Pagājušajā nedēļā kādās mājās Vijciemā no meža ieklīdusi lapsa un metusies virsū mājas sargam sunim, un sākusi to plēst. Vakar beigta lapsa atrasta arī Strenčos.
Pagājušajā nedēļā kādās mājās Vijciemā no meža ieklīdusi lapsa un metusies virsū mājas sargam sunim, un sākusi to plēst. Vakar beigta lapsa atrasta arī Strenčos.
“Ja cilvēki ierauga beigtu meža dzīvnieku, nevajag to aiztikt, bet gan uzreiz ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta Valkas rajona pārvaldes darbiniekiem,” informē Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Valmieras filiāles epidemioloģe Rasma Grauda.
Vijciema pagasta mājās ieklīdusī lapsa nav baidījusies no cilvēku trokšņošanas un turpinājusi plēsties ar suni. Meža dzīvnieks gribējis uzbrukt arī otram sunim, bet to pasargājis nožogojums. Mājas iedzīvotāji izsaukuši mednieku, kurš neaicināto meža viesi nošāvis. Pašlaik cilvēki un dzīvnieki saņem potes pret trakumsērgu.
Savukārt Strenčos lapsa ieklīdusi kādās mājās Miera ielā un sākusi plēsties ar suni. Kamēr atbraukuši mednieki, lapsa aizbēgusi. Pēc negadījuma strencēnieši ziņojuši, ka atraduši beigtu lapsu pilsētas teritorijā. R. Grauda pieļauj, ka tas varētu būt tas pats dzīvnieks.
“Abas beigtās lapsas nosūtītas uz laboratoriskiem izmeklējumiem,” informē R. Grauda.
Esot saskarē ar slimiem dzīvniekiem, ar trakumsērgu var saslimt arī cilvēks. Diemžēl šo slimību ārstēt nevar, tāpēc vienīgā iespēja, kā ar trakumsērgu nesaslimt, ir vakcinēties.
“Trakumsērga ir slimība, kuru izraisa vīruss, kas iekļūst organismā un veic savu ļauno darbību smadzenēs. Tā var skart jebkuru siltasiņu dzīvnieku un cilvēku. Slimība vienmēr beidzas letāli,” brīdina veterinārārste Ingrīda Vilne.
Trakumsērgai izšķir trīs stadijas. Pirmajā slimības ierosinātājs iekļūst organismā un sāk attīstīties. Šajā stadijā var novērot uzvedības izmaiņas. Mierīgi suņi var kļūt agresīvi, bet aktīvi suņi — nervozi un klusi. Vēl var novērot citas pazīmes — paplašinātas acu zīlītes, nekoordinētas kustības un košanu iedomātiem objektiem. Pēc divām trim dienām sākas otrā jeb uzbudinājuma stadija. Dzīvniekam ir pārspīlēta aktivitāte pret ārējās vides kairinājumiem. Suņi var ēst un grauzt neēdamas lietas, piemēram, akmeņus un citus svešķermeņus. Dzīvnieki var paši sevi savainot. Var būt arī balss izmaiņas. Parasti slimajam dzīvniekam novēro agresīvu uzvedību pat pret saimnieku. Šīs slimības formas beigās mēdz būt arī krampji. Trešajā stadijā dzīvnieks ir izteikti nomākts, ar apgrūtinātu elpošanu, progresējošu paralīzi, kas noved pie dzīvnieka nāves.
“Ir vairākas slimības, kas var izsaukt līdzīgas klīniskas pazīmes. Trakumsērgas apstiprināšana iespējama tikai pēc dzīvnieka nāves vai eitanāzijas, jo ir nepieciešams veikt smadzeņu audu pārbaudi un bioraudzi uz pelēm,” skaidro I. Vilne. Ar trakumsērgu slims dzīvnieks slimību var pārnēsāt ar siekalām, tādējādi ar kodumu tā var tikt izplatīta tālāk. Ja tomēr cilvēks tiek sakosts, tad noteikti jānoskaidro dzīvnieka īpašnieks, kas var pateikt, vai suns ir vakcinēts pret trakumsērgu vai ne. Jebkurā gadījumā noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība. Ja nav iespējams noskaidrot dzīvnieka īpašnieku, cietušajam ievada serumu vai uzsāk vakcināciju pret trakumsērgu. Ir svarīgi to izdarīt laikus, jo šī slimība ir neārstējama.
Vakcinācija pret trakumsērgu ir jāveic obligāti gan suņiem, gan kaķiem. Trakumsērgas vakcīna ir ļoti droša un efektīva. Tās vidējā cena ir aptuveni divi lati un piecdesmit santīmu. Vakcināciju veic brīdī, kad dzīvnieks sasniedzis trīs mēnešu vecumu. Tas jādara katru gadu.
