Šogad vairākiem mednieku kolektīviem vajadzēs mainīt iekārtoto barotavu vietu, lai to turpmākā atrašanās atbilstu jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanu.
Līdz šim valstī meža zvēru piebarošanā nepastāvēja vienoti nosacījumi. Daļēji norādes, kā un kur to veikt, bija atrodamas tikai dažādos dabas aizsardzības reglamentējošos materiālos.
Noteikumi nodrošinās kārtībuJaunie noteikumi paredz, ka, ierīkojot barotavas privātajā mežā, to vieta obligāti jāsaskaņo ar īpašnieku un barotavu drīkst izveidot tikai ar viņa rakstisku atļauju. Turklāt dzīvnieku piebarošana nedrīkst notikt vietās, kur tā var traucēt zemes apstrādi, ierobežot meliorācijas sistēmu darbību vai ar infrastruktūru saistītu objektu uzturēšanu. Barotavas aizliegts ierīkot tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm un tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām. Vismaz tikpat lielam attālumam jābūt līdz autoceļam un no attiecīgā medību iecirkņa robežām. Savukārt no pilsētas administratīvās teritorijas robežas līdz barotavu vietai distancei jābūt vismaz 500 metru garai.Mednieki atzīst, ka jaunie noteikumi dažas problēmas var radīt, tomēr uzskata, ka noteiktai kārtībai šajos jautājumos jābūt. Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas nodaļas mežzinis un medību kluba “Ezerkalni” biedrs Agnis Birkavs atzīst, ka līdz noteikumu pieņemšanai vispār nekādu konkrētu norādījumu un normatīvu nebija, tādēļ dažkārt radās domstarpības. “Domāju, ka tagad barotavu iekārtošana nekādas problēmas neradīs, ja ievērosim visus nosacījumus. Katrā ziņā šie noteikumi vairāk sekmēs meža aizsardzību,” spriež A. Birkavs.
Dažas problēmas iespējamasMedību sporta kluba “Kārķi” valdes priekšsēdētājs Igors Ignatjevs stāsta, ka Kārķu medniekiem nāksies pārvietot vairākas barotavas. “Rēķinām, ka tādu barotavu, kuras jāpārceļ, būs kādi 30 līdz 40 procenti. Savulaik diezgan daudz to ierīkojām netālu no tīrumiem, tomēr jaunie noteikumi dos drīzāk labumu nekā sliktumu. Tas ir pareizi, ka piebarošanas vietas nedrīkst atrasties tuvu autoceļiem, jo zvēri parasti barību meklē naktī. Tie nejauši var uziet uz ceļa, bet naktī autovadītājiem redzamība nav tā labākā,” secina I. Ignatjevs.Medību kluba “Iekari” mednieks Oļģerts Pedraudzis skaidro, ka jauno noteikumu galvenais mērķis ir pasargāt no savvaļas dzīvnieku kaitējumiem sējumus un jaunaudzes. “Tomēr neizslēdzu jaunas problēmas. Mežs mainās katru gadu. Tur, kur agrāk nebija jaunaudžu, tās pēc noteiktas saimnieciskas darbības var parādīties. Arī īpašnieki var mainīties, jo mežu, tāpat kā citus īpašumus, var pirkt un pārdot. Var notikt, ka iepriekšējais īpašnieks barotavu vietu iekārtošanai ir piekritis, bet nākamais to neatļauj. Visos šajos gadījumos barotavas atkal vajadzēs nojaukt un iekārtot citur. Taču domāju, ka vismaz mūsu kolektīvā sarežģījumu nebūs, jo arī līdz šim esam uzklausījuši īpašnieku domas un centušies piebarošanu veikt tā, lai nebūtu apdraudēti sējumi,” saka O. Pedraudzis.No 1. janvāra stājušies spēkā arī grozījumi Medību likumā, kas nosaka kārtību, kā atlīdzināmi zaudējumi, kas radušies, pārkāpjot medību reglamentējošo normatīvu prasības.
