Nākamajā apkures sezonā pilsētas iedzīvotājiem siltumenerģijas cena Valkā vidēji ir pieaugusi par 10,8 procentiem. Iedzīvotājiem jāmaksā 21,93 lati par vienu megavatstundu.
Nākamajā apkures sezonā pilsētas iedzīvotājiem siltumenerģijas cena Valkā vidēji ir pieaugusi par 10,8 procentiem. Iedzīvotājiem jāmaksā 21,93 lati par vienu megavatstundu. Iepriekšējā sezonā šāds enerģijas daudzums maksāja 20,31 latu.
“Dzīve rādīs, vai spēsim iekļauties plānotajos izdevumos. Manuprāt, cenas pielikums ir iedzīvotājus saudzējošs,” pārliecināta Valkas domes norēķinu centra finansu analītiķe Geņa Spiridonova.
Tuvojas noslēgumam lielo kredītu maksāšana par siltumtīklu modernizāciju. Diemžēl tas, kas kredītu ņemšanas brīdī bija moderns, šobrīd jau ir novecojis. Tas neattiecas uz siltuma pārvades sistēmu, bet, lai enerģiju uzskaitītu precīzāk, vajadzētu iegādāties modernākus siltummezglus. Tas ir sistēmas sakārtošanas process, turklāt to nedrīkst apstādināt.
G. Spiridonova uzskata, ka tarifs neraksturo maksu par siltumenerģiju. Viss atkarīgs no siltuma patēriņa. Ja ziema būs silta, iedzīvotāji enerģiju patērēs mazāk, tāpēc tarifa paaugstinājums nebūs īpaši jūtams. Pagājušajā sezonā vidējā samaksa bija 52 santīmi par kvadrātmetru dzīvojamās platības. Nākamajā sezonā tajās ēkās, kur nav siltuma skaitītāju (Stendera ielā un Domes bulvārī), patērētāji maksās 56 santīmus.
Iepriekšējo gadu laikā pakāpeniski siltuma bilancē ir radies ievērojams deficīts. Pieņemot jauno apkures tarifu, ir arī bažas, vai ienākumi nosegs izdevumus. Kad plānojām tarifus, energoresursu cenas bija zemākas. Domei tā būs grūta sezona. Aicinu visus siltuma patērētājus maksāt pilnu cenu, jo situācija patiešām ir sarežģīta,” norūpējies Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. 25. augusta “Latvijas Avīzes” numurā redzam, ka Valkā nav nedz zemākās, nedz augstākās siltuma cenas Vidzemē. Esam vidū.
Siltuma cena Valkā nav paaugstināta kopš 2001. gada. G. Spiridonova uzskata, ka dome visiem spēkiem centās noturēt iepriekšējo tarifu. Tas bija politisku, administratīvu un sociālu apsvērumu dēļ, jo Valkas iedzīvotāju maksātspēja nav tāda, kā ekonomiski aktīvākās vietās.
“Tas, kas valstī pēdējā laikā notiek izejvielu un enerģētisko resursu tirgū, mums neatļauj “saturēt” iepriekšējo tarifu. Citviet tarifi ir palielināti jau vairākkārt. Mēs to izdarījām šā gada jūnijā, ņemot vērā faktiskos izdevumus, kas sadārdzinājuši siltuma ražošanu,” skaidro G. Spiridonova. Kopš 2001. gada šķeldas cena pakāpeniski ir paaugstinājusies no 3,80 latiem par ciešmetru līdz vismaz septiņiem latiem. Arī malkas cena ir pieaugusi līdzīgā proporcijā. Racionālākais veids, kā samazināt izdevumus par siltumu, ir samazināt tā patēriņu, siltinot mājas, hermetizējot logus un durvis. Domes priekšsēdētājs vairākkārt ir aicinājis iedzīvotājus ņemt māju apsaimniekošanā un to sakārtot no jumta līdz pagrabam. Protams, tam ir nepieciešams kredīts, tomēr ieguldītās investīcijas atmaksāsies. Daudzās pilsētās šis process jau ir sācies un sekmīgi turpinās. Iespējams, ka arī Valkā izveidosies projekts par kāda nama pilnīgu sakārtošanu, lai ikviens redzētu pareizas apsaimniekošanas priekšrocības. Viens no iemesliem, kāpēc Valkā cilvēki paši nevēlas apsaimniekot mājas, ir dažu dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās maksāt par siltumu un citiem pakalpojumiem.
Jautāta par situāciju ar komunālo maksājumu parādniekiem, G. Spiridonova atbild, ka tie jādala divās daļās — tajos, kuri nespēj maksāt, un tajos, kuri negrib maksāt. Pašlaik notiek nopietna cīņa ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Ne viens vien ir samaksājis 400 un pat 500 latu.
Vasarā Valkas iedzīvotāji par apkuri mēnesī iemaksāja 5000 – 7000 latu. Finansu analītiķe ir pateicīga tiem cilvēkiem, kuri par siltumu maksāja avansā. Katru mēnesi saņemts apmēram 5000 latu. Viņa uzsver, ka tas ir abpusēji izdevīgi — siltuma ražotājiem ir brīvākas rokas kurināmā iepirkšanai un veicamajiem remontiem, bet iedzīvotāji atvieglo ziemas maksājumu smago slodzi par 25 santīmiem kvadrātmetrā.
