Nākamo pilnmēness dienu pēc Zirgu dienas, kura iekrīt pēc Ziemassvētkiem, senāk latvieši veltījuši cūkām un tā arī to saukuši — par Cūku dienu, Cūkaušu dienu jeb Cūku Tenīša dienu.
Nākamo pilnmēness dienu pēc Zirgu dienas, kura iekrīt pēc Ziemassvētkiem, senāk latvieši veltījuši cūkām un tā arī to saukuši — par Cūku dienu, Cūkaušu dienu jeb Cūku Tenīša dienu. Otrdien, 17. janvārī, Teņa dienu un ziemas vidu atzīmēja Rūķu skolas audzēkņi Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrā (BJIC).
“Senos laikos latvieši ticēja cūku aizbildnim Tenīsam. Ja izpilda noteiktus rituālus, tad nākamajā gadā cūkām labi klāsies un tās brangi augs. Teņa dienu svinēja arī kaimiņi igauņi. Viņi teica, ka Teņa dienā ziema lauž vidu, tāpēc cilvēki nedrīkstēja neko lauzt, lai cūkas nelauztu kājas,” skaidro Valkas rajona BJIC direktora vietniece Vita Kalvāne. Mazie Rūķu skolas apmeklētāji, līdzīgi kā senie latvieši, daudz dejoja, minēja mīklas, ēda cūkgaļu un “cūkojās” — ar krāsu nosmērētiem pirkstiņiem zīmēja sivēntiņus. Ticējums gan vēsta, ka cūkgaļa jāēd bez maizes, tomēr bērni to ēda ar rupjmaizi.
“Mūsu senči dancoja, lai sivēni būtu veseli un ņipri. Šajā dienā saimnieces nedrīkstēja strādāt rokdarbus, jo tas varēja kaitēt sivēniem,” latviešu tautas ticējumus skaidro V. Kalvāne. Viņa atklāj, ka daži bērni vēl nemaz nav redzējuši dzīvu cūku. Dažiem bijis liels brīnums, Ziemassvētku galdā ieraugot pagatavotu cūkas galvu.
Gatavojoties Teņa dienai, bērni kopā ar audzinātājām darināja galvas maskas — cūkas ausis — un mazas rozā astītes. Skolēniem skaidrojot, kas ir ziemas vidus, audzinātājas stāstīja, ka ap šo laiku pagrabos apcirkņi jau ir pustukši, neapēstie āboli sāk sažūt, labākais cilvēka draugs ir krāsns, daudziem bērniem no iesnām tek deguns, upēs un ezeros ledus vēl ir biezs.
