Valcēnietis Andris Zunte, kurš pagājušajā sezonā veica trīs «Wordloppet» maratonslēpojumus Eiropā, janvārī pirmo reizi startēja pasaules kausa izcīņas Čehijas posmā «Jizerska padesatka» netālu no Libereces.
Valcēnietis Andris Zunte, kurš pagājušajā sezonā veica trīs “Wordloppet” maratonslēpojumus Eiropā, janvārī pirmo reizi startēja pasaules kausa izcīņas Čehijas posmā “Jizerska padesatka” netālu no Libereces.
Andris 50 kilometrus klasiskajā stilā veica četrās stundās un septiņās minūtēs, finiša protokolā ierindojoties 1472. vietā. Pēc gripas pārslimošanas un astoņu kilogramu zaudēšanas par sasniegto rezultātu sūkstīties viņam nav pamata. Pavisam maratonu beidza 3335 dalībnieki. Uzvarēja Itālijas izlases slēpotājs Marko Katameo, kurš distancē pavadīja tikai divas stundas un 12 minūtes, otrajā vietā atstājot pazīstamo norvēģu slēpotāju Jorgenu Auklandu. Trešais finišēja igauņu gargabalnieks Rauls Olle.
“Organizatoriskajā un trases stāvokļa ziņā šis bija sliktākais no visiem pasaules kausa izcīņas posmiem, kuros esmu piedalījies. Pirmajos 200 metros vispār nebija ievilktas sliedes klasiskajam stilam. Pēc tam sākās trīs “špūres”, bet apdzīt nebija iespējams vēl ļoti ilgi, jo sniega segas biezums nenoblietētajās vietās bija ap 1,30 metru. Starts bija apmēram 700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sākumā distance virzījās pa šauru meža stigu vai ceļu. Augstākais trases punkts bija kilometru virs jūras līmeņa. Kalnainākajās vietās trasē bija jāmīcās pa “putru”, bet nobraucienos visu laiku bija jābremzē, lai neslīdētu virsū uz priekšā braucošo slēpju galiem. Kaut arī slēpošanas vietā tāda ļurkāšanās vien sanāca, bija nepieciešams diezgan ievērojams spēku patēriņš. Kalni atgādināja kaut ko no Austrijas vai pat Norvēģijas, taču distancē ēdināšanas punkti bija vairāk nekā pieticīgi, finišā braucējus gaidīja auksti makaroni ar trim burkāniem un brokoļiem, bet par siltu dušu pēc maratona veikšanas varēja tikai pasapņot.
Ja neskaita dalībnieka numuru, nebija arī nekādu piemiņas nozīmīšu, medaļu vai citas atribūtikas, kas paliktu par atmiņu no slēpojuma Čehijā,” stāsta Andris Zunte.
Tā kā viņš sacensībām bija pieteicies jau rudenī, tad dalības maksa par piedalīšanos bija tikai nedaudz lielāka par 15 latiem (otra mazākā aiz Tartu maratona).
Andris atzīst, ka igauņi savus mačus rīko ne tikai galvas tiesu augstākā līmenī, bet Tartu maratons ir viens no labāk organizētajiem slēpojumiem Eiropā. Vienīgais, kas igauņus reizēm iegāž, ir laika apstākļi — sniega segas biezums. No Čehijas Andris bija gaidījis daudz vairāk pozitīvo emociju. Pat pienākošos diplomu ar sasniegto rezultātu un izcīnīto vietu maratona dalībnieki nesaņēma ne finišā, ne vēlāk. To piesūtīšot pa pastu tikai tad, ja dalībnieks samaksā pasta izdevumus.
Diemžēl nedēļu vēlāk Austrijā notiekošajā maratonslēpojumā “Dolomitenlauf” A. Zuntem šogad neizdevās piedalīties, jo mainījās darba plāni un nācās braukt mājās. Tomēr šoziem Andris vēl gatavojas piedalīties vairākos “Wordloppet” maratonos, tai skaitā arī Kanādā, uz kurieni lidmašīnas biļete jau sarūpēta.
