Valkas mākslas skola Pasaules valcēniešu dienu ietvaros ar bijušo absolventu un pedagogu darbu izstādi un suminājumiem atzīmēja 25 gadu jubileju.
1990. gadā Latvijā dibinājās daudz mākslas skolu, tostarp 10. oktobrī atvērās Valkas Mākslas skola. “Domāju, ka iemesls tam bija lielās kultūras dzīves aktivitātes visā Latvijā. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados aizrautīgi mākslinieki Džemmas Skulmes vadībā organizēja mākslas izstādes, tikšanās, Mākslas dienas, kas pārvērtās par mākslas triumfa gājienu Rīgas ielās un visās Latvijas pilsētās un laukos. Tas bija tik vareni un aizraujoši. Protams, “perestroikas” laiks šo vērtīgo kultūras kristālu sasita. Mazās kristāla daļiņas izšķīda pa visu Latviju, pārtopot mazajās mākslas skolās. Tās arī tagad lielā mērā neļauj izzust kultūrai un kultūrizglītībai Latvijā. Tas ir skaisti,” secina Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece. Viņa visu skolas pastāvēšanas laiku to ir vadījusi. 23 izlaidumos skolu absolvējis 401 audzēknis. Pašlaik skolā strādā 12 pedagogi, kuri ir lielākā šīs skolas vērtība. Pateicoties viņu darba mīlestībai, atraktivitātei bērni šeit jutās tik labi kā mājās.
Uzaug sakārtotā vidēValkas mākslas skola dibināta ar 80 audzēkņiem. Šobrīd tajā mācās 260 audzēkņu. Lai cik tas dīvaini nebūtu, skola visstraujāk attīstījās vispārējās krīzes laikā. “Man ir tāda sajūta, ka te nostrādāja Jāņa Cimzes kods, kas neļauj zust kultūrizglītībai Valkā. Tas ir Dieva pirksts, jo esam daudz ieguvuši pateicoties Norvēģijas palīdzības programmai, Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbībai. Tas ir mūsu straujās attīstības pamats,” uzskata direktore. Šogad decembrī skolas jaunā ēka svinēs piecu gadu jubileju un direktore atceras, ka tie absolventi, kuri mācījās līdz 2010. gadam, ne reti ir sacījuši, ka šī vairs nav tā mīļā mazā skoliņa, kas bija kādreiz. Palikuši vien vecie skolotāji. Taču Marutas draugi un kolēģi allaž izsaka komplimentus par to gaisotni kādā bērns šeit attīstās. Iespējams, ka bērni savas pārņemtības dēļ ar sevi un draugiem to pieņem kā pašu par sevi saprotamu, taču viņi šajā vidē uzaugot, intuitīvi spēs novērtēt sakārtotas kultūrvides nozīmi ikdienas dzīvē. Tas ir lieliski. Ne viens vien audzēknis ir pateicies par iemācīto, par sniegto sirds izglītību. Nesen kāds audzēknis, kurš skolā mācījās tikai dažus gadus, ienāca, lai pateiktos par iedrošinājumu, viņa talanta novērtējumu. Tagad viņš darbojās apkalpojošā sfērā un augstu novērtē darba kultūras nozīmību, pakalpojuma mākslinieciskas pasniegšanas vērtību.
