Pēdējo divu nedēļu laikā daudzas partijas izsaka aicinājumu 18. februārī doties uz referendumu, aģitējot balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Saeimas deputāti brauc uz reģioniem, lai situāciju skaidrotu iedzīvotājiem. Pirms kāda laika Smiltenē ar iedzīvotājiem tikās Zatlera reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, bet sestdien Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – TB/LNNK” deputāti.
Sarunu galvenā tēma bija gaidāmais referendums pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Iedzīvotāju atsaucība bija neliela, taču diskusija par Latvijas valsti toreiz, tagad un rīt – apjomīga. Jau tikšanās sākumā Saeimas deputāti iedzīvotājus mudināja apzināties, cik svarīgs ir šo sestdien, 18. februārī, gaidāmais referendums, un uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts visā pasaulē, kur latviešu valoda un kultūra var attīstīties, tā ir zeme, kur mūsu senči dzīvojuši un kopuši daudzus gadus. Deputāti arī norādīja, ka šoreiz runa nav par politiku un politiķiem, bet gan par Latviju, latviešu valodu un tās likteni. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai katrs iedzīvotājs sestdien referendumā nobalsotu pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi pasakot, ka ir pret pārkrievošanos.Citviet jau piešķirtsKā pastāstīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava, valodas referendumi pasaulē nav nekas unikāls, jo pērn Abhāzijā krievu valodu nostiprināja kā otru valsts valodu, arī Dienvidosetijā notika referendums, kur krievu valodai piešķīra valsts valodas statusu. Savukārt Ukrainā notiek parakstu vākšana par krievu valodas statusa piešķiršanu. Pievēršoties Latvijai, Saeimas deputāts piebilst, ka austrumu kaimiņš laika gaitā vienmēr ir stāvējis ļoti tuvu blakus, cenšoties šeit nostiprināt savu ietekmes sfēru ekonomikas, politikas un arī kultūras jomā.Referendums nebūs noslēgums“Domāju, ka šajā gadā ļoti spilgti izšķirsies Latvijas valsts liktenis. Bieži vien runā, ka Latvija ir apdraudēta, bet tāds apdraudējums, kāds ir šobrīd, kad Eiropas Savienība ir tuvu sabrukuma robežai, Amerika novājinās, rodas problēmas daudzos pasaules reģionos, nav bijis. Valodas referendums nebūs noslēgums, tālāk būs referenduma iniciēšanas mēģinājums par pilsonības grozījumiem, iespējams, vēl citiem grozījumiem, sekos smagāki un spēcīgāki soļi. Šajā brīdī latviešiem skaidri un gaiši jāapzinās, ka tie, kuri mēģina visus šos procesus ieviest, kuri paši sev sastādījuši sarakstus, tie nav lojāli Latvijas valstij un nekad nebūs. Jācenšas norādīt ļoti skaidri, ka viņiem šeit nav vietas vai arī mūs sagaida ļoti drūms liktenis,” savu nostāju pauž J. Dombrava. Kā piemēru viņš nosauc Baltkrieviju, kur baltkrievu valoda formāli pastāv, bet realitātē ne, valsts kļuvusi par citas valsts piedēkli. Jāpiebilst, ka Nacionālās apvienība “Visu Latvijai! – TB/LNNK” centās apturēt referendumu, vēršoties Satversmes tiesā. Lai arī neizdevās panākt iecerēto un referendums notiks, Satversmes tiesa nolēma ierosināt lietu pēc deputātu pieteikuma “krievu valodas referenduma lietā”.Nav vienaldzīgiStarp klātesošajiem tikšanās reizē ar Saeimas deputātiem bija arī jaunietis Edgars Kalniņš, kuram rūp latviska Latvija ne tikai šodien, bet arī nākotnē. “Noteikti ir jāiet balsot pret. Aicināšu to darīt arī savus tuviniekus, draugus un domubiedrus. Nedomāju, ka latviešiem vēl vajadzīgi argumenti, kāpēc referendumā jābalso pret. Man kauns par tiem, kuri boikotēs un sestdien neaizies, par tiem, kuri balsos par. Ceru, ka iznākums būs pozitīvs,” tā E. Kalniņš. Kā novēroja “Ziemeļlatvija”, arī citi tikšanās dalībnieki ir pret to, lai krievu valodu atzītu par otru valsts valodu, taču tas nemazina iedzīvotāju rūgtumu par to, kādā Latvijā šodien jādzīvo.Ielūkojoties partiju mājaslapās, jāsecina, ka lielāko uzmanību referendumam interneta vidē velta Zatlera Reformu partija un “Visu Latvijai! – TB/LNNK”. Arī “Vienotība” aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.Valkas novada domes priekšsēdētājs (Zaļo un Zemnieku savienība) Kārlis Albergs apgalvo, ka zaļzemnieki bija vieni no pirmajiem, kuri aicināja savākt vismaz miljonu balsu pret šiem šiem grozījumiem Satversmē. “Ir jāizsaka pārliecinošs nē krievu valodai kā valsts valodai. Protams, arī es sestdien došos uz referendumu un balsošu pret grozījumiem. To pašu darīt esmu aicinājis visus pašvaldības darbiniekus un deputātus,” saka K. Albergs. Savukārt “Saskaņas centra” frakcija savā paziņojumā norāda, ka Saeimas vairākums jau decembrī ir izteicis savu viedokli par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un tagad vārds ir Latvijas tautai. Iedzīvotāju ievērībai, referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju. 18. februārī vēlēšanu iecirkņu darba laiks visā Latvijā būs no pulksten 7 līdz 22.
IEDZĪVOTĀJU IEVĒRĪBAI
Gaidāmajā referendumā, 18. februārī, tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums – Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu? Iespējamie atbilžu varianti ir “Par” un “Pret”viedokļi no ziemellatvija.lv
Ilvess: Tikai retais spēj nojaust, ka ne jau referendums ir viens konkrēts pasākums, bet tas ir divdesmit gadu absurdās, gļēvās integrācijas politikas SEKAS. Pēc šī referenduma sekos nākošais, jo komunisti jau paziņoja, ka IR JAU uzsākta nākamā parakstu vākšana. Latviešiem ir jāattopas un jāsaprot, kas Latvijā notiek un ka nevar palikt vienaldzīgs pret šiem procesiem. Mums, latviešiem, ikdienā pret otru latvieti jābūt iecietīgam un jāatgādina latvietība.Modris Slava: Šis referendums ir vienkārši jāboikotē, un tas izgāzīsies. Partiju bloks “Nacionālā Apvienība” varētu nodarboties ar īstu darbu, nevis darba imitāciju, piedaloties padomju kolonistu rīkotos politiskos šovos, un ierosināt Saeimā likumu par dekolonizācijas sākšanu. Pat ja Saeima (kas būtībā kopumā aizstāv LPSR pēctecības līniju) šādu likumu noraidītu, tas parādītu, no kā šī Saeima (tāpat kā visas iepriekšējās Saeimas) sastāv, proti, no tādiem, kas aizstāv nevis latviešus, bet gan padomju kolonistus kā savus sabiedrotos.
