Izvērtē īres mājokļu pieejamību Latvijas novados

“Ziemeļlatvijas” publikācijā “Īres dzīvokļu trūkumu izjūt gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji; Smiltenes un Valkas novadu pašvaldības domā, kā palīdzēt” rakstījām par īres mājokļu ierobežoto pieejamību Smiltenē un Valkā.

Šo problēmu izjūt gan iedzīvotāji – vietējie un arī no citiem novadiem, kuri vēlas pārcelties uz šīm pilsētām –, gan darba devēji, kuriem trūkst kvalificētu darbinieku, taču viņu piesaisti kavē tas, ka šiem speciālistiem nav, kur dzīvot. Īres dzīvokļu ir maz, turklāt īres maksa ir gana augsta.

Problēmu apzinās arī Smiltenes un Valkas novadu pašvaldības. Piemēram, Smiltenes novada pašvaldības attīstības projektos prioritāte ir jauniem mājokļiem un daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Lai paplašinātu dzīvojamo fondu, pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP” Smiltenes novada domes pilnvarojumā jau ir uzsākusi zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību Smiltenē, Pļavas ielā 3. Rakstījām, ka četrstāvu namā atradīsies 30 īres dzīvokļi. Jaunās īres mājas būvniecība tiks īstenota ar valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” atbalstu, izmantojot zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmu.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija” sadarbojas ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem laikrakstiem, lai izprastu, kāda Latvijas pilsētās ir situācija ar īres mājokļiem un kā sokas ar valsts atbalsta programmu.

Trauksmi ceļ jau gadiem ilgi

Piemēram, no “Ziemeļlatvijas” veiktās aptaujas par to, vai respondenti ir saskārušies ar mājokļu trūkumu savā dzīves vai darba vietā, secināms, ka īpaši aktuāli tas ir ģimenēm ar bērniem, kuras savu māju nevar atļauties, meklē lielāku īres dzīvokli, taču piedāvājums ir ļoti mazs.

Par to, ka dzīvokļu fonds Latvijā ir novecojis, trauksme celta jau gadiem, savā pētījumā uzsver “Latvijas Avīze”, norādot gan uz padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu nožēlojamo stāvokli, gan uz nepietiekamo īres mitekļu pieejamību, gan citām problēmām.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders intervijā “Latvijas Avīzes” žurnālistam Artim Drēziņam norāda, ka Latvijā privātais sektors dzīvojamā fonda būvniecībā sācis aktivizēties no 2003. gada, kad pašvaldības no valsts saņēma atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanai, taču līdz ar ekonomisko krīzi 2008. gadā aktivitātes gan privātajā, gan valsts sektorā apsīka. Politiskas diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību, atjaunojās tikai ap 2015. gadu.

Vispirms tika atjaunota mājokļu garantiju programma, kad valsts privātpersonām mājokļu iegādei garantēja pirmo iemaksu bankām. Šo programmu attiecināja arī uz reģioniem, taču tā tos īsti nesasniedza, tādēļ šogad valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” sāk hipotekāro kreditēšanu reģionos privātpersonām dzīvokļu iegādei un privātmāju būvniecībai, skaidro Mārtiņš Auders.

“2018. un 2019. gadā saprata, ka jāattīsta arī īres tirgus. Ir valstis, piemēram, Vācija, kur noteikti īres griesti. Latvijā tas nestrādātu. Tāpēc mēs izvēlējāmies liberālu ceļu privātajiem investoriem nenoteikt nekādus griestus dzīvokļu izīrēšanai, bet paralēli attīstīt subsidēto īres tirgu, radot tam atbalsta programmu, kas paredz atbalstīt pašvaldības daudzdzīvokļu zemas īres namu būvniecībā. Šī programma paredz ierobežot īres maksu par labas kvalitātes mājokli. Uz Rīgu un Pierīgu šī programma neattiecas, jo tur tirgus nepilnību nav,” intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta M. Auders.

Vienlaikus, saprotot, ka pašvaldībām nav viegli ar resursiem, ir izveidota programma sociālo dzīvokļu namu būvniecības un atjaunošanas atbalstam. “Latvijas Avīze” izpētījusi, ka tādā veidā tiek atbalstītas visas sabiedrības grupas, sākot no mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem līdz vidusslānim. Tie, kam naudas pietiekami, protams, pērk, ko grib un piedāvā tirgus.

