Arī kādā Latvijas ciematā būtu vērts pirms Ziemassvētkiem sarīkot ko līdzīgu, domā apvaicātie Smiltenes ģimnāzijas pedagogi, atgriežoties mājās no rūķu olimpiskajām ziemas spēlēm Igaunijā.
Arī kādā Latvijas ciematā būtu vērts pirms Ziemassvētkiem sarīkot ko līdzīgu, domā apvaicātie Smiltenes ģimnāzijas pedagogi, atgriežoties mājās no rūķu olimpiskajām ziemas spēlēm Igaunijā.
Kaimiņu zemē ir mazs ciematiņš Moniste, tas atrodas tikai aptuveni 10 kilometru attālumā no Apes. Jau devīto gadu vienu nedēļu decembra vidū gandrīz visi ciemata iedzīvotāji, vietējā muzeja koordinēti, iestudē lielu Ziemassvētku uzvedumu. Katru gadu tam ir cita tēma.
“Pērn bija akmens laikmets rūķu zemē, šogad — rūķu olimpiskās spēles,” stāsta Alūksnes rajona tūrisma informācijas centra (TIC) speciāliste Evita Puzule. Alūksnes rajona TIC palīdzēja Smiltenes ģimnāzijai aizvadītajā nedēļā sarīkot ceļojumu uz Monistes rūķu ciemu. Uz turieni devās ģimnāzijas skolotāji un viņu bērni.
Šo ciemu jau labi zina Alūksnes rajona bērnudārzu un skolu audzēkņi. Informācija izplatās arī citviet Latvijā, un pēdējos gadus svinēt Ziemassvētkus rūķu ciemā brauc arī cilvēki no Zemgales un Rīgas, stāsta E. Puzule. “Igauņi ir malači. Pilnīgi no nekā ir izveidots labs produkts. Jebkurš Latvijas ciemats varētu izdarīt kaut ko līdzīgu. Tas ir labs naudas pelnīšanas veids, ja vien cilvēkiem ir radošā iztēle un uzņēmība to īstenot,” spriež tūrisma speciāliste.
Smiltenes ģimnāzijas pedagogiem ekskursija uz Monisti vienlaikus bija metodiskā diena un dāvana pirms Ziemassvētkiem, stāsta Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska. “Jau pirms gada dzirdējām, ka Igaunijā reizi gadā nedēļas garumā notiek speciāls Ziemassvētku iestudējums. Nolēmām, ka tā būtu skaista dāvana Ziemassvētkos un jaunas metodiskās pieredzes iegūšana mūsu pedagogiem. Skolotājs ne tikai māca skolēnus, bet arī audzina klasi. Viņam jādomā dažādi atraktīvi pasākumi, lai skolēnus ieinteresētu.”
Arī Aija secina, ka Monistes iedzīvotāji no maziem resursiem izveidojuši skaistu, trīs stundas garu iestudējumu, kas rada baudu daudziem cilvēkiem. Vislabāk to ir skatīties grupā. Ģimene nevarētu tikt galā ar “ziemeļbrieža” un viņa ragavu sakopšanu, jo šim darbam vajag vairāk cilvēku. Turklāt Alūksnes rajona TIC nodrošināja grupu ar igauņu valodas tulku.
Smilteniešus rūķi pārbaudīja septiņās olimpiskajās disciplīnās. Noslēgumā Ziemassvētku vecītis viņiem pasniedza zelta medaļas. Olimpiskajās spēlēs bija arī zaķi, zilonis, pērtiķis un vēl daži zvēri, zem kuru maskām slēpās vietējie iedzīvotāji.
“Patika, ka iesaistīties varēja gan bērni, gan pieaugušie,” saka Smiltenes ģimnāzijas skolotāja Ingūna Rulle. Viņas piecus gadus vecajam dēlam Ričardam vislielākā interese bija par čību stafeti un viesošanos piparkūku namiņā. Tur varēja ēst un pirkt glazētas, izrakstītas piparkūkas un dzert tēju. “Viss bija super, vienīgi žēl, ka nebija sniega. Tā pietrūka Ziemassvētku sajūtai,” spriež Ingūna.
Aija novērtē to, ka iestudējums bija noslīpēts līdz pēdējai niansei, ar humora piesitienu, lai ciemiņi neatslābinātu uzmanību. Piemēram, slēpes iesmērēja ar majonēzi, ievārījumu un kečupu.
“Ceru, ka pēc šā pasākuma ģimnāzijas skolotājiem būs daudz jaunu metodisku ideju, ko varēs izmantot mācību procesā un stundās,” domā Smiltenes ģimnāzijas direktore.
