Centrālās statistikas pārvaldes Valkas informācijas centra statistiķe Liene Demidoviča ir sagatavojusi materiālus par demogrāfiskās situācijas tendencēm Valkā un Valkas rajonā.
Centrālās statistikas pārvaldes Valkas informācijas centra statistiķe Liene Demidoviča ir sagatavojusi materiālus par demogrāfiskās situācijas tendencēm Valkā un Valkas rajonā. Viņas veidotās tabulas un grafiki ļauj analizēt procesu virzību.
“Latvijā vērojamas gluži tās pašas tendences, kādas jau sen izpaužas Rietumeiropā, — esam kļuvuši apdomīgāki un piesardzīgāki. Iedzīvotāji kļūst aizvien vecāki. To veicina eiropiešu izveidotā vērtību sistēma,” uzskata statistiķe. Padomju Savienības laikā bērnus uzaudzināt bija salīdzinoši viegli, par līdzekļiem nebija īpaši jāpiedomā. Tagad dzīves stils ir ļoti atšķirīgs.
Nezin kādēļ, piemēram, Āzijas valstīs, kur daudzviet valda trūkums un nabadzība, dzimstība ir daudz augstāka. Tas nozīmē, ka viņiem ir citi laicīgās dzīves kritēriji. L. Demidoviča domā, ka paaugstinātie vienreizējie pabalsti dzimstību neveicinās, jo tie cilvēki, kuri raugās tālākā nākotnē, saprot, ka ikmēneša pabalsti ir simboliski un bērnu skološanu ar tiem nevarēs nodrošināt.
Tieši Eiropas iedzīvotāju novecošanās ir iemesls, kāpēc valdības vēlas paaugstināt pensijas vecumu. Paredzams, ka ļoti daudz cilvēku veselības stāvokļa dēļ pensiju nesagaidīs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi nevēlas maksāt nodokļus un lielāko algas daļu saņem aploksnē. Statistiķe pieļauj, ka tā notiek arī Valkas rajonā, jo īpaši mazajos kokapstrādes un celtniecības uzņēmumos. Parasti cilvēki attopas tikai tad, kad nepieciešama sociālā palīdzība, piemēram, nelaimes gadījumā, un kad tuvojas pensijas vecums. Valkas rajona ļaudis kļūst vecāki. Ja 2004. gadā rajona iedzīvotāju vidējais vecums bija 39,5 gadi, tad pērn tas bija 39,8 gadi.
Iedzīvotāju skaits pilsētās un pagastos strauji rūk. “Galvenais jautājums ir — kad šis process apstāsies? To grūti paredzēt. Samazinājuma tempi kļūst lēnāki, tomēr optimismam nav pamata. Kaimiņos Igaunijā ir līdzīga situācija,” secina statistiķe. Āfrikā ir visjaunākie cilvēki pasaulē, jo tur ir augsta mirstība.
Patiesībā cilvēku skaits Valkas rajonā ir mazāks nekā statistikas uzrādījumos. Pagastu padomju priekšsēdētāji labi zina, ka ārzemēs strādā daudz viņu pašvaldību cilvēku, kuru deklarētā dzīvesvieta joprojām nav mainījusies.
L. Demidoviča spriež, ka cilvēku aizplūšana uz ārzemēm negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku. Problēmu kļūs aizvien vairāk, jo aizbrauc spējīgākie un uzņēmīgākie. Kamēr algu un cenu šķēres starp Latviju un vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm neizlīdzināsies, kvalificētais darbaspēks no Latvijas turpinās aizplūst.
Lūgta salīdzināt Valku ar Smilteni, L. Demidoviča uzskata, ka smilteniešiem ir paveicies — ja Valkā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas izputēja visi lielie uzņēmumi, tad Smiltenē tie ir saglabājušies un to skaits pat palielinājies. Protams, tas ir gana stabils pamats ekonomiskajai izaugsmei.
Citādi ir pagastos. Statistiķe zina, ka, piemēram, uz kādu ražotni Zvārtavā strādniekus ved no Smiltenes. Lielumlielā daļa zemnieku ir tik nabadzīgi, ka nespēj algot papildu darbaspēku, nemaz nerunājot par vērienīgu attīstīšanos. Sākotnēji daudzi cerēja uz labu peļņu, bet, tiklīdz saprata, ka tās nebūs, izpārdeva gan zemi, gan lopus. L. Demidoviča cer, ka situācija mainīsies, jo prasmīgas saimniekošanas un sociālās politikas iznākumā situācijai Latvijā vajadzētu uzlaboties. Vienīgais jautājums — kad.
