Aiz greznības spožas..
Aiz greznības spožas —
Mēs dvēseles trulumu slēpjam,
dārgos tērpos ieģērbjam melus,
spožos gredzenos liekulība gail.
Mēs apžilbuši kā naktstauriņi —
pretī šim spožumam skrienam
Un neticam, ka tā ir tikai mirāža,
kas izgaisīs tuvumā mūsu!
Aiz neprāta sava —
Sirdi ieķīlāt lombardā steidzam,
Mīlestību uz procentiem bankā liekam,
Spēļu ellītē laimi nospēlēt ejam,
Mēs noticam tukšiem vārdiem,
zaudējam visu, kas mums ir,
Un neticam, ka tās ir lamatas
ar pārāk dārgu ēsmu uz āķa!
Aiz alkatības savas —
Prātu pārdot uz netīru tirgu ejam,
Savu miesu kā augļus uz letes kraujam,
Par naudu kangarus augstos amatos
ceļam,
Mēs gaidām “apsolīto laimi”,
Bet saņemam sejā spļāvienu baigu,
un neticam, ka maksājam pārāk dārgi
par žultainām atraugām svešām!
Nometiet greznos truluma tērpus
un atgūstiet godu,
Sasildiet dvēseles savas
un izpērciet sirdis no maldiem,
Padzeniet bagātos ķecerus
un atpērciet prātu!
…kamēr nav par vēlu!