Vidusmēra ģimene nevar vienlaikus īrēt un krāt

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” savā publikācijā izpētījis, ka iedzīvotāju iespējas iegādāties savu mājokli ir visai ierobežotas. Vidusmēra ģimene ar ļoti lielām grūtībām var atļauties vai varbūt pat nemaz nevar atļauties vienlaikus dzīvot īrētā dzīvoklī Latvijas pierobežas reģionā un uzkrāt summu pirmajai iemaksai, ņemot hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Daļa ģimeņu nevēlas uzņemties ilgstošas kredītsaistības, bet citi neatbilst banku kreditēšanas nosacījumiem, jo bankas ļoti strikti vērtē klientus un analizē potenciālos riskus, piemēram, kredītņēmēja maksātspēju, piedāvātās ķīlas un citus nosacījumus. Tādēļ vienīgā iespēja ir dzīvojamo platību īrēt, tomēr arī šajā sektorā situācija nav spīdoša. Reģionos, arī Alūksnes novadā, dzīvojamais fonds sastāv no padomju laikā un vēl pirms tā celtiem daudzdzīvokļu namiem. Tajos dzīvokļus īrei piedāvā gan privātpersonas, gan pašvaldība. Tomēr to kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām un, kā norāda īrnieki, privātpersonas par tiem prasa neadekvāti augstu īres maksu.

Katrs Latvijas novads un pilsēta ir atšķirīga. Laikraksts “Staburags” raksta, ka Aizkraukles novadā daudzdzīvokļu īres nami ir tikai sarunu temats, bet Valmiera tikmēr jau veiksmīgi realizējusi vairākus projektus. Tāpēc “Staburags”, pētot īres mājokļu pieejamību, interesējies par Valmieras pieredzi, uzklausot pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālisti Edīti Stērsti.

Valmierā pirmos divus daudzdzīvokļu īres namus ar nelielas kvadratūras dzīvokļiem 100% apmērā īstenojusi pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”. Abus īres namus ar 150 dzīvokļiem Valmierā ekspluatācijā nodeva 2018. gadā. 2021. un 2022. gadā straujā būvniecības izmaksu kāpuma dēļ attīstīt nākamos daudzdzīvokļu īres namu projektus Valmierā ar zemu īres maksu kļuvis iespējams tikai ar valsts vai Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tiklīdz tika izstrādāta un izsludināta Ekonomikas ministrijas atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, SIA “Valmieras namsaimnieks” tajā piedalījās, un šobrīd Valmierā būvē divus tādus namus, kuros kopumā būs pieejami 120 dzīvokļi. Uz tiem saņemti jau 175 pieteikumi.

Pēc Edītes Stērstes teiktā, īres maksa kopā ar SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu plānota aptuveni seši eiro par kvadrātmetru un var tikt pārskatīta reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Tāpat īrniekam būs jāiemaksā drošības nauda divu mēnešu īres maksas apmērā, maksa par esošo un nākamo mēnesi, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Rakstot par zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību Smiltenē, “Ziemeļlatvija” jau informēja, ka pēc “ALTUM” mājaslapā pašreiz pieejamās informācijas par zemas īres mājokļu būvniecību īres maksas griesti 2025. gadā ir 6,47 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Programma paredzēta mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties iegādāties mājokli pēc tirgus nosacījumiem, bet kuru ienākumi pārsniedz sociālo mājokļu saņemšanas kritērijus, tostarp jaunajiem speciālistiem, kuriem mājokļa pieejamība ir būtiska darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai.

Lai celtu nākamo māju, pirmajai jābūt pilnai

Pētot mājokļu pieejamības problēmu, laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka pēdējos 15 gados Bauskas novadā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem pieaug, bet to piedāvājums samazinās. Lai risinātu šo problēmu, Ceriņu ielā 8, Bauskā, uzsākta zemas īres maksas dzīvokļu ēkas būvniecība.