Audzina mākslas patērētājusNav gluži tā, ka viss skolas darbošanās laiks pagājis kā garda medusmaize. “Ir ļoti jātic tam, ko dari, ir jābūt lielam ideālistam. Tikai ieguldot neatlaidīgu darbu, var cerēt nokļūt mākslas dziļumā. Ir daudzi vecāki, kuri atved bērnu uz skolu ar piebildi, ka viņš jau nekāds mākslinieks nebūs. Tieši šeit Mākslas skolā pedagogi palīdz raisīties bērnu talantam. Esmu nonākusi pie atziņas, ka ir jāaudzina ne tikai mākslas radītājs ,bet arī mākslas patērētājs. Ar tādu misiju arī atvērām šo skolu,” stāsta māksliniece Maruta, kura pirms pedagoģiskā un administratīvā darba uzsākšanas strādāja par mākslās izstāžu kuratori novadpētniecības muzejā. Cerējām, ka zinošus kultūras patērētājus ieraudzīsim jau pēc pieciem skolas darbības gadiem. Vēlāk nāca apjausma, ka tam nepieciešams desmitiem gadu. Īsta atdeve ieguldītajam darbam redzama tikai tagad. Redzams ceļš uz virsotnēmJubilejas izstāde skolā apliecina, cik māksla var būt daudzveidīga. Kultūrizglītības – mazo mākslas skolu simbols ir izstādē redzamā Elīnas Palmas glezna. Tajā attēlota maza meitenīte, kura ar rīkstīti iekustina ezera ūdens virsmu. Mazie vilnīši plešas aizvien plašākā lokā. Tieši tā mūsu skolas audzēkņi, ejot tālāk pa savas attīstības lokiem, nokļūst uz visaugstākajām virsotnēm, sakustinot radošo industriju, kas veicina attīstību, nesot pasaulē Latvijas vārdu. Arī pašlaik daudzi skolas absolventi turpina mācīties mākslas vidusskolās, augstskolās Latvijā un arī ārzemēs. Novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde “Veltījums Valkai II”, kuru varam raksturot kā mākslas virsotni, tad izstāde Valkas mākslas skolā ir ceļš. Tā ir izglītojoša izstāde, jo redzams, cik plašs pielietojums ir mākslas izglītībai. Mācības skola ir sākums, tur attīstās bērnā fantāzija, radošums, intelekts un ļoti daudziem, tas ir sākums ceļam uz lielo mākslu.
Skola veido pilsētas vēsturiM. Stabulniece ir pateicīga pašvaldībai un visām līdzšinējām pašvaldībām par lielisko sadarbība un atbalstu visu 25 gadu garumā. Noturīgas sadarbības saites jau piecus gadus izveidojušās ar Valgas mēru Kalevu Herku, kurš tic un respektē profesionālās ievirzes izglītības kvalitātei Latvijā. Kopš 2010.gada šī skaistā ēka ir abu valstu kopējā mākslas vide ar lielām attīstības iespējām un to apliecina statistika – puse audzēkņu mācās no Valkas novada, otra puse – no Valgas un abas ir kā viena ģimene.“Tām dažām sienām, kas palikušas no vecās ēkas, ir īpaša aura. Daži atceras, ka ēkā sākotnēji bija mūzikas skola, pēc tam dzīvokļi mūzikas pedagogiem. Šis, neapšaubāmi, bija viens no Valkas bohēmas centriem. Starp mākslu un bohēmu ir nesaraujama saistība. Ēkas pamats ir labs,” joko Valkas novada domes priekšsēdis Vents Armands Krauklis. Kas to būtu domājis, ka mākslas skolas ēka tik ātri kļūs par mazu un gaisā jau virmo idejas, ka tai nepieciešama piebūve.“Tas ir kuriozs, ka mūsu pilsēta sadalīta divās daļās, taču mākslas skola veido vēsturi un apliecina, ka esam vienoti. Tepat līdzās ir Cimzes seminārs, kurā uzauga tik daudz igauņu un latviešu kultūras darbinieku. Arī mākslas skola beidzamajos piecos gados vieno mūsu pilsētu,” pauž Valgas mērs Kalevs Herks. Viņš atceras mākslas izstādi dvīņu pilsētās Tornio un Haparandā uz Somijas un Zviedrijas robežas. Šajā izstādē bija redzams, kā dažādos laika periodos tapušie darbi ir gaismas un prieka pilni vai gluži otrādi – tumšā tonalitātē un drūmi. K. Herks mākslas skolai novēlēja, lai šajās sienās pēc iespējas vairāk taptu krāsainu un prieku apliecinošu darbu, kas atspoguļotu abu pilsētu sadarbību.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
