FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Vairāk nekā divas nedēļas mūspusē viesojās 15 brīvprātīgie jaunieši no dažādām valstīm. Viņi kopā ar vietējiem iedzīvotājiem strādāja pie kopienas mājas “Ezerkalni” labiekārtošanas, kā arī palīdzēja Ērģemes skolas un bērnudārza sakopšanas darbos.
Jaunieši apguva dažādas prasmes, iepazinās ar permakultūras principiem, mācījās par ilgtspējīgas saimniekošanas iespējām, iepazina mūspuses dzīvesveidu un ikdienu. Viņiem bija iespēja strādāt komandā, pilnveidot kulinārās prasmes un piedalīties prasmju attīstības darbnīcās, lai atklātu savas stiprās puses.
Īstermiņa brīvprātīgā darba komandā Ērģemes pagastā tika uzņemti 15 jaunieši no Spānijas, Itālijas, Francijas, Portugāles, Vācijas, Zviedrijas un Latvijas. Šeit viņi viesojās no 6. līdz 21. augustam Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Push & Grow: Hands-on for Community Building” ietvaros, ko mūspusē īstenoja biedrība “Atbalsts ģimenēm”.
“Dalībnieki deva nozīmīgu pienesumu kopienas mājas “Ezerkalni” sakārtošanā un attīstībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jauniešu pašpietiekamības un personīgās attīstības veicināšanai, radot iespējas attīstīt gan praktiskās, gan sociālās prasmes,” stāsta projekta koordinatore Linda Zariņa un min, ka aktivitātes galvenais mērķis bija veidot saliedētu kopienu, kurā jaunieši attīsta empātiju, solidaritāti un piederības sajūtu Eiropai, vienlaikus vairojot izpratni par ilgtspējīgu, veselīgu un līdzsvarotu vidi.
“Šāda starptautiska projekta norise ir nozīmīgs solis biedrības ilgtermiņa mērķu īstenošanā, kopienas mājas atjaunošanā un attīstīšanā. Tā pievienotā vērtība – ne tikai praktisks ieguldījums vietējā vidē, strādājot pie labiekārtošanas darbiem, bet būtisks uzsvars bija visiem kopā veidot tiltu starp lauku kopienu un starptautisko jauniešu pieredzi, tādējādi stiprinot savstarpējo sapratni un solidaritāti,” pamato L. Zariņa.
Par mūspusē pavadīto laiku savos iespaidos dalījās arī paši jaunieši. “Iesaistīties brīvprātīgo projektā mani motivēja plāns kaut ko darīt vasarā pēc skautu nometnes, kurā arī biju. Pirms tam piedalījos kursā par narkotiku ierobežošanu, kur man pastāstīja par Eiropas Solidaritātes korpusa aktivitātēm. Nolēmu pamēģināt – sagatavoju savu CV, apskatīju pieejamos projektus un pieteicos tam, kas man bija vispiemērotākais. Mani īpaši interesēja permakultūra un iespēja apgūt jaunas pieejas ilgtspējīgas dzīves principiem. Protams, vēlējos arī apmeklēt Latviju, jo nekad iepriekš šeit nebiju bijusi,” atzīst Suzana no Spānijas.
Viņa mājās atgriezīšoties ļoti laimīga un vienlaikus arī mazliet skumīga, jo kopābūšanas laiks citā realitātē ir bijis pārāk īss. “Uzturoties šeit, esmu daudz piedzīvojusi un iemācījusies, ir gūta izpratne par dzīvesveidu Latvijā. Es došos mājās ar lielu gandarījumu, jo man ļoti patika doties ārpus savas valsts, lai apmeklētu dažādas vietas un iepazītu pasauli. Esmu apguvusi arī tādas praktiskas lietas, kā iepirkties savādāk – patērējot mērenībā, kā arī to, ko nozīmē būt tuvāk dabai. Vēl esmu iemācījusies būt kopienā (man tas nav viegli), dalīties ar daudzām lietām, organizēt gan darbu, gan brīvo laiku un dienas. Protams, netrūka arī citu piedzīvojumu. Iepazinu vietējās tradīcijas, mūziku, dejas un simbolus,” iespaidos dalās Suzana.
