FOTO: ILZE FEDOTOVA
Aizvadītajā sestdienā biedrības “Atbalsts ģimenēm” mājā Ērģemes pagasta “Ezerkalnos” Omuļu ciemā visas dienas garumā norisinājās dažādas aktivitātes pasākuma “Mēs esam viens otram” ietvaros. Pasākuma mērķis bija ziedojumu piesaiste biedrības – kopienas mājas atjaunošanai.
Apmeklētājiem bija iespēja iegādāties amatnieku un mājražotāju labumus, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās, kūku piknikā ar degustāciju un ne tikai.
Kā stāsta pasākuma organizatori, atsaucība pasākumam bija pietiekami liela. Kopienas mājā sestdien paguva ielūkoties gandrīz simts cilvēku. Viņu vidū bija interesenti un atbalstītāji ne tikai no Valkas novada, bet arīdzan no Gulbenes, Sedas, Saulkrastiem.
Galvenais mērķis – iedzīvotāju līdziesaiste
Kūku piknikā piedalījās septiņi dalībnieki, no tiem trīs vietējie un četri no citām vietām, kuri bija pamanījuši informāciju par iespēju atvest degustācijai mājās gatavotu kūku.
“Šeit nebija obligāti jābūt profesionālam kūku cepējam. Ja tava aizraušanās, vaļasprieks ir kūku cepšana, tad nāc un piedalies, parādi arī citiem, ko proti. Pats svarīgākais – iesaiste. Degustācijā bija septiņas kūkas. Lieliski! Tas nebūt nav maz. Tas nozīmē, ka esam panākuši divu, trīs ģimeņu iesaisti. Šis būtībā ir mūsu biedrības “Atbalsts ģimenēm” biedru kapacitātes stiprināšanas pasākums, kura mērķis – iedzīvotāju līdziesaiste un ziedojumu piesaiste. Viena no iecerēm – aktivizēt iedzīvotāju vēlēšanos iziet no mājām, iesaistīties biedrības pasākumos. Tas ir liels izaicinājums, jo mēs zinām, ka cilvēki ir kūtri, jo īpaši laukos,” stāsta Ilze Leicāne un atklāj, ka šādu pasākumu biedrībai “Atbalsts ģimenēm” ir izdevies noorganizēt projekta “Kopienas spēks” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
Vietējiem amatniekiem, mājražotājiem būs sava bodīte
Pēc Ilzes teiktā, biedrībai kā tādai telpu nav un līdz šim pasākumu norisēm tās nācās īrēt. “Mums nav pulcēšanās vietas, un tas ir problemātiski. Tāpēc es ierosināju, ka varbūt varam kopīgiem spēkiem atjaunot un radīt vietu, kur vietējiem, ģimenēm un dažādām interešu grupām būtu iespēja sanākt un kopā darboties. Pārējie biedri atbalstīja ideju, un šobrīd esam tik tālu, ka izmaiņas ir acīmredzamas, kā no stāsta “pirms un pēc”,” saka Ilze un rāda fotogrāfijas, kas izvietotas biedrības mājā pie sienas. Iekštelpu atjaunošanas darbos iesaistījušies arī brīvprātīgie jaunieši, kas nupat viesojās Ērģemē starptautiska projekta ietvaros. Par to laikrakstā jau vēstījām.
Tagad biedrības mājas vienā telpā ierīkota mājražotāju, amatnieku bodīte. Patiesībā tas ir neliels sociālās uzņēmējdarbības projekts ar mērķi aktivizēt vietējos un apkārtnes iedzīvotājus stāstīt un rādīt savas prasmes, kas vainagojušās ar amatniecības vai mājražošanas lietām vai priekšmetiem.
“Sapnis par šādu veikaliņu man bija jau sen, bet līdz šim nebija iespēju to realizēt. Ideja nav dzīvotspējīga, ja nav, kas to atbalsta. Tāpēc esmu pateicīga visiem, kas atsaucās un atnesa uz tirdziņu lietas, ar ko piepildīt telpu. Šo ideju esmu redzējusi citviet – kādā muižā vai kopienas ēkā ir stends ar vietējo ražotāju piedāvājumu. Nav svarīgi – tie ir koka izstrādājumi, rokdarbi, sveces, ziepes, trauki vai cepumi. Kāpēc gan to visu neparādīt zem viena jumta? Ar labām lietām ir jādalās. Mūsu iecere, ka šāda bodīte ar vietējo mājražotāju un amatnieku precēm šeit varētu būt arī ikdienā, ne vien šādu pasākumu ietvaros. Proti, ikdienā mūs visi zina kā viesu nama saimniekus, uz šejieni brauc viesi ne vien no Latvijas, bet arīdzan ārvalstīm, un viņiem interesē vietējo ražotāju, šajā gadījumā amatnieku un mājražotāju, piedāvājums. Tāpēc domāju, ka katrs, kurš apmeklēs šo veikaliņu, ar tukšām rokām prom no tā nedosies,” uzsver Ilze un aicina arī citus iedzīvotājus, kam ir ko pārdot un šī ideja varētu būt saistoša, sazināties ar viņu vai kādu no biedrības pārstāvjiem.
