Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā bez maksas ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā bez maksas ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Sievietei profilaktiska bezmaksas vizīte pie ginekologa reizi gadā pienākas, kamēr vīrietim urologa apmeklējums ir maksas pakalpojums arī pēc kritiskā 50 gadu sliekšņa.
Noteikumi kā Bībele
Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi nr. 1036 mediķu aprindās tika dēvēti par veselības aprūpes finansēšanas Bībeli. Šogad stājās spēkā jauna to redakcija — noteikumi nr. 1046 ar 34 pielikumiem. Svarīgs jaunums — ģimenes ārsta darba kvalitātes izvērtēšanai ņems vērā arī to, cik profilaktisko apskašu (PA) šajā praksē veikts. Turklāt, lai mudinātu pie ārsta reizi gadā iegriezties ikvienu, pacienta vietā par šo vizīti apņēmusies maksāt valsts.
“Tas ir domāts sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Tagad ģimenes ārsts būs vairāk ieinteresēts vismaz reizi gadā satikt arī savu veselo pacientu,” pamato Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja.
“Pēc Bībelē teiktā” izpratnē, PA nav jebkura vizīte pie jebkura ārsta, kamēr vēl nav konkrētu sūdzību. Ja ģimenes ārsts pieaugušu pacientu nav izmeklējis slimības dēļ, tad reizi gadā vispārējā veselības pārbaudē jeb PA ir jātiek skaidrībā par ķermeņa svaru un garumu, ādas un gļotādas stāvokli. Paredzēta mutes dobuma, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un pārbaude iztaustot, vairogdziedzera novērtēšana, krūšu dziedzeru un vēdera izmeklēšana ar tausti, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana, pat rektāla izmeklēšana pēc 50 gadu vecuma utt.
Reizi gadā, ja nav konkrētu sūdzību, arī vizīte pie ginekologa ir bez maksas. “Parasti jau sievietes iet pie viena ārsta, tas arī veic uzskaiti, vai vizīte ir bez maksas vai atkārtota. Ginekologs ir tiešas pieejamības speciālists, un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams,” skaidro I. Arāja. Ginekoloģisku PA var veikt arī ģimenes ārsts.
Darbi sniedzas pāri galvai
“Profilakses darbs ir saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi, taču priekšlikums par valsts apmaksātu reģistratoru, par ko vienojāmies darba grupā, noteikumos vienkārši pazuda,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Arī nauda par PA klāt nav nākusi — “tie paši vēži, tikai daļa salikta citā kulītē, kas tagad ir nevis kapitācijas nauda, bet jānopelna”. No Lietuvas prakses vismaz esot pārņemts labs piemērs — par katru nosūtījumu uz skrīningprogrammas pārbaudi, ko neveiks pats ģimenes ārsts, viņam paredzēta piemaksa.
“Ar piebildi — ja cilvēks uz pārbaudi aizies. Saņemt nosūtījumu jau vairs nav problēma. Svarīgi, lai cilvēks tiešām uz pārbaudi aizietu un pretī būtu speciālista atzinums. Tad ģimenes ārstam veidojas aina par veselības stāvokli. Tas ir cilvēka līdzdalības jautājums — cik viņš pats jūtas atbildīgs par savu veselību,” atgādina ārste. Nereti izšķirošās ir nevis ārsta apmeklējuma izmaksas, bet vēlēšanās atrast tam laiku.
Par večiem aizmirst
Pērn Latvijas Urologu asociācija izsludināja Vīrieša veselības gadu ar devīzi “Galvu augšā!”, lai mudinātu pacientus laikus meklēt speciālista palīdzību un neatstāt novārtā vīrietību. Projekta laikā dzirdēts salīdzinājums — “vizītei pie urologa jākļūst tikpat pašsaprotamai kā automašīnas tehniskajai apskatei”. Urologi piedalās arī izglītojošā programmā LAVITRA, ko atšifrē kā Latvijas VĪriešu Tiesības uz eRekcijas kvAlitāti.
“Vīrieši taču nav sliktāki par sievietēm. Turklāt viņi ātrāk nomirst. Skaidrs, ka vīrietim pēc piecdesmit gadu vecuma reizi gadā obligāti jāapmeklē urologs, tas palīdz laikus atklāt nopietnas saslimšanas. Vai to apmaksās valsts, tas jau ir ierēdņu un valsts ekonomikas jautājums,” vērtē Egils Vjaters, Latvijas Urologu asociācijas prezidents. Vizīte pie urologa ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā divus latus. Mazāku pašvaldību iedzīvotājiem jārēķinās vēl ar transporta izdevumiem un ilgāku laika patēriņu, jo urologi praktizē tikai lielākās pilsētās.
No vēža skrīninga programmas šogad izslēgtas arī prostatas specifiskā antigēna pārbaudes, kas iepriekš bija valsts apmaksātas vīriešiem reizi trīs gados vecumā no 50 līdz 69 gadu vecumam. Veselības ministrijas pamatojumā teikts, ka arī citās ES valstīs no šā skrīninga veida atsakās.
Atbildē Lauku ģimenes ārstu asociācijai Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops mudina turpināt strādāt pie priekšlikumiem, jo noteikumi neesot akmenī iecirsti. Ministrija norāda, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs veikt arī profilaktisko uroloģisko apskati, līdzīgi kā ginekoloģisko.
No Ministru Kabineta noteikumiem nr. 1046 (5. pielikums)
***
UZZIŅA
Vēža profilaktiskās pārbaudes
* dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim veic reizi trīs gados sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam;
* ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām) pacientiem no 50 gadu vecuma reizi gadā;
* krūts vēža skrīnings ar mammogrāfijas metodi sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam — reizi divos gados.
