Valkas pagasta iedzīvotājai Ārijai Vorpulei ēdienu gatavošana ir patīkams vaļasprieks.
Valkas pagasta iedzīvotājai Ārijai Vorpulei ēdienu gatavošana ir patīkams vaļasprieks. Pavārgrāmatās publicētās receptes viņa neizmanto, jo no tuviniekiem ir mantojusi pietiekami daudz labu recepšu, turklāt daudzu gadu laikā saimniece arī pati virtuvē šo to atklājusi.
“Vislabāk man patīk rosīties pie plīts, ja ir brīvs laiks un nekur nav jāsteidzas. Mūsu ģimene uzturā lielākoties lieto putnu un trušu gaļu. Cūkgaļa, pēc mūsu uzskata, nav tik veselīga. Mājās audzējam gaļas vistas un trušus, tādēļ putnu gaļu ēdienu pagatavošanā izmantoju visu gadu. Gaļas vistas kautķermenis ir apmēram četrarpus kilogramu smags. Lai nekas no tā neaizietu bojā, produktus gatavoju pēc sava plāna. No kautķermeņa izņemu balto gaļu. Pēc tam atdalu gurniņus, bet pārējo gaļu atstāju buljona vārīšanai. Izvāru buljonu, to atdzesēju un ielieku ledusskapī. Kad ir vēlēšanās to baudīt, atleju ēdienreizei nepieciešamo daudzumu un uzvāru, pievienojot rīsus un, protams, dažādas garšvielas — dilles, selerijas un puravus. Tā man buljonu izdodas ilgāk saglabāt svaigu, nekā to visu uzvārot vairākas reizes. Turklāt, tā rīkojoties, ik reizi buljonam klāt var pielikt ne tikai rīsus, bet arī ko citu, piemēram, auzu pārslas,” stāsta Ā. Vorpule. Savukārt no baltās gaļas saimniece gatavo vistas karbonādes. “Atdalīto fileju sagriežu gabaliņos, tos izklapēju un pārkaisu ar sāli un pipariem. Kādu pusstundu izklapētos gabaliņus atstāju traukā, lai tajos iesūktos sāls un pipari. Tad miltus sakuļu ar olu, karbonādes iemērcu un apcepu. Pēc tam tās ielieku sutināmajā katlā, pa vidu ieberot sasmalcinātus ķiplokus. Pielieku arī kādu smaržīgo piparu un lauru lapu. Pēc izsutināšanas šādi gatavotas vistas karbonādes ir mīkstas un sulīgas. Karbonādes var likt gan uz maizītēm, gan ēst pie kartupeļiem. Tos atliek tikai uzvārīt, un pusdienas gatavas,” stāsta Ā. Vorpule.
Arī trušu gaļu saimniece gatavo pēc savas receptes. “No truša kautķermeņa atdalu gaļu, kas ir ap dzīvnieka mugurkaulu, un no tās cepu karbonādi. Pārējo gaļu ar visiem kauliem ielieku dziļajā cepešpannā jeb tā saucamajā pīlē. Pieberu garšvielas — smaržīgos piparus, ķiplokus, sīpolus, lauru lapas un tad gaļu sutinu. Pēc laiciņa pieleju skābo krējumu, tad gaļa paliek it kā savā sulā. Jāatzīst, ka mums tā sagatavota truša gaļa ļoti garšo,” apliecina Ā. Vorpule.
Saimniecei patīk cept arī smalkmaizītes. Svētkos viņa viesus vislabprātāk uzcienā ar jogurta torti. Viņa uzskata, ka laukos iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem un, ja nav iespējams attīstīt lielu saimniecību, var turēt vistas vai audzēt trušus. To kopēji pastāvīgi būs nodrošināti ar veselīgu un garšīgu maltīti.
***
Jogurta torte
Paciņu želatīna izķīdina pusglāzē silta ūdens un gaida, kamēr tas uzbriest. Pēc tam to iemaisa litrā zemeņu jogurta un pieber paciņu vanilīna cukura. Kvadrātveida traukā ielej plānu kārtu jogurta. Uz tās saliek cepumus, vislabāk “Selgu”. Pēc tam atkal uzlej plānu kārtu jogurta. Tad uzliek brūkleņu vai dzērveņu ievārījumu, atkal uzliek cepumus un vēlreiz pārlej plānu kārtiņu jogurta. Uz tās saliek cepumus un tos pārlej ar jogurtu. Tad apmēram pusstundu pagaida. Tikmēr sīrupā uzvāra ābolu šķēlītes, lai tās kļūst mīkstas. Ābolu vietā var būt arī banāni. Kad pēdējā jogurta kārta sacietējusi, uz tās saliek ābolu šķēlītes. Tās pārlej ar apmēram 400 gramos ūdens izšķīdinātu aveņu vai zemeņu želeju un ieliek torti ledusskapī. Kad želeja sarec, torte ir gatava.
Kanēļmaizītes
Ļoti plānā kārtā izrullē parasto mīklu. Uz tās uzlej kausētu sviestu, uzkaisa cukuru un kanēli un mīklu sarullē tievā ruletē, apmēram četru centimetru diametrā. Tad ruleti sagriež mazos gabaliņos. Katram gabaliņam pirms uzlikšanas uz pannas pie apakšas saspiež vienu galu, tad kanēļmaizīte cepoties iegūst rozes zieda formu.
