“Mani sauc Miriama Bīrze. No 9. augusta esmu praksē Smiltenes tūrisma informācijas centrā,” labā latviešu valodā ar nedaudz manāmu akcentu ar sevi iepazīstina 20 gadu veca vāciete no smilteniešu sadraudzības pilsētas Villihas Vācijā.
“Mani sauc Miriama Bīrze. No 9. augusta esmu praksē Smiltenes tūrisma informācijas centrā,” labā latviešu valodā ar nedaudz manāmu akcentu ar sevi iepazīstina 20 gadu veca vāciete no smilteniešu sadraudzības pilsētas Villihas Vācijā.
Miriama studē baltu valodas Greifsvaldes universitātē, kur šogad pabeigusi pirmo kursu. Papildus galvenajam maģistrantūras virzienam viņa mācās arī politiku un ekonomiku.
Vasaras praksi Latvijā jauniete izvēlējās, lai labāk apgūtu latviešu valodu un uzzinātu, kā Baltijā funkcionē tūrisms un kāda ir vietējās pašvaldības politika šajā jomā.
Ne Latvija, ne Smiltene Miriamai nav svešas vietas. Te viņai ir draugi, te viņa bijusi jau agrāk kopā ar savas pilsētas kori “Laudate”, kas sniedzis koncertus Smiltenē. Baltu valodu studente šajā korī dzied joprojām.
Pirmo reizi Latvijā Miriama ieradās 2001. gadā — apmeklēja Rīgas astoņsimtgades svētkus un aizbrauca arī uz Villihas sadraudzības pilsētu Smilteni. Jauniete ievērojusi, kā šajā laikā ir attīstījies un izmainījies Vidzemes mazpilsētas centrs.
Latvija jauno studenti saista kā jauna Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr studiju priekšmetu Miriama izraudzījās, vadoties pēc cita apsvēruma — Vācijā nav daudz cilvēku, kuri studē baltu valodas. “Ceru, ka pēc universitātes absolvēšanas man būs vairāk iespēju atrast darbu starptautiskajās organizācijās vai uzņēmumos, kuri grib strādāt Baltijā. Nākamajā kursā universitātē mācīsimies arī lietuviešu valodu.”
Smiltenes tūrisma informācijas centrā Miriama tulko tūrisma materiālus no latviešu valodas uz vācu. Šīs nedēļas sākumā viņa ķērās klāt naktsmītņu un apskates objektu piedāvājumam. “Tas ir lietderīgs darbs. Smiltenes tūrisma informācijas centrā materiāli ir tikai latviešu un angļu valodā. Turpmāk klientiem, piemēram, tūristiem no Vācijas varēsim piedāvāt informāciju arī vācu valodā,” saka Smiltenes pilsētas domes tūrisma speciāliste Sanda Akmentiņa.
S. Akmentiņa domā, ka Miriamai uzticētie darba pienākumi ir laba iespēja uzlabot viņas latviešu valodas prasmi, un slavē jauno kolēģi par labajām zināšanām un uzņēmību valodas apguvē. “Priecājos, ka cilvēks tik ātri var iemācīties svešvalodu, kā to pāris nedēļās izdarīja Miriama. Lai iemācītos svešvalodu, patiešām vislabāk ir kādu laiciņu padzīvot attiecīgajā valstī, klausīties, ko runā cilvēki apkārt, un, galvenais, nevajag baidīties runāt pašam.”
Svešvalodas ir viens no Miriamas vaļaspriekiem. Viņa prot arī angļu un latīņu valodu. Savulaik, aizraujoties ar Dž. Tolkīna romānu “Gredzenu pavēlnieks”, pat mācījās izdomāto elfu valodu. Latviešiem esot grūta sarunvaloda, jo vārdiem ir daudzas galotnes. Vēl jaunās vācietes hobiji ir karatē un dziedāšana korī.
Taujāta, vai pēc atgriešanās Vācijā būs iespēja sarunāties latviski, Miriama atbild apstiprinoši. “Latviski runā mani draugi universitātē. Mums ir arī domubiedru pulciņš. Reizi mēnesī vai ceturksnī satiekamies, dzeram alu un sarunājamies latviski. Tā dara arī lietuviešu valodas pratēji.”
Miriamas dzimtajā pilsētā Villihā darbojas arī Vācu – latviešu sadraudzības biedrība. Villihai izveidojusies cieša sadarbība ar Smiltenes pilsētu kultūrā, izglītībā un citās jomās.
