Ar Trikātas lauksaimnieka Riharda Circeņa gādību tēlnieki veido senās Tālavas valdnieka Tālivalža pieminekli. Ideja par pieminekļa nepieciešamību R. Circenim radās pēc Jāņa Lejiņa romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” izlasīšanas. Aptuveni 2,4 metrus augstajā piemineklī būs atveidots krēslā sēdošs valdnieks ar likteņputnu – vanagu – uz pleca.
Kā uzskata vēstures pētnieks J. Lejiņš, tad Tālivalža pils, visticamāk, atradusies Beverīnas novadā, iespējams, tieši Trikātā. Tieši šis apstāklis rosināja R. Circeni pieņemt lēmumu par pieminekļa veidošanu Trikātā. Tas top Plāņu pagasta “Jaunstrūkās”, kur atrodas R. Circeņa zemnieku saimniecības “Irbītes” birojs un tehniskā bāze. Tur arī strādā tēlnieks Andris Vārpa kopā ar savu palīgu dēlu Reini. Piemineklim jābūt gatavam septembra sākumā, tāpēc laika šim darbam atlicis gaužām maz. Skulptūras apveidi jau ir apjaušami. Pieminekli uzstādīs Trikātas pagasta centra parkā pretim saietu namam “Depo”.Interese par Beverīnu augPieminekļa un apkārtnes labiekārtošanas darbu izmaksas būs apmēram 20 tūkstoši latu. Pats piemineklis maksā pusi no šīs summas, un to apņēmies segt R. Circenis no personīgajiem līdzekļiem. Otra puse ir Beverīnas novada domes ziņā. Pašvaldība šim mērķim ir atvērusi īpašu ziedojumu kontu. Jautāts, ko saistībā ar pieminekļa tapšanu viņš vēlas sacīt novada cilvēkiem, uzņēmējs atbildēja: “Cienīsim un sargāsim savu vēsturi. Darīsim visu, lai to celtu godā un gaismā, lai visi šajā darbā esam piederīgi. Vāksim informāciju, lai Trikātā taptu arī novada vēstures muzejs.” R. Circenis uzskata, ka, jo vairāk ziedotāju būs kaut ar nelielām naudas summām, jo svētīgāks šis darbs būs savu vēsturisko sakņu apzināšanai. “Lietuvā lielā godā celts pirmais valsts karalis Mindaugs. Tauta viņu joprojām ciena un mīl. Kāpēc mēs savu ķēniņu negodinām?,” jautā uzņēmējs. Viņš nupat sazinājās ar romāna autoru J. Lejiņu, kurš ilgi ir pētījis vēsturi un uzzināja, ka Rīgā uz viņa romānu bibliotēkās jāstāv rindā vismaz divi mēneši. Visa tirāža sen jau izpirkta. Interese par Beverīnu tautā tikai pastiprinās.Pirmais 20 neatkarības gadosAbi meistari strādā, kā mēdz teikt, galvu nepacēluši. Arī sestdienās un svētdienās. Lai taupītu laiku, viņiem piegādā arī ēdienu. Sestdien pie tēlniekiem viesojās “Ziemeļlatvija”. Līdzās topošajai skulptūrai redzami vairāki granīta šķembu krāvumi. Reinis pasmaida un teic, ka tās ir vaļasbrīžos veidotās Tālivalža pilis.“Mani uzrunāja Circeņa kungs, pēc tam meklējām akmeni un koncepciju. Pati ideja jau faktiski bija. Nu jau piemineklis ir zināmā tapšanas stadijā,” stāsta A. Vārpa. Viņš piebilst, ka uzstādīšanas un apkārtnes labiekārtošanas laikā iespējama kāda aizķeršanās, tādēļ nevar neko daudz vaļoties. Tēlnieks smej, ka darba smagāko daļu padarot dēls, jo viņš ir jaunāks.Akmens “Jaunstrūkās” nogādāts no Gulbenes novada, kur tas jau sākotnēji apzāģēts. Gatavā pieminekļa svars būs apmēram sešas tonnas, bet kopā ar pamatni gandrīz divas reizes vairāk. Ja pašlaik pieminekli veido divi tēlnieki, tad drīz viņiem pievienosies trešais, pamatnes izgatavošanai un uzraksta “Ķēniņš Tālivaldis” izkalšanai.Interesanti, ka pēdējos 20 gados, tas ir, atjaunotās Latvijas neatkarības laikā, nav tapusi neviena tik vērienīga skulptūra, kas veltīta valsts vēstures notikumiem. Pirmās brīvvalsts laikā tādas daudz ir veidojis tēlnieks Kārlis Zemdega, tā saucamos mazos brīvības pieminekļus Rūjienā, Raunā un citviet. Pašlaik plānots, ka pieminekli Tālivaldim atklās 15. septembrī.Akmens padodas lēnāmA. Vārpas nozīmīgākie līdzšinējie darbi ir Rīgā – pieminekļi Kārlim Padegam, Valdemāram Irbem jeb Irbītem, Rīgas mēram Armistedam, Vilhelmam Ostvaldam, pirmajam Rīgas zirgu tramvajam un citi. Jautāts, kāds ir tēlnieka darbs, Reinis Vārpa atbild, ka to labi raksturo profesora tēlnieka Kārļa Jansona vārdi: “Tēlniecībā neko ātri nevar ierakstīt. Jāmīl ir padarāmais nevis padarītais.” Reinis pajoko, ka šoreiz, acīmredzot, profesora sacītais būs jāapgāž, jo atvēlētais termiņš ir īss. Viņa tēvs piebilst, ka akmens ir materiāls, kas atklājas un padodas lēnām, jo tam ir sava pretestība. Tā ir vienīgā tēlnieka grūtība. “Akmeni nedrīkst samocīt, tam pāri nodarīt. Jābūt ļoti uzmanīgam,” lakoniski tēlnieka amatu raksturo A. Vārpa. Kad tēlniekam kāds jautā, ko viņš te dara, meistars atbild, ka dara sabiedriski nozīmīgu darbu. Tā ir taisnība.Mecenātam ir pieredzeVeiksmīgais uzņēmējs un mecenāts R. Circenis jau agrāk devis nozīmīgu ieguldījumu Trikātas kultūrvēsturiskās vides sakopšanā. Labiekārtota senā “Atpiļu” mājvieta ar tur augošo diženo upurozolu, pie kura tagad nereti notiek novada un plašākas apkārtnes dalībnieku apmeklēti tradicionālās kultūras kopēju pasākumi. Trikātas kapos uzstādīts jauns piemineklis skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam un pirmā latviski sarakstītā tagadējā Brenguļu pagasta vēsturei veltītā darba autoram Jānim Austriņam un uzliktas piemiņas plāksnītes viņa sievai Marijai un dēlam Jānim Aleksandram, kā arī sakopta un labiekārtota kapavieta.