Idejai par tirdziņu sestdien bija atsaukušies vairāki iedzīvotāji, starp tiem gan biedrības biedri, gan citi. Bodītē varēja iegādāties dažādus rokdarbus, rotiņas, kā arī apēdamus gardumus – tos sarūpēja mājražotāju Solovjovu ģimene. Savukārt blakus telpā darbojās “andele-mandele”, kur par ziedojumiem vai simbolisku samaksu bija iespēja iegādāties drēbes, rotaļlietas un grāmatas, ko bija sagādājuši “Atbalsts ģimenēm” biedri.
“Veikaliņa ideja ir lieliska. Tā ir kā pievienotā vērtība šim lauku apvidum. Viesi un pasākumu apmeklētāji vienmēr pozitīvi novērtē amatnieku un mājražotāju produkciju, jo tikai tirdziņos var nopirkt kvalitatīvas lietas un pārtiku, bet, kā mēs zinām, tirdziņi jau nav katru dienu. Tūristiem un citiem biedrības mājas apmeklētājiem šī ir lieliska iespēja iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju produkciju. Pluss ir arī tas, ka ražotājs un vietējais amatnieks jūtas vajadzīgs un novērtēts,” saka Aiva Savaļniece, kura apmeklēja šo pasākumu un piedalījās kūku piknikā.
“Bērni bija priecīgi par atrakcijām, radošajām darbnīcām un foršo aktivitāti ar kastēm. Pasākuma ideja ļoti laba. Man patika kūku pikniks – katra kūka tik atšķirīga, un tas ir lieliski. Arī mūzika brīnišķīga. Vienmēr kāds jauks izpildītājs un interesanti viesi. Šādi pasākumi saliedē un liek saprast, ka arī laukos var notikt lielas lietas. Man ļoti patika saruna ar Stirnu, tik patiesa, vienkārša un īsta,” atklāj Aiva.
Regina Rainbaha, kura Omuļos ir ienācēja, jūtas šeit iedzīvojusies un izjūt piederību šai vietai. “Omuļos dzīvoja mana vecmamma. Pagājušā gada vasarā atgriezos no Somijas Latvijā un gribēju dzīvot laukos. Vecmammas mājā jau trīspadsmit gadus neviens nedzīvoja, bet man bija palikušas ļoti sirsnīgas atmiņas no bērnības par šo vietu. Esmu šeit labi uzņemta, jo visapkārt ir pozitīvi ļaudis. Man patika būt noderīgai arī biedrības rīkotajā pasākumā. Es iesaistījos vienā no darbnīcām, kur apgleznoju bērniem sejiņas, veidoju pagaidu tetovējumus,” atklāj Regina.
ta Vīdnere.
Ideju netrūkst
I. Leicāne cer, ka šis ir tikai viens no soļiem ceļā uz lielākiem mērķiem, tāpēc aicina Omuļu un apkārtnes iedzīvotājus nākt ar savām idejām un ierosinājumiem, kā padarīt šo vietu vispirms jau pašiem sev tīkamāku, kā mudināt kopienu būt aktīvākiem, lai kādudien Omuļi varētu kļūt arī par viedo ciemu. “Jau bijām iesnieguši pieteikumu atpazīstamības zīmei “Viedais ciems” un esam ceļā uz to. Arvien biežāk medijos dzirdam pieminam šos vārdus. Pamatā tos definē šādi – viedie ciemi ir lauku apvidu kopienas, kas izmanto radošus risinājumus, lai uzlabotu savu noturību, balstoties uz vietējām stiprajām pusēm un iespējām,” viņa saka. Kas vienkāršu ciemu padara par viedo ciemu? Tā ir savu resursu pazīšana. Cilvēku, dabas, kultūras, vēstures, ekonomikas. Savas vietas apzināšanās Latvijas un pasaules kartē. Piederības sajūta šai vietai. Piemērotu risinājumu meklēšana, un, galu galā, vieduma pamatā ir labas dzīves izjūta šajā ciematā. “Kāpēc lai mums tas neizdotos? Tikai jāiet un jādara, jānotic sev! Ja mēs gribam, lai par Omuļiem zina un dzird, viss būs atkarīgs tikai un vienīgi no tā, ko un cik daudz darām paši,” pārliecināta ir Ilze.
Atbalstīt labdarības pasākuma ideju bija ieradušies arī uzaicinātie mākslinieki, viņu vidū arī mūziķe STIRNA jeb Lilita Vīdnere, mūziķis The Oak Tom un jauniešu grupa “Frekvence” no Valmieras.
APTAUJA
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
