Nezinātājam šīs uzstāšanās šķistu kā slavenā blēža Ostapa Bendera lasījumi par gaišo un moderno nākotnes šaha pilsētu, bet zinātāji dzirdēto uztvēra kā pašsaprotamu lietu, jo daudz kas no plānotā jau izdarīts.
Nezinātājam šīs uzstāšanās šķistu kā slavenā blēža Ostapa Bendera lasījumi par gaišo un moderno nākotnes šaha pilsētu, bet zinātāji dzirdēto uztvēra kā pašsaprotamu lietu, jo daudz kas no plānotā jau izdarīts.
Ceturtdien Valkā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālās attīstības komisijas izbraukuma sēdē pilsētas pašvaldības speciālisti LTRK pārstāvjus informēja ar padarīto uzņēmējdarbības attīstībā un nākotnes iecerēm. Sanāksmes mērķis bija iepazīstināt LTRK pārstāvjus ar problēmām, kas kavē iecerēto attīstību, lai ar LTRK starpniecību tās darītu zināmas attiecīgo nozaru ministrijām un panāktu atvieglojumus ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.
Sanāksmē piedalījās arī Valkas partneri — Valgas pašvaldības pārstāvji un Tartu Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Tomass Hansons. Uzklausīt uzņēmēju vēlmes bija ieradies arī Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes direktors Uģis Muskovs.
Līdzšinējais Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka pilsētas saimnieciskā attīstība iespējama tikai sadarbībā ar Valgu, jo jau kopš seniem laikiem abu pilsētu teritorija bijusi vienota ekonomiskā telpa. Pēc viņa vārdiem, iepriekšējos gados Valkas un Valgas efektīvai saimnieciskajai sadarbībai vislielākais traucēklis bijusi valstu robeža pilsētu vidū. “Ceru, ka drīzumā arī Latvija un Igaunija pievienosies Šengenas līgumam, un tad attīstība kļūs straujāka. Ir doma nākotnē pie tagadējās robežas izveidot stikla tiltu, lai iebraucēji, ejot tam pāri, varētu zem kājām paskatīties vietu, ko kādreiz uzskatīja par Valkas un Valgas Berlīnes mūri. Tāds tilts sekmētu arī Valkas izveidošanos par ievērojamu tūrisma centru.
Sīkāk ar vairākiem starptautiskas nozīmes projektiem un programmām, kas paredzētas abu robežpilsētu sadarbības stiprināšanai, kā arī Valkas sociālekonomiskajai attīstībai, iepazīstināja Valkas domes priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa un pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Dagnija Ūdre.
LTRK Vidzemes reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Jurģis Ābele intervijā “Ziemeļlatvijai” paskaidroja, ka komisijā darbojas pa vienam pašvaldības un uzņēmējdarbības pārstāvim no septiņiem Vidzemes rajoniem. “Mūsu uzdevums ir risināt jautājumus, kādā veidā var visveiksmīgāk attīstīt uzņēmējdarbību. Izpildot šo uzdevumu, pašvaldības no nodokļiem iegūs lielākus ienākumus un efektivāk varēs risināt dažādus sociālos un saimnieciskos jautājumus. Nākamajā gadā mums ir paredzēts tikties ar Ministru prezidentu, aizsardzības, satiksmes, finanšu un ekonomikas ministru. Šajās sanāksmēs pārrunāsim reģionos ar uzņēmējiem un pašvaldībām apsriestās problēmas, lai radītu uzņēmējdarbības attīstībai vislabvēlīgākos apstākļus un iznākumā iegūtu visa valsts. Valdība jau ir atbalstījusi mūsu priekšlikumus par autoceļu sakārtošanu, muitas punktiem, ir ievēroti arī ieteikumi par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu reģioniem,” informē J. Ābele.
Viņš Valkas pašvaldības darbību vērtē kā ļoti aktīvu. “Pilsēta ir unikāla ar to, ka atrodas pie Igaunijas robežas. Valcēniešu un valdzēniešu sadarbība ir labs piemērs, kā veidot saimnieciski ekonomiskās un kultūras saiknes ar citu valstu pilsētām,” stāsta J. Ābele.
Sēdes dalībnieks Valkas domes uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Ivars Smans tikšanos vērtē pozitīvi. “Jebkura sadarbība ir laba un attīstību veicinoša. Šādās sanāksmēs var uzzināt, kādas idejas nodarbina kaimiņu rajonu uzņēmējus un ko viņi nolēmuši darīt,” saka I. Smans.
Valkas uzņēmējs Atis Videmanis sadarbībā ar LTRK redz iespēju rajona uzņēmēju vajadzības darīt zināmas valdībai. “Tirdzniecības un rūpniecības kameras sanāksmēs nereti piedalās arī ministriju pārstāvji. Viņi uzzina informāciju par situāciju attiecīgajos rajonos, un agrāk vai vēlāk tas kādu labumu dod,” apliecina A. Videmanis.
