Šogad tāds savāds rudens. Gājputni pošas uz siltajām zemēm, bet daudzi latvieši — uz Īriju un citām valstīm.
Šogad tāds savāds rudens. Gājputni pošas uz siltajām zemēm, bet daudzi latvieši — uz Īriju un citām valstīm.
Liela daļa ir jau aizbraukusi. Ja dzērvju arvien skaļākā sasaukšanās pirms tālā lidojuma rada vien nostalģiju par aizejošo vasaru, tad peļņā aizceļotāju statistika sāk biedēt. Nu jau svešumā neatrodas vairs 50 vai 60 tūkstoši latviešu, bet simtiem tūkstošu. Turklāt speciālisti prognozē, ka līdz gada beigām uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm aizbrauks vēl apmēram 100000 cilvēku.
Kāds taksometra vadītājs Valkā man teica, ka pēdējās dienās to vien darot, kā vedot uz staciju aizceļotājus. Daži, kuri agrāk aizbraukuši uz Īriju, tagad esot ieradušies, lai turp aizvestu arī bērnus.
Līdz šim domājot par nācijas nākotni, uztraucāmies, ka Latvijā mirstība ir lielāka nekā dzimstība. Tagad parādījusies aizbraucēju statistika ir tāda, ka nezini — smieties vai raudāt.
Ja aizceļošanas process turpināsies līdzšinējos tempos, nākamā gada vidū vai beigās Latvija būs zaudējusi vismaz pusmiljonu cilvēku. Zinot, ka mūsu nav vairāk par diviem miljoniem, grūti būt optimistam prognozēs par latviešu kā nācijas turpmāko likteni.
Izskatās, ka tuvākajos gados daudziem tautiešiem Latvija labākajā gadījumā kļūs par patīkamu un mazliet nostalģiski iekrāsotu atmiņu kamolīti, ko šad tad garā paritināt, lai atcerētos dzimteni un pastāstītu par to bērniem. Esmu gan dzirdējis arī tādus aizbraucēju viedokļus, ka mūsu valsti viņi, visticamāk, centīšoties aizmirst, jo te daudz kas nepatīkot. Peļņā braucēji nav vainīgi. Emigrācijai ir objektīvi iemesli, kurus radījusi mūsu nesabalansētā ekonomika. Valdība gan stāsta un sola, ka panākšot aizbraukušo atgriešanos, bet pagaidām tās ir tikai runas. Līdz šim politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē vairāk ir centušies skaitīt miljonus konkurentu kabatās.
Tikmēr daļā latviešu nostiprinās pārliecība, ka tur, kur labi, tur arī tēvija. Negribētos pēc gadiem piedzīvot situāciju, ka aktīvākajai latviešu daļai dzimtene būs vairs tikai domās, bet vecākā paaudze Latvijā starp iebraukušajiem viesstrādniekiem no Austrumiem jutīsies kā svešumā izkaisīti, savukārt vēsturnieki starp senprūšu izzušanu un latviešu likteni sāks saskatīt līdzību.
