Mūspusē ir sastopami kaislīgi zemledus makšķernieki, kuriem nevajag pat doties uz bļitkotāju “meku” – Peipusa ezeru Igaunijā. Viņiem izdodas izvilkt lomus tepat Valkas un Valkas pagasta apkārtnē.
Valkas pagasta Lugažu iedzīvotāja un azartiska zemledus makšķerniece Ligita Gailīte stāsta, ka aizvadītajās brīvdienās kopā ar kompanjoniem devusies uz Sēļu atteku, kā arī “mazliet uzgājusi uz Gaujas”. Izrādās, lielākā daļa vīru palikuši bez lomiem, bet Ligitai ir veicies. Viņa smejas, ka nebūt nav tā, ka ūdenstilpēs nedzīvo zivis, veiksme ir atkarīga no paša makšķernieka un viņa uzvedības.
“Man šoziem ar lomiem veicas. Reizēm pieķeru ne pārāk daudz, citu reizi – atkal ir lielāks loms,” priecājas Ligita. Viņai gan šķiet, ka svētdien makšķerniekiem traucējusi pati daba. Ligita novērojusi, ka ūdenstilpēs ceļas ledus, tāpēc rodas lielāka straume. Makšķerniece dzirdējusi, ka “krakšķ un brakšķ visās malās un zivīm ir bail no trokšņiem”.
Ziemā, dodoties uz ūdeņiem, viņai galvenais ir atpūta un azarts noķer pēc iespējas lielāku lomu. Šoziem Gaujā labi ķeroties asari. Makšķerniece gan brīdina, ka Gaujā tūlīt sāks kustēties ledus, tāpēc uz tā atrasties būs bīstami. Taču Ligita par to daudz nebēdā, bet gan ar nepacietību gaida laiku, kad varēs izbaudīt makšķerēšanu no krasta.
Uz jautājumu, kā tiek izmantotas noķertās zivis, Ligita stāsta, ka tās tiek draugiem un mammai. Savukārt pati kopā ar dzīvesdraugu Daini zivis kūpina. Lai cik tas neliktos jocīgi, zivis garšo arī Ligitas dienesta sunim Farko.
