“Māras diena, 25. marts, ir ne tikai pavasara atmodas sākums, bet arī laiks, kad cilvēkiem, kuriem pirms 59 gadiem bija jāiziet cauri mokām, satumst acis un atmiņa aizved pagātnē,” tā otrdien Valkas Lugažu stacijā pie piemiņas akmens 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīda upuriem sapulcējušos mītiņa dalībniekus uzrunājas kultūras nama pasākumu organizatore Līga Pandalone.
Uz svinīgo brīdi bija ieradušies bijušie politiskie represētie, Valkas rajona un pilsētas pašvaldību pārstāvji, kā arī visi tie, kuru tuvinieku likteņus sāpīgi skārušas staļinistu represijas.Pandalone piemiņas brīža dalībniekiem vēlreiz atkārtoja pirms 59 gadiem komunistiskā režīma noziegumus pret latviešiem. 1949. gada 25. martā no Valkas lopu vagonos uz Sibīriju aizveda 625 ģimenes, kopā 2018 cilvēkus. Pavisam no Latvijas svešumā ar varu aizveda 43 tūkstošus. Viņu vidū bija gan sirmgalvji, gan sievietes mātes cerībās, gan bērni.”Mēs šodien šajā vietā varam vien klusēt un cilvēku pārdzīvoto uztvert kā upuri, kas bija kādam jāiznes citu labā. Nozīmīgākais pienākums, kas no tā jāuzņemas mums, ir nepieļaut šādu šausmu atkārtošanos. Tad šīs sāpes kļūs par vērtību, kas pavadīs tautu visu to laiku, ko Dievs tai dāvās,” saka Valkas domes priekšsēdētājas vietnieks Arnis Bušs.”Šodien Latvijā vaid sliedes. Šī diena sāp katram, kurš piedzīvojis izsūtījuma laiku. Citam mazāk, citam vairāk, bet sāp,” atzīst bijušais represētais Dāvis Kampe.Un tad jau pie piemiņas akmens gulst cilvēku noliktie ziedi un vainagi. Tas ir kā apliecinājums, ka tauta savas pārdzīvotās sāpes nekad neaizmirsīs.
