Lai govis būtu mierīgas un dotu daudz piena, kopējām no rīta ar tām draudzīgi jāparunājas.
Lai govis būtu mierīgas un dotu daudz piena, kopējām no rīta ar tām draudzīgi jāparunājas. Labam dzīvnieku garastāvoklim var skanēt arī mūzika.
Tādas un citas gudrības vakar Smiltenes pagasta SIA “Kalna Tomēni” varēja uzzināt Valkas rajona skolu audzēkņi, kuri ar pedagogiem un Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciālisti Valdu Empeli apmeklēja lauku uzņēmēja Jura Bērziņa dzīvnieku novietni Brutuļos.
Brauciena mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar darba specifiku lauksaimniecības lielražošanā. Bērniem fermu izrādīja ganāmpulka pārraudze Jolanta Duncīte. Viņa pastāstīja, ka novietnē mīt vairāk nekā 500 govju un teļu. Pašlaik ir 280 slaucamo govju. Augstražīgākās piena devējas ir nodalītas no mazāk ražīgām govīm. Atbilstoši katras produkcijas devumam lopkopji sadala barības devas. Lopbarību sagatavo pie traktora piekabinātā agregātā, un traktors sajaukto barības maisījumu izvadā gar silēm. Daļu ganāmpulka laiž pastaigās, bet pārējās govis tur piesietas un baro fermā. J. Duncīte šādu sadalījumu skaidro ar ganību platību trūkumu. “Plānā mums paredzēts turpmāk visas govis turēt piesietas, jo ir zinātniski atzīts, ka zāles nepietiekamība govīm rada stresu. Ja piena devējas nevar atrast vietu, kur var ēst un ēst, viņas uztraucas, bet tas kaitē izslaukumam. Tad labāk, lai govis mīt savā stāvvietā fermā, ēd pilnvērtību barību un dod daudz kvalitatīva piena. Tā ir govs sūtība,” skaidro J. Duncīte. To, ka metode ir pareiza, apliecina arī rezultāti. Vienas laktācijas periodā saimniecībā vidēji no govs izslauc 6150 kilogramu piena. Dienā vidēji no vienas piena devējas iegūst 16 kilogramu produkcijas.
Vienā novietnes korpusā pienu slauc vadā, bet otrajā iekārtota slaukšanas zāle. Vairāki skolēni atzina, ka tādā fermā atrodas pirmo reizi. Lielu interesi viņos izraisīja no Vācijas un Austrijas atvestās govis, īpaši to cena. Daži skolēni to vēlreiz pārjautāja, neticot, ka, piemēram, viena Austrijas kalnu govs var maksāt 1000 latu. V. Empele paskaidroja, ka mūsdienās jārēķinās ar lieliem izdevumiem, ja grib izveidot kvalitatīvu ganāmpulku. J. Duncīte piebilst, ka no Austrijas kalnu govīm nevar izslaukt tik daudz piena kā no Holšteinas melnraibajām, toties Austrijas piena devējām tas ir kvalitatīvāks, jo satur vairāk olbaltuma.
Skolēniem lielākoties patika fermā izmitinātie teliņi un Austrijas govis. Daudzi ar dzīvnieku portretiem piepildīja savu mobilo tālruņu fotokameras. Bija arī pusaudži, kuri nākotnē laukos nolēmuši paši dibināt saimniecības, tādēļ labprāt piedalījās ekskursijā, lai paskatītos, kā saimnieko perspektīvi lauku uzņēmēji. “Mani interesē lauksaimniecība. Pēc izglītības iegūšanas vēlos ar to nodarboties, tādēļ esmu atbraucis, lai paskatītos, kā te viss notiek,” saka Valkas pamatskolas skolnieks Elvijs Zalužinskis. Viņa skolasbiedrs Jānis Mednis eksursijā devies tādēļ, ka viņa vecākiem pieder saimniecība. “Tā gan nav tik liela. Mani visvairāk interesē darbu mehanizācija un tehnika,” atzīst J. Mednis. “Mums mājās arī ir ferma, kurā turam mājdzīvniekus. Pēc skolas beigšanas esmu nolēmusi palikt laukos un strādāt, tādēļ interesē, kā darbu veic lielajās dzīvnieku novietnēs,” atzīst Plāņu pamatskolas audzēkne Dana Obuka. Savukārt Valkas ģimnāzijas skolniece Līga Mežule izsakās, ka viņu interesē lauku tūrisms, tādēļ jāredzot viss, kas notiek laukos.
Pats uzņēmuma īpašnieks Juris Bērziņš bērnus pavadīja uz ganībām, kur pastaigājās zīdītājgovis. Savu daudzpusīgo darbību saimnieks izskaidro ar vēlmi eksperimentēt un izmēģināt daudz ko jaunu. Kopumā viņš iegādājies apmēram 700 dzīvnieku, kas sadalīti divos uzņēmumos. Drīzumā ganībās būs izveidots ziemas aploks ar nojumi, kur gaļas liellopi varēs paslēpties no vēja brāzmām un pārlieku liela sala ziemā.
V. Empele pastāsta, ka šāds brauciens notika arī pagājušajā nedēļā. “Lauksaimniecības konsultāciju centrs ar Zemkopības ministriju ir noslēdzis līgumu, kas paredz jauniešus iepazīstināt ar dzīvi un saimniecisko darbību laukos. Šīs vienošanās ietvaros rajonā organizējam skolēniem mācību ekskursijas uz labākajām saimniecībām. Dalību ekskursijā piedāvājām visām rajona mācību iestādēm, lai nebūtu tā, ka kādas skolas bērni nevarētu piedalīties. Galvenokārt ar aicinājumu iepazīt laukus vērsāmies pie vecāko klašu audzēkņiem. Tie, kurus interesēja lauki, pieteicās ekskursijai.
Pirmajā braucienā apmeklējām Ēveles pagasta saimniecību tūrisma bāzi “Ķempēni”, Daiņa Zuikas vadīto zemnieku saimniecību “Dārznieki” un Ilvijas Jakovinas zemnieku saimniecību “Cālīši” Jērcēnos. “Ķempēnu” saimnieks Ivars Āboltiņš mums nolasīja lekciju par saimniekošanu mūsdienu laukos. Viņš bija sagatavojis arī interesantus uzskates materiālus. Bērni daudz uzzināja par lauku tūrismu un aitkopību. Savukārt Ilvijas Jakovinas saimniecībā skolēni varēja redzēt, kā govis baro ar datora palīdzību. Pēc manām domām, viņas ferma ir viena no modernākajām rajonā, tajā daudz domāts par strādājošo ērtībām. Ļoti vēlējāmies, lai bērni to visu redzētu. Daiņa Zuikas saimniecībā skolēni varēja pārliecināties, cik daudzām vajadzībām var izmantot siltumnīcas. Tajās saimnieks audzē ne tikai ziedus un dārzeņus, bet arī bērziņus platību apmežošanai,” stāsta V. Empele.
Pēc viesošanās “Kalna Tomēnos” skolēni devās uz Blomes pagasta zemnieku saimniecību “Muižnieki”, kurā saimniece Gunta Muižniece ir izveidojusi rajonā lielāko kazu audzētavu, bet pēc tam ekskursantus savā saimniecībā “Akoti” sagaidīja Vija Mačule un pusaudžus iepazīstināja ar darbu zirgkopībā.
