Pirms dažām dienām uz ielas nejauši satiku paziņu, kuru nebiju redzējusi aptuveni pusgadu. Viņa, pēc dvēseles aicinājuma radošs cilvēks, piepulcējās ārzemēs strādājošajiem tautiešiem.
Pirms dažām dienām uz ielas nejauši satiku paziņu, kuru nebiju redzējusi aptuveni pusgadu. Viņa, pēc dvēseles aicinājuma radošs cilvēks, piepulcējās ārzemēs strādājošajiem tautiešiem.
Šad tad iešāvās prātā doma — nez kā viņai klājas citā valstī un citā vidē, kur var arī nebūt iespēju izpaust sevi mākslā?
Paziņa izskatījās kā cilvēks, par kuru saka — no prieka staro. To viņa apliecināja arī vārdos. Jūtoties tā, ka mīl visus cilvēkus un pat iemīlējusi Īrijā līstošo lietu. Liktenis ārzemēs viņu savedis kopā ar cilvēkiem, kuri iedeva izlasīt labas grāmatas. “Esmu sevi attīrījusi un tagad dzīvoju no jauna,” teica paziņa un solīja vēlāk par savu dzīves pieredzi pastāstīt arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem. Tad, kad pārradīšoties Latvijā uz palikšanu. Viņa par sevi radīja stipra cilvēka iespaidu.
Nesen rakstīju par zemnieci, triju bērnu mammu. Arī viņa ir stipra rakstura cilvēks. Ja sieviete laukos, vidēji lielā zemnieku saimniecībā, paliek viena ar trijiem bērniem, tad ir vajadzīgs liels gribasspēks, lai nenolaistos, nelikvidētu saimniecību, bet gluži pretēji — attīstītu to tālāk, lai bērniem būtu pārticīga dzīve.
Šodienas sabiedrībā ar daudzām atkarībām un fobijām uzvarētāji ir stipri cilvēki — tie, kuri nav atkarīgi no bailēm, alkām, naida, cerībām. Emocijas cilvēku dara vāju. To iespaidā viņš pieņem kļūdainus lēmumus, dzīvo nemierā un trauksmē.
Ir situācijas, kad cilvēku būt stipram piespiež dzīve, jo viņš ir par kādu atbildīgs — par saviem bērniem, par saviem vecākiem. Taču visiedarbīgākais ceļš, kā cilvēkam kļūt spēcīgam garā, ir atrast saskaņu ar savu “es”. Šis ceļš ir visgrūtākais. Uz to ved gan personīgā pieredze, visbiežāk garīgi pārdzīvojumi un ciešanas, gan arī Austrumu filozofija, joga un citas mācības. Ne velti kāda paziņa atzina: kopš sākusi nodarboties ar jogu, jūt, ka viņā iestājies ļoti liels miers, radies ievērojams spēks dzīvot un strādāt.
Būt stipram šodien ir ļoti liela vērtība, jo ir viegli dzīvot, nejūtot skaudību, greizsirdību, naidu. Tādu attieksmi pret dzīvi nevar nopirkt par naudu. Un, protams, ir arī jāgrib tā dzīvot.
