Diezin vai minimālās algas palielinājumu jutīsim kā atvieglojumu, jo veikalos viss taču kļūst dārgāks, tādēļ par 30 latiem lielāka alga finansiālās iespējas īpaši nepaplašinās.
“Diezin vai minimālās algas palielinājumu jutīsim kā atvieglojumu, jo veikalos viss taču kļūst dārgāks, tādēļ par 30 latiem lielāka alga finansiālās iespējas īpaši nepaplašinās,” tā par valdības lēmumu palielināt minimālo algu domā valcēniete Aiga Kuratņika.
Otrdien valdība nolēma ar nākamā gada janvāri minimālo algu no 90 latiem palielināt līdz 120 latiem. Labklājības ministrija uzskata, ka minimālās algas palielināšana mazinās iedzīvotāju nabadzību un vairos iedzīvotāju ienākumus.
Tam īsti nepiekrīt valcēnietis Aleksandrs Šiliņš. “Kad novilks nodokļus, mēs iegūsim tikai kādus 80 latus. Protams, tas ir labi, ka valdība sākusi šo lietu risināt, bet, lai tiešām strādniekiem dzīve uzlabotos, viņiem “uz rokas” vajadzētu saņemt 150 latu. Ja ir savs dārziņš, kartupeļu tīrums, turklāt vēl mēnesī iespējams nopelnīt 150 latu, tad var normāli dzīvot. Daudzi strādājošie ir aizbraukuši uz ārzemēm. Valdībai un uzņēmējiem vajadzētu papūlēties, lai Latvijā strādnieki saņemtu pienācīgu algu, jo no tā iegūtu visi,” uzskata A. Šiliņš.
Valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu bažīgus darījis pensionārus, jo viņi domā, ka ar janvāri kāps arī preču cenas, bet daudziem pensijas ir mazākas kā minimālā alga. Pensionāre Irēna Kokajančika spriež, ka nākamajā gadā viņai dzīve kļūs grūtāka. “Pašlaik man pensija ir 82 lati. Oktobrī būs kārtējā indeksācija, bet tā man tik un tā pensiju nepalielinās līdz 120 latiem, taču veikalu īpašnieki cenas noteiks pēc jaunajām algām. Ja reiz viss kļūs dārgāks, arī pensijām jābūt ievērojami lielākām,” saka I. Kokajančika.
Kopumā iedzīvotāji valdības lēmumu vērtē atzinīgi, taču uzskata, ka minimālajai algai jābūt lielākai.
Savukārt daļa uzņēmēju domā, ka minimālās algas palielināšana radīs problēmas biznesā. SIA “K” īpašnieks Juris Krastiņš uzskata, ka nākamā gada pirmajos mēnešos uzņēmējiem algas iznāks maksāt kā avansu, jo tām vajadzēs būt lielākām, taču preces vēl vajadzēs tirgot par vecajām cenām. Tas samazinās uzņēmuma ieņēmumus. “Es, protams, atzīstu, ka cilvēkiem jāsaņem tāda alga, lai viņi kļūtu turīgi un dzīvotu labi. Tāds ir mūsu visu mērķis. Tomēr kaut kur tā nauda jāņem. Ja mūsu valstī iedzīvotājiem būtu Eiropas Savienības attīstītāko valstu iedzīvotāju pirktspēja, algu palielināšana nebūtu nekāda problēma. Rīgā, kur naudas un preču apgrozījums ir lielāks, darba devējiem ir vieglāk piedāvāt lielākas algas, bet vidējam uzņēmējam provincē joprojām jāskaita katrs lats. Skaidrs, ka cilvēki nedrīkst ciest. Domāju, ka valdība varētu pildīt savus solījumus atbalstīt ekonomiski mazāk stipros un vidējos uzņēmējus un noteikt pārejas periodu, kādu laiku subsidējot algas. Tad mēs atspertos un spētu par padarīto samaksāt vēl vairāk. Lauksaimniecībai gan var piešķirt subsīdijas, kad vajag. Pagaidām šķiet, ka pēc algas palielināšanas kāds var zaudēt darbu vai arī palikt tajā uz pusslodzi. Diemžēl tāda ir dzīve,” apliecina J. Krastiņš.
Sociālā dienesta speciālisti domā, ka cilvēki šo palielinājumu jutīs. “Tagad ir ļoti daudz darba piedāvājumu. Tie, kuri vēlas strādat un nopelnīt, to arī var izdarīt, jo konkurence darba tirgū uzņēmējiem liek domāt par algas palielināšanu,” saka Valkas domes Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska.
Kā informē aģentūra “Delfi”, minimālās algas palielināšanai līdz 120 latiem valsts budžetā būs nepieciešami 14,5 miljonu latu papildizdevumi. Savukārt papildu ieņēmumi būšot 45,3 miljoni latu.
Pagājušajā nedēļā lēmumu par minimālās algas palielināšanu apstiprināja arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kurā darbojas darba devēji un arodbiedrības.