“Bauskas Dzīve” informē, ka zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmai, tai skaitā topošajai ēkai Bauskā, valdība šī gada pavasarī kopumā atvēlēja papildu 29,02 miljonus eiro. Bauskas ēkas izmaksas ir 6,73 miljoni eiro. Iespējams, varētu uzcelt vēl vienu ēku Bauskas novadā, taču ir klupšanas akmens, uz ko “Bauskas Dzīvei” norāda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Ekonomikas ministrijas nostādne ir – lai sāktu nākamo projektu vienā pašvaldībā, nepieciešams, lai vismaz 90 procenti īres dzīvokļu no administratīvajā teritorijā apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem ir izīrēti.

“Par nākotnes plāniem – ir gribētāji. Arī tas pats būvnieks vēlētos celt vēl vienu māju, bet līdz konkrētam datumam visi dzīvokļi ir jāizīrē, tikai tad atjaunos kvotu. Ir noskatīts zemesgabals Iecavā, kur varētu tapt jauna māja. Iecavā pieprasījums varētu būt mazliet lielāks nekā Bauskā. Pilnvarojuma līgums arī ir noslēgts, bet nevar iet tālāk, kamēr nav izīrēti jau uzceltie dzīvokļi. Arī olu ražotāja “Balticovo” Iecavā iegādājusies pamestu ēku un plāno būvēt dzīvojamo māju, citādi nevar nodrošināt vajadzīgo darbinieku skaitu, ņemot vērā paplašināšanās apjomu,” situāciju “Bauskas Dzīvei” skaidro A. Mačeks.

Ēkā Ceriņu ielā, Bauskā, būs 60 dzīvokļi. Līdz 4. jūlijam pretendentu rindā reģistrētas 22 mājsaimniecības. Par iespējām pieteikties īres dzīvokļiem ir informēts Uzņēmējdarbības kompetenču centrs. Uzņēmējiem par to stāsta, piedāvā, pie jebkuras tikšanās informē arī Uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi, pētot situāciju, noskaidrojusi “Bauskas Dzīve”.

12 eiro par kvadrātmetru nepavilks

Jēkabpilī dzīvokļu rindā vairāk ir to iedzīvotāju, kuri vēlas uzlabot savu situāciju, grib labāku dzīvokli labākā rajonā un pilsētā, taču tas nav tik vienkārši. Laikraksta “Brīvā Daugava” uzrunātais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidro, ka dzīvokļu piedāvājums nav apmierinošs tiem, kuri var stāties dzīvokļu rindā, un vēl jo mazāk tiem, kuri gribētu kvalitatīvus mitekļus un var atļauties tos pirkt vai atsavināt.

Tagad Jēkabpils novada pašvaldība īstenos privātās partnerības projektu un būvēs mājas ar aptuveni 140 dzīvokļiem, taču šo dzīvokļu izīrēšanai būs dažādi nosacījumi, un tos nevarēs īrēt tie, kam dzīvoklis pienākas kā sociālā palīdzība.

Jēkabpils novads un vēl astoņas pašvaldības ir iekļauti valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” atbalsta programmā, ko īstenos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Programmas attīstītājs finansēs projekta īstenošanu, bet pašvaldībai būs jāiesaistās īres maksas segšanā. Aplēsts, ka jaunajos namos īres maksa varētu būt 12 eiro kvadrātmetrā, taču, kā norāda izpēte, Jēkabpils novada iedzīvotāju maksātspēja ir 4,2 eiro par kvadrātmetru, tātad starpība – 7,8 eiro – būs jāpiemaksā valstij un pašvaldībai, raksta “Brīvā Daugava”. Dzīvokļi pēc 25 gadiem pilnībā pāries pašvaldības īpašumā, un tad vietvarai būs rīcības brīvība ļaut tos izpirkt, pārdot izsolē vai izīrēt.

Vēl viens variants ir privāta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Jēkabpilī tādu piemēru līdz šim nav bijis, bet tagad SIA “Grinig” plāno būvēt piecas piecstāvu mājas.

Savukārt laikraksts “Staburags” uzklausījis Aizkraukles novada pašvaldības ideju, nevis attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet gan atbalstīt moduļu māju celtniecību – uz pašvaldībai piederošas zemes sakārtot ceļu un ierīkot nepieciešamās komunikācijas, un šādu zemi ar izbūvētām komunikācijām varētu piedāvāt nomai jaunajiem speciālistiem vai ģimenēm.

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .