Nupat Krievija parādīja, kurš ir īstais saimnieks energoresursu jomā Eiropā. Pietika tikai uz vienu dienu par trešdaļu aizgriezt gāzes krānu, lai vairākās Eiropas valstīs izraisītu paniku.
Nupat Krievija parādīja, kurš ir īstais saimnieks energoresursu jomā Eiropā. Pietika tikai uz vienu dienu par trešdaļu aizgriezt gāzes krānu, lai vairākās Eiropas valstīs izraisītu paniku. Elementāra politiska šantāža ar ekonomiskajām metodēm.
Kāpēc Krievijai tas bija jādara? Ārzemju komentētāji domā, ka galvenokārt tāpēc, lai Ukrainu, Moldovu un Gruziju paturētu savas ietekmes zonā, lai pēc iespējas ilgāk kavētu šo valstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Strīds par gāzes cenu ar Ukrainu bija visnotaļ nopietns, turklāt tā sekas tiek vērtētas pretrunīgi. Vispirms jau skaidri redzams, ka ukraiņus ar cepurēm nomētāt nevarēja. Ukraina no konfliktsituācijas izgāja kā uzvarētāja — prasītās cenas vietā, kas bija četrreiz lielāka par līdzšinējo, Ukraina turpmāk maksās tikai gandrīz divas reizes vairāk nekā lidz šim, turklāt “Gazprom” par trešdaļu palielināja maksu par tranzītu.
Ne jau tikai Ukraina, Baltija vai Eiropa kopumā ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, bet arī Krievija ir no tām atkarīga, jo uz samaksu par gāzi balstās viss šīs valsts budžets.
Nule notikušais konflikts nenoliedzami ir iedragājis Krievijas kā stabilas partneres tēlu. Šādas situācijas var atkārtoties. Par politiska spiediena avotu var kļūt arī Baltijas valstis. Eirokomisārs Andris Piebalgs uzskata, ka Eiropa vēl ilgi būs atkarīga no Krievijas gāzes, tāpēc jākoncentrējas uz enerģijas avotu dažādošanu. Ik pa laikam uzplaiksnī doma par kādas jaudīgas hidroelektrostacijas vai atomelektrostacijas būvniecības nepieciešamību. Tas mazinātu atkarību, taču šīs runas tikpat ātri norimst, cik strauji radušās.
Laikraksts “The Economist” paredz, ka šogad pasaulē daudz spriedīs par enerģijas drošību. 2006. gadā virs enerģijas tirgiem kā negaisa mākoņi vīdēs bažas par jauniem pārsteigumiem un negadījumiem, kas varētu izraisīt pārrāvumus smalki līdzsvarotajā enerģijas tirgū. A. Piebalgs vairākkārt intervijās ir uzsvēris, ka eiropiešiem ir iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu pat līdz 20 procentiem. Latvija, protams, neizdzīvos ar pašu mājās izaudzēto rapsi un no tā iegūto biodīzeļdegvielu, bet, pakāpeniski palielinot tā ražošanu, varēs samazināt fosilās enerģijas patēriņu.