Līdzīgas pārdomas ir arī Lūsijai, kura ieradusies no Francijas. “Es negribēju izniekot vasaras brīvdienas, neko nedarot, tāpēc sazinājos ar savas pilsētas jauniešu centru, un viņi mani iepazīstināja ar šo projekta ideju. Nolēmu doties brīvprātīgajā darbā uz Latviju, jo līdz šim man nebija bijusi iespēja iepazīt Baltijas valstis, un brīvprātīgo darba misija lieliski sakrita ar maniem dzīves mērķiem. Es tiešām vēlos sasniegt pārtikas pašpietiekamību un atdzīvināt savu lauku kopienu, tāpēc misija kļūt par brīvprātīgo man šķita ideāla,” uzsver Lūsija.
Viņa ir gandarīta, ka pieņēmusi šo izaicinājumu. “Pieļauju, ka man pietrūks šīs vietas un brīnišķīgo cilvēku, kurus šeit satiku. Es iemācījos dzīvot pastāvīgā daudzu jauniešu sabiedrībā, tostarp organizēt mūsu ikdienu, gatavot maltītes un sazināties gandrīz tikai angļu valodā. Es arī daudz uzzināju par permakultūras principiem un tagad ar nepacietību vēlos tos pielietot savā ikdienas dzīvē. Turklāt ieguvu pieredzi par to, kas nepieciešams, lai sagatavotu kopienas pasākumus, un esmu pārliecināta, ka uzzināto izmantošu arī savos nākotnes projektos,” viņa saka.
Savukārt Elizabete no Zviedrijas par savu motivāciju piedalīties brīvprātīgo projektā min iespēju redzēt, kā šādi starptautiski projekti tiek organizēti un īstenoti, un gūt iedvesmu nākotnē darīt ko līdzīgu arī savā valstī.
“Es vēlējos iegūt starptautisku pieredzi, kā arī gūt iedvesmu darbam ar savu kopienu Zviedrijā, īpaši, lai cilvēkus vairāk satuvinātu ar dabu. Noteikti atgriezīšos mājās kā cits cilvēks, ar plašāku redzesloku. Dzīvošana kopienā ar tik daudziem cilvēkiem man bija jauna pieredze. Kopīgs darbs, kopīgas maltītes, sarunas un smiekli neļāva pārlieku daudz domāt vai raizēties, jo, galu galā, katrai problēmai atradās risinājums. Guvu pārliecību, ka katram cilvēkam ir potenciāls mācīties un prasmes, kas papildina citu prasmes. Nonācu pie atklāsmes, cik labi mēs visi spējām sadarboties, lai gan sākumā bijām svešinieki, un cik ātri kļuvām par kopienu. Skaistā lauku ainava un Ērģemes klimats palīdzēja justies brīvi, bet “Ausmu” un apkārtnes atmosfēra pēc smagā darba sniedza patiesi atsvaidzinošu sajūtu,” izteicās Elizabete.
Kopienas mājā jaunieši iemācījās nojaukt sienas, izņemt no tām vērtīgus elementus, lai tos izmantotu atkārtoti. Dārzā un siltumnīcā apguva, kā mulčēt stādus un apgriezt augus. “Galvenā mācība, ko guvu no dažādajiem uzdevumiem, bija prasme radoši izmantot pieejamos resursus, risināt problēmas, kā arī sadarbības un komunikācijas prasmes, kas darīja darbu efektīvāku un patīkamāku. Paliks atmiņā arī brīži, kad mēs mazākās grupās gatavojām ēdienreizes visai komandai un bija jāpiedomā, kā ar pieejamajiem produktiem pielāgoties lielām porcijām. Tas bija aizraujošs izaicinājums,” norādīja brīvprātīgā no Zviedrijas.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
