Neatceros otru tik skaistu dabas dāvātu oktobri, kāds ir šajā gadā. Tiesa, nu jau krāšņākais rudens lapu laiks aiz muguras, bet vēl jau lielākās krāsainības atblāzma ir saglabājusies.
Neatceros otru tik skaistu dabas dāvātu oktobri, kāds ir šajā gadā. Tiesa, nu jau krāšņākais rudens lapu laiks aiz muguras, bet vēl jau lielākās krāsainības atblāzma ir saglabājusies. Skaļi nerunājot, par lapu krāšņumu priecājas vairums cilvēku. Diemžēl stingrie tīrības likumi ielās lielam priekam neļauj vaļu. Daba tā nolikusi, ka koki rudenī lapas nobirdina, lai apsegtu savas saknes un nedaudz pasargātu no ziemas sala. Pēc tam tās sapūst, dodot augsnei mēslojumu.
Pilsētā ir sarežģītāk. Kur likt sagrābto lapu kaudzes? Daļa nonāk kompostā un veido ne tikai labu mēslojumu, bet krietni uzlabo mālainās augsnes. Tomēr daļa lapu tiek vienkārši sadedzinātas. No ugunskura izdalās kodīgi dūmi, ko par veselīgiem nekādi nenosauksi. Aizpagājušajā gadā žurnālā “Vides Vēstis” bijusi plaša publikācija par lapu dedzināšanas kaitīgumu, par dioksīnu un citu kaitīgo savienojumu nokļūšanu atmosfērā. Tieši par šo aspektu redakcijā parunāt bija ieradies valcēnietis Valdis Jerums, kurš dzīvo Rīgas ielā netālu no muzeja. Viņš vairākkārt centies “meklēt taisnību”, bet bez pozitīva rezultāta. Ģimenes, tostarp arī mazo bērnu labsajūta, lapu dedzināšanas laikā ir atkarīga no tobrīd esošā vēja virziena. Ja vējam labpatīk pūst Jerumu mājas virzienā, tad atrasties pagalmā nav iespējams. Iepriekšējos gados Valdis pats savācis apkārtnē sagrābto lapu kaudzes un iestrādājis zemē, bet šogad tam neesot atlicis laika. Katram sava sāpe. Diemžēl visas nav remdējamas. Tomēr, dedzinot lapas dārzā, varbūt jāpacenšas iejusties arī kaimiņa ādā.
Par koku lapām rūpējušies un domājuši arī mūsu senči. To apliecina tautas ticējumi, kuros atspoguļojas novērojumi no gada gadā. Daži ticējumi saistās ar nāvi, kurai, tāpat kā koku lapas, pakļauts ikviens cilvēks. Piemēram, ja kokiem ilgi lapas stāv, tad togad mazāk mirst. Tā sanāk, ka šogad mirs mazāk kā citus gadus. Par to taču jāpriecājas tikpat stipri kā par rudens lapu mainīgo mirdzumu un skaistumu.
Priecāsimies arī par pēdējām krāšņajām rudens lapām, kuras ar pirmajām salnām no rīta jau piesalušas zemei, tomēr pēc pāris stundām dzestrās rudens saules staros pie stingrākas vēja pūsmas atkal nedaudz paceļas virs zemes, mājot atvadas koku zariem.
