Iespējams, neapzinīgu iedzīvotāju dēļ tālbraucēji šoferi atkal var palikt bez stāvlaukumiem Vidzemes šosejas malā, Launkalnes pagastā (netālu no kafejnīcas “Jautrais ods” un Mežciema).
Šajos laukumos izvietotie atkritumu konteineri ir paredzēti garāmbraucēju, galvenokārt tranzītā braucošo autovadītāju ērtībām, taču citi cilvēki tvertnēm piegulošo apkārtni pārvērtuši par publisku izgāztuvi.
Izdod ceļiem paredzēto nauduAizvadītās nedēļas nogalē “Ziemeļlatvija” novēroja, ka stāvlaukumā aiz “Jautrā oda” (Rīgas virzienā) pie konteinera ir izaugusi lielāku un mazāku, ar atkritumiem piepildītu maisu kaudze. Piedrazota ir arī tuvējā mežmala. Tur vēl nesen bija izmests dažādu preču, piemēram, automašīnas daļu iepakojums, lietoti apģērbi un apavi, vecas rotaļlietas un pārtikas produktu atliekas. “Pieļauju, ka 99 procenti no šiem atkritumiem ir atvesti speciāli, nevis tos izmetuši šoferi, kuri atpūšas stāvlaukumā. To var redzēt kaut vai no melnajiem maisiem,” uzskata Guntis Beļickis, akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) Valmieras ceļu rajona Smiltenes nodaļas vadītājs.LAU apsaimnieko stāvlaukumus, taču to īpašniece ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”.Jau rakstījām, ka pirms kāda laika a/s “Latvijas valsts ceļi” ( LVC) slēdza stāvlaukumus Smiltenes novadā, norobežojot tos ar barjerām, vai arī aizveda no tiem atkritumu konteinerus, jo laukumi palika par izgāztuvēm. Smiltenes novada dome pērn pavasarī tomēr lūdza LVC atkal apsaimniekot trīs stāvlaukumus Vidzemes šosejas malā (jau minētos divus un vienu netālu no Grundzāles) un divus stāvlaukumus autoceļa Smiltene – Gulbene malā (pie apļveida krustojuma) un pie Rauzas upes (Launkalnes pagastā), nepieciešamības gadījumā palīdzot ar līdzfinansējumu. Tā būtu iespēja tranzītā braucošo smago automašīnu šoferiem tur pārnakšņot un atstāt atkritumus, kas radušies pārbraucienu laikā.LVC pērn aprīlī atvēra divus laukumus (pie Mežciema un netālu no “Jautrā oda”), tāpat kā pašvaldība, cerot, ka pietiekami liels iedzīvotāju skaits ir noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu un nepiedrazos stāvlaukumus.“Tomēr cilvēku apziņa nav mainījusies. Ja kaut kur tiek ieraudzīts konteiners, tas tiek apkrāmēts ar atkritumiem. Mūsu nodaļa rosinās akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi” slēgt abus stāvlaukumus, jo atkritumu izvešanai tiek tērēts pietiekami daudz līdzekļu no ceļu ikdienas uzturēšanai paredzētā finansējuma, kas jau tā ir minimāls,” uzsver G. Beļickis.Par sadzīves atkritumu izvešanu no stāvlaukumiem ceļinieki noslēguši līgumu ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju un par šo pakalpojumu samaksājuši pavisam 5500 latu, informē G. Beļickis. Pēc ZAAO sniegtās informācijas no diviem minētajiem stāvlaukumiem 2013. gadā izvesti un savākti pavisam 86,89 kubikmetri atkritumu un pakalpojuma izmaksas ir 874,36 lati, bez pievienotās vērtības nodokļa.
Var nodot nomā pašvaldībaiZiemā ZAAO izved atkritumus no šiem stāvlaukumiem divas reizes mēnesī, vasarā, sākot no aprīļa, – četras reizes mēnesī. Kopš stāvlaukumu atvēršanas pērn aprīlī ar katru mēnesi tur izmesto atkritumu daudzums palielinājies un vislielākais bijis oktobrī, sasniedzot 27 kubikmetrus.Arī VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Smiltenes nodaļas vadītājs Juris Jansons atzīst, ka attieksme pret sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sabiedrībā nav mainījusies un iedzīvotājiem ir vēlme ekonomēt naudu uz publisko konteineru rēķina.Kad Smiltenes novada dome vērsās ar lūgumu pie LVC atvērt stāvlaukumus, pirmkārt pašvaldība to motivēja ar ieceri šajos laukumos Vidzemes šosejas malā izlikt Smiltenes novada informācijas stendus, skaidro J. Jansons. “Ir pagājis gandrīz gads, bet stendu vēl nav. Ir tikai uzsliets karkass. Jāspriež, ko darīt ar šiem stāvlaukumiem. Ja pašvaldībai tie tik ļoti ir vajadzīgi, varam abus stāvlaukumus iznomāt pašvaldībai, lai Smiltenes novada dome tos tad uztur kārtībā un arī maksā par to,” rosina J. Jansons.Pašvaldība savu nostāju nav mainījusi un ir par to, lai stāvlaukumi būtu atvērti, savukārt uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis. “Īpašniekam sava infrastruktūra ir pienācīgi jāapsaimnieko. Pēdējos divus gadus pašvaldība ļoti aktīvi strādā, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu mūsu novadā: ir izveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, radīti eko punkti, eko laukums, veikts audits par noslēgtajiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem. Turpināsim strādāt, mācot iedzīvotājus būt atbildīgiem par pašu radītajiem atkritumiem. Lai mēs to īstenotu, ir nepieciešams iesaistīties visiem, galvenokārt valsts uzņēmumiem, parādot aktīvu vēlmi esošo situāciju uzlabot, nevis izvēlēties vienkāršāko variantu – nedarīt neko. Ja abus stāvlaukumus slēgs, kur apstāsies pa Vidzemes šoseju tranzītā braucošās automašīnas? Atkal stāvēs autobusu pieturās? Turklāt vieglāk ir atkritumus savākt, ja tie atrodas koncentrēti, nevis izmesti ceļmalās, grāvjos, mežos,” piebilst G. Kukainis.
