Tikpat saulaina un silta kā aizvadītā piektdiena, 6. maijs, bija arī Smiltenes, Strenču un Valkas novadu Grāmatu svētku atmosfēra. Šogad svētku rīkošanu uzņēmās Smiltenes novada bibliotēka.
Santa Sinka
“Ziemeļlatvija” devās uz svētku norises vietu Smiltenes pilsētas kultūras centrā, lai uzzinātu, kāda ir šo svētku būtība, kādu lomu mūsdienās grāmata ieņem cilvēka dzīvē un cik patiesībā mūspusē ir grāmatu lasītāju.
Satikšanās
ar rakstniekiem klātienē
“Pasākuma ideja ir tāda, lai šie būtu svētki ne tikai bibliotekāriem, bet arī mūsu apmeklētājiem un jebkuram citam cilvēkam, kurš grāmatu lasa mājās. Tikpat svarīgi grāmatu mīļotājiem ir nezaudēt saikni ar dzīvu rakstnieku. Grāmatu svētki ir tā reize, kurā lasītājam ir iespēja satikt un uzklausīt pašus grāmatu autorus. Pie mums šoreiz ciemos atbrauca Latvijas Literatūras gada balvas nominanti Nora Ikstena un Māris Bērziņš,” stāsta Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Zaiga Krūmiņa.
Viņai pašai bija īpašs prieks klātienē sastapt rakstnieci N. Ikstenu, kuras jaunāko romānu “Mātes piens” bibliotēkas vadītāja pabeigusi lasīt vien pirms dažām dienām. “Tik spilgtu grāmatu pēdējos gados nebiju lasījusi. Pabeidzu lasīt vēl vakarā. Tā nav grāmata, kuru var aizvērt un uzreiz nolikt maliņā. Vēl ilgi pēc tam manī raisījās visdažādākās pārdomas,” piebilst Z. Krūmiņa.
Uz sarunu ar abiem Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem bija sanākuši un atbraukuši daudzi interesenti. Tikpat ļoti iedzīvotāji priecājās sastapt daudzu iemīļoto dzejnieci smiltenieti Mariku Svīķi, kuras jaunās dzejas grāmatas “Viss turpinās” atvēršanas svētki notika šī pasākuma ietvaros.
Interesē bērniem
un pieaugušajiem
Savu dzīvi bez grāmatām nespēj iedomāties kultūras darbiniece Zinaida Bērza, kuru “Ziemeļlatvija” sastapa Grāmatu svētkos Smiltenē. Pēdējā laikā viņu aizrauj garīgā literatūra. Z. Bērzas ikdienas grāmatu sarakstā visbiežāk atradīsies ārsta un ciguna skolotāja Igora Kudrjaceva sarakstītie darbi.
“Daudz lasu grāmatas, un man gribas redzēt tos cilvēkus, kas tās ir sarakstījuši. Arī Mariku Svīķi, kuras dzeja man ir tuva. Rakstnieki ir ļoti zinoši cilvēki un vienmēr ir interesanti viņos ieklausīties, kāds būs viņu viedoklis ne tikai par grāmatu, bet arī ikdienišķām lietām. Jāatzīst, ka caur grāmatām es iegūstu brīvības sajūtu,” atklāj kultūras darbiniece.
Līdzīgu motīvu vadīti Grāmatu svētkus apmeklēja arī citi interesenti. Lielākoties tie bija vidējās paaudzes un vecāka gadagājuma cilvēki, kuri izmantoja iespēju iegādāties klātienē jaunākās grāmatas. Apmeklētāju vidū “Ziemeļlatvija” sastapa arī vairākus desmitus sākumskolas skolēnu, kuri pulcējās Smiltenes novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā. Grāmatu svētku rīkotāji bija padomāju, lai ne tikai pieaugušie klātienē tiktos ar iemīļoto grāmatu autoriem, bet arī bērni. Gados jaunākos lasītājus ar savu stāstījumu aizrāva Literatūras gada balvas ieguvēja, grāmatu “Pazudušais pērtiķis” un “Neredzamais cilvēks” autore Luīze Pastore. Bērni uz diskusiju ar rakstnieci nebija jāmudina, teju katram bija savs komentārs un jautājums.
Tā joprojām ir vērtība
Visu savu mūžu liela grāmatu lasītāja ir Mudīte Pavasare. Šķiet tikai likumsakarīgi, ka tieši viņa vada Variņu pagasta bibliotēku. Neskatoties uz savu cienījamo darba mūžu bibliotēkā un bagātīgo dzīves pieredzi, M. Pavasare joprojām grāmatās gūst jaunas atklāsmes un zināšanas. “Katra grāmata pastāsta ko jaunu, paplašina redzesloku un domu dziļumu. Tāpēc nespēju iedomāties, kā tas būtu, ja cilvēks nelasītu grāmatu. Variņu bibliotēkā viena no pieprasītākajām grāmatām ir Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”. Jāteic, ka Māra Bērziņa “Svina garša” ir smagāka un ne katram domāta. Taču man kā bibliotekārei ir svarīgi sastapt rakstniekus dzīvē, lai tālāk ar aktualitātēm varētu dalīties ar saviem lasītājiem,” saka Variņu pagasta bibliotēkas vadītāja, kura šos Grāmatu svētkus nodēvē par saulainiem un dzīvespriecīgiem visdažādākos aspektos.
M. Pavasare grāmatu lasīšanu iedala divos veidos. Viens no tiem ir bibliotekārā lasīšana, kas sākas, tiklīdz pagasta bibliotēka saņem jaunu grāmatu. “Tā ir kā ātra pārlasīšana, lai man ir tas kodoliņš, ko pateikt un ieteikt savam lasītājam. Bet manas iemīļotās grāmatas, kā jau daudzām sievietēm šajā vecumā, ir Lata romāni. Iedziļinos arī grāmatās par veselību un medicīnu,” savus lasīšanas paradumus atklāj M. Pavasare.
Ne velti angļiem ir sakāmvārds: “Grāmata prātam ir tas pats, kas treniņš ķermenim.” Lai cik vilinošas, modernas un viegli pieejamas būtu informācijas tehnoloģijas, grāmata cilvēkiem joprojām ir vērtība. To apliecina sastaptie Grāmatu svētku apmeklētāji.
