Kaut arī dzērves vakaros..
Kaut arī dzērves vakaros
Kā neprātīgas kliedz
Un zirgi ganībās vēl skaļāk
zviedz,
Tas netraucē man lūkoties,
Kā pāri upei rudens migla
garo
Un vēsā svaigumā viss staro.
Kad skaļā vakardziesma
Lēnām norimt sāk,
Es eju lauku pirtiņā
Ar bērzu slotām parunāt.
Un atkal domas manas
Gar Rūjas krastiem brien,
Un atmiņas kā stirnas
Uz tēva mājām skrien.
