nekā birokrātija kustas, un varbūt tas ir tieši tas latviskais skaistums – viss kārtībā, bet nedaudz ieaudzis. Pieminekli var nepamanīt, bet zāli gan visi ievēro – arī uzmanība ir cieņas forma, vai ne?

Ingars Siliņš:

– Kur problēma tos 400 kvadrātmetrus uzdāvināt pašvaldībai, ja tāpat neizmanto?

Tatjana Veselova:

– Ja zeme, kura atrodas kultūras nama otrajā pusē, kaut daļēji pieder pilsētai, tad pieminekli var pārvietot tur. To ķieģeļu sienu pilsēta var nojaukt, un lai īpašnieki paši domā, ko tur likt vietā (vai arī atstāt bez žoga). Un problēma atrisināta. Man pašai tā pļava tur ļoti patīk. Es pat pavasarī iesētu tur pļavu ziedu maisījumu.