Latviešiem ir nacionālie svētki, ko sauc par Līgo svētkiem, bet brīžiem ir grūti saprast, ko šajos svētkos drīkst vai nedrīkst darīt. Latviešiem bija tāda tradīcija, ka cilvēki Līgo vakarā staigāja no vienas mājas uz otru un, saprotams, tika lietots arī kas stiprāks. Bija arī tādi laiki, kad vara centās aizliegt šos svētkus, bet tauta tos svinēja tāpat, neskatoties ne uz ko. Tagad mums ir kārtības policija, kam ir ļoti liela interese ķert iereibušus līgotājus, kas pārvietojas kājām. Un katrā ziņā viņiem ir ļoti daudz administratīvo protokolu, kurus vajag aizpildīt, un, ja līgotājs dodas uz mājām, tad protokols ir jāstāda. Jautājums – vai tas ir obligāts pasākums Līgo vakarā. Ir taču arī cilvēcīgākas metodes, nekā, sastādot protokolu, cilvēkam sagandēt ne tikai Līgo vakaru, bet arī ilgstošāku posmu vēl pēc Līgo. Varētu jau reizi gadā cilvēkus pabrīdināt mutiski un aiztransportēt līdz mājai, ja ir tik saguruši. Jo kādreiz taču tādu praksi piekopa šādos svētkos. Bet tagad izskatās, ka ir nepieciešams tikai protokols. Tā neparakstīšanas gadījumā tiek piedāvātas dažādas sankcijas, kā piemēram, aizvest uz Valku. Šajā kontekstā visinteresantākais ir tas, ka tomēr cilvēks protokolu ir parakstījis, bet tiek uzdots jautājums: “Vai līdz mājai varēsi aiziet?” Un tiek palaists. Morāle: vai līdz protokola parakstīšanai cilvēks ir cilvēka cieņas aizskarošā izskatā, bet pēc parakstīšanas viss ir kārtībā? Viņš drīkst iet mājās. Ir pareizi, ka nevajag braukt dzērumā – izglāb draugu! Bet, ja Līgo vakarā nedrīkst pārvietoties pat kājām – vai nav šajā lietā kaut kas nepareizs? Un tāpēc nav galīgi nekāds brīnums, ka policija nesaprot, kāpēc cilvēki negrib sadarboties ar to! Kā nekā, policija taču ir domāta, lai palīdzētu tautai, nevis tikai sodītu. Tas nav risinājums, un tā mēs varam iegūt tikai šķelšanos. Kā nekā, policiju arī taču uztur tauta. Tajos momentos, kad tiek demolēti mūsu parki, gaisa tilts, soliņi, kad atrodas tādi censoņi, kuri spēj pārvietot pat no koka izzāģētos sēdamos, to kārtības policija neredz. Vai arī nevēlas redzēt. Nemaz nerunājot par to, kas diendienā notiek pilsētas centrā, pie baznīcas sētas. Droši vien tas nav viņiem saistoši, jo Līgo vakarā taču plāns droši vien ir izpildīts. Tā ka ir jautājums, vai mēs turpmāk mainīsim Līgo tradīcijas vispār un mēģināsim tos svinēt, nekādā veidā nepārvietojoties, piemēram, mājās zem segas, vai varbūt ar stingru pārvietošanās ierobežošanu. Droši vien, ka juridiski viss tiek darīts pareizi un pēc likuma panta, bet ir vēl arī tāda lieta kā cilvēciskās attiecības un sapratne. Jo Līgo svētki ir tomēr tādi svētki, lai cilvēki priecātos, nevis lai būtu jāgandē nervi, pat pārvietojoties kājām. Gribētos zināt arī citu līgotāju viedokli šajā jautājumā. Droši vien, ka arī svētkos lietot alkoholu nav pareizi, bet Līgo svētkos tauta to ir darījusi, cik es atceros, un tas ir diezgan ilgi. Tā ka ir jautājums: vai mūsu kārtības policija ir, lai iekasētu naudu, sastādot protokolus Līgo vakarā, vai arī, lai palīdzētu cilvēkiem un rūpētos par kārtību, kā to tiešām vajag un kur vajag. Cerēsim, ka mūsu kārtības policija uz nākošiem Līgo svētkiem ņems vērā, ka cilvēks, kas, apstaigājot Jāņus, dodas uz mājām, nav nekāds noziedznieks vai briesmonis, un varbūt tiešām šajos svētkos viņi varētu palīdzēt cilvēkiem, nevis šo jautājumu risināt ar protokolu palīdzību, un galvenais – svētkos būsim iecietīgi viens pret otru un mēģināsim viens otru saprast! Ar cieņu un sapratni turpmāk! Līgotājs, kas iekļuva šajā nepatīkamajā situācijā
