Tieši pirms 100 gadiem, 1920.gada 22.novembrī, Latvijas
valdība pieņēma lēmumu tai Valkas daļai, kas tika mūsu valstij pēc
Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanas, piešķirt pilsētas tiesības.
Pēc tam, kad 1920.gadā valstu robežas nospraušanas rezultātā
Igaunija tika pie Valkas vēsturiskā un saimnieciskā centra, bet Latvijai atlika
Valkas priekšpilsētas daļas, uz to pārcēlās 2500 latviešu, lai celtu un veidotu
savu – Latvijas Valku, kurai tā paša gada 22.novembrī saskaņā ar Ministru
kabineta rīkojumu tika piešķirts pilsētas statuss.
Nākamajos desmit gados, pateicoties valcēniešu uzņēmībai,
gribasspēkam un enerģijai, Valka ieguva pilsētas izskatu un aprises. “Uzbūvētas
vairāk kā otrtik jaunas ēkas, izbruģētas ielas, iekārtotas dažādas labierīcības
utt. To gandrīz visu valcēnieši veikuši pašu spēkiem,” 1930.gada augustā
vēstīja laikraksts “Lauku Dzīve”.
Arī Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs” atzīmē Valkas
pārvērtības: “Ir jābrīnās par to, kas še tik īsā laikā padarīts. Ir uzcelta
elektriskā stacija, ērta un gaiša slimnīca, kura noderēs tāpat Valkai, kā
tuvākai apkārtnei, kalnā patlaban ceļ skaistu pamatskolu, kura jau šoruden nāks
zem jumta. Bet kapsētas kalnā skan akmeņkaļa kalts. Tur tēlnieks Millers darina
granīta pieminekli kritušiem varoņiem, kuru atklās oktobrī. Arī iedzīvotāji
liekas apgaroti no šā celšanas prieka.”
Valkas novada centrālās bibliotēkas novadpētniecības stendā
no 16.novembra līdz 30.decembrim apskatāma izstāde “100 gadu Latvijas Valkai”,
kas veltīta pirmajiem diviem gadu desmitiem pēc valsts robežu nospraušanas.
Tajā iespējams iepazīties ar materiāliem no Latvijas Republikas pagājušā
gadsimta 20.un 30.gadu grāmatām un preses izdevumiem, kas apraksta tā laika
Valku, kā arī aplūkot Ligitas Drubiņas sagatavotu rakstu sēriju “Valkā pirms
okupācijas”, kas 2000.gadā tika publicēta laikrakstā “Ziemeļlatvija”.
