Medību kolektīvi uzsākuši stirnu piebarošanu. Agrs pavasaris, kad savvaļas dzīvniekiem beidzas rudenī uzkrātās barības vielu rezerves, ir visgrūtākais, it īpaši, kā šogad, kad ir dziļš sniegs un sinoptiķi vēl aptuveni divas nedēļas prognozē aukstu laiku.
Tomēr apvaicātie mednieki par lielāko draudu stirnām uzskata klaiņojošos suņus un aicina cilvēkus turēt savus suņus piesietus vai arī radīt tādus apstākļus, lai viņi neizkļūtu no mājas pagalma.
Lielākais drauds – suņi
Biezā sniega sega apgrūtina meža dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to viņi kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Bieži suņi uzbrūk stirnām rīta pusē, kad saimnieki viņus izlaiž rīta apgaitā.
Mednieku biedrības “Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Krišs Priediņš stāsta, ka nesen Brantu pagastā ieklīduši suņi no Raunas novada un saplosījuši stirnu. “Vidzemes” medību teritorijas atrodas Brantu un daļēji – arī Launkalnes pagastā.
“Medību likums ļauj medniekiem šaut klaiņojošus suņus, ja tie atrodas 200 metru attālumā no dzīvojamām ēkām,” piebilst K. Priediņš.
Kritušas stirnas aptaujātie mednieki pagaidām nav redzējuši.
Ieklīst pilsētas centrā
Tomēr turpmākās nedēļas meža dzīvniekiem var būt grūtas biezā sniega dēļ. Meklējot barību, stirnas pēdējā laikā ieklīst arī pilsētās. “Ziemeļlatvijai” cilvēki ziņojuši par stirnu Smiltenē, Lazdu ielas privātmājas pagalmā, bet K. Priediņš redzējis šos dzīvniekus pat Smiltenes centrā un pilsētas Ceļinieku parkā.
Mednieki mežā stirnu piebarošanai izliek kartupeļus, graudus, ābolus. Piebarošanai der arī vasarā kaltētas lapu slotiņas, ābolu vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, burkāni, kāpostu lapas. Sienu, ja tas ir ciets, stirnas diez ko negrib ēst.
Lauku māju iedzīvotāji stirnām var izlikt arī pārtikas atkritumus, taču tad ir jāskatās, vai savā vaļā neklaiņo suņi, piebilst K. Priediņš.
Mednieku kolektīvs “Variņi” stirnām palīdz, ne tikai tās piebarojot, bet arī notīrot ar tehniku sniegu vismaz tīrumu malās, jo parasti stirnas guļ uz kailas zemes. Ja sniegs ir tik biezs, ka dzīvnieki to nespēj atkārpīt, guļot sniegā, viņi var saaukstēties, saslimt ar plaušu karsoni un iet bojā.
“Uz barotavām vedam graudus. Savos mežos esam nogāzuši pa kādai apsei, lai stirnas var grauzt zarus,” stāsta kolektīva “Variņi” mednieks Uldis Birkenšteins.
Mednieku kluba “Laiksne” vadītājs Aigars Vīvuliņš piebilst, ka mednieki piebaro arī citus meža zvērus, ved viņiem uz mežu kartupeļus un graudus.
“Kritušas stirnas pagaidām neesam redzējuši. Dažviet mežmalas jau ir atkusušas, kur viņas var gulēt. Nav arī tā, ka pavisam trūktu barības. Galvenais apdraudējums dzīvniekiem ir klaiņojošie suņi,” piebilst A. Vīvuliņš.
