Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde «Šuj ko šūdams, aizmet mezglu», kurā apskatāmi 20. gadsimta apģērbi un apavi no muzeja krājuma.
Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde “Šuj ko šūdams, aizmet mezglu”, kurā apskatāmi 20. gadsimta apģērbi un apavi no muzeja krājuma.
“Mums ir bagāts apģērbu un apavu krājums. Esam eksponējuši gan sieviešu, gan vīriešu apģērbu. Krājumā mazāk ir bērnu drēbju, iespējams, tādēļ, ka ģimenēs jaunākie bērni parasti novalkāja vecāko brāļu un māsu apģērbu. Lielāko ekspozīcijas daļu veido sieviešu svētku tērpi,” stāsta izstādes organizatore muzeja krājuma glabātāja Aija Priedīte.
Tērpus ir šuvušas vai nu pašas valkātājas vai arī profesionālas šuvējas. Dažas kleitas ir 70. gados sadzīves pakalpojumu kombinātā darinātas. Izstādē apskatāmi gan pašu šūti, gan rūpnieciski gatavoti apģērbi, īpaši vīriešu, jo uzvalku šūšana prasa lielu meistarību. Ne visas vietējās skroderienes to prata. Pie katra tērpa izvietoti arī tam atbilstoši apavi.
Ekspozīcijā organiski iekļaujas improvizētā šūšanas darbnīca, kurā ir viss nepieciešamais, lai pagatavotu kādu apģērba gabalu. Īpašu sadaļu aizņem pašu šūdinātā sieviešu un vīriešu apakšveļa. Sieviešu apakšsvārki un biksītes ir ļoti greznas un mežģīņotas. Vecie ļaudis joprojām atceras, ka pēc Latvijas okupācijas krievu virsnieku madāmas uz ballēm gāja latvju darinātajā apakšveļā. Uz vairākiem veļas gabaliem ir izšūtas monogrammas.
Līdztekus šneiderienes darbnīcai iekārtota arī kurpnieka darbnīca. “Visi eksponāti ir no muzeja krājuma, izņemot kurpnieka šujmašīnu. To ir lietojis un muzejam deponējis nu jau aizsaulē aizgājušais Aumeisteru iedzīvotājs Ēvalds Polis,” stāsta A. Priedīte. Kurpniekam nepieciešams ļoti plašs instrumentu klāsts, sākot no mazajām koka špeilītēm (nagliņām) līdz dažādu izmēru un fasonu liestēm. Apmeklētāji var aplūkot arī gatavo produktu — garos vīriešu stulmu zābakus.
Visplašākais izstādē ir fotogrāfiju klāsts. Lielākā daļa no tām gatavotas gadsimta sākumā, jaunākās ir uzņemtas līdz 1940. gadam. Fotogrāfijas ir sagrupētas tematiski — ļaudis kāzu tērpos, iesvētamās kleitās, virsapģērbā, bērni un tamlīdzīgi. Attēlos redzams, kā laika gaitā mainījās mode. Piemēram, 20. gados sievietes pārstāja nēsāt garās kleitas, jo tās traucēja darbā.
Vecākie izstādē redzamie tērpi ir šūti 30. gados. Vislielāko uzmanību piesaista kāds vīriešu uzvalks. Tā valkātājs (ērģelnieks) ir bijis īsts švīts. Gandrīz visiem eksponātiem šuvējas ir noskaidrotas. Dažas tērpu dāvinātājas gan savas šneiderienes nevarēja atcerēties.
Īpašu programmu skolēniem izstādes ietvaros ir sagatavojusi muzeja darba speciāliste Ilze Krastiņa. “Apskatīt jauno ekspozīciju aicināti Valkas pilsētas un apkārtējo pagastu skolēni. Katram bērnam līdzi jāņem kāda interesanta poga. No tām būs jāizšuj savas klases logo vai kāds cits grafisks zīmējums, piemēram, 8.c. Klašu ekskursijas jāpiesaka iepriekš,” saka I. Krastiņa.
