Valkas pagasta Sēļos siltumnīcā izaudzis milzu pūpēdis. Neviens to nav stādījis, pats vien iesējies tieši siltumnīcas galā uz celiņa.
Valkas pagasta Sēļos siltumnīcā izaudzis milzu pūpēdis. Neviens to nav stādījis, pats vien iesējies tieši siltumnīcas galā uz celiņa.
“Lielais pūpēdis īpaši netraucēja, tāpēc nolēmām saglabāt, lai redzētu, cik liels izaugs. Pagalmā bija vēl viens milzenis, bet kaķis centās uz tā asināt nagus. Pūpēdis neizturēja,” stāsta Jeļena Surova.
Rudens mitrumā tas ir sācis bojāties, un izskatās, ka dzīvotājs nebūs. Pilnbriedā sēne bija vairāk nekā 30 centimetru diametrā — pamatīgas futbolbumbas lielumā. Siltumnīcā, kur allaž gana mitruma, šai sēnei bija lieliski augšanas apstākļi.
Līdzšinējais Latvijas rekordists — milzu apaļpūpēdis, kura apkārtmērs bija 166 centimetri, bet masa sasniegusi septiņus kilogramus, — izžāvēts glabājas Valdemārpils meža muzejā.
Mikologs Dr. biol. emer. Edgars Vimba interneta serverī “Latvijas daba” (www.latvijas.daba.lv) norāda, ka milzu apaļpūpēdis (Langermannia gigantea) ir Latvijā plaši sastopama sēņu suga, kas aug no sēņotnes un ir daudzgadīga. Kamēr pūpēžu iekšējā masa ir balta un nav kļuvusi dzeltena, tos var lietot uzturā — sagriezt šķēlītēs un cept. Sajaukt milzu apaļpūpēdi ar citu ir gandrīz neiespējami. Tomēr lielākai daļai cilvēku pagaršot pūpēdi liedz aizspriedums. Pagatavotai sēnei esot mencu aknām līdzīga garša. Ēdami ir gandrīz visi Latvijā sastopamie pūpēži, izņemot cietpūpēžus, jo tie ir indīgi. Visbiežāk pūpēži sastopami Kurzemē. Jau senos laikos no tiem gatavoja mērci. “Sākumā pūpēdim nogriežu mizu. Pusstundu vāru sālsūdenī, tad tas saplok tik plāns kā plācenītis. Pēc tam sagriežu gabaliņos un cepu uz pannas. Lai būtu smeķīgāk, klāt pielieku žāvētu speķi un sīpolus. Obligāti pieleju krējumu, jo citādi nav garšīgi. Ēdam kopā ar kartupeļiem,” pērn savā pieredzē laikrakstam “Bauskas Dzīve” stāstīja Iecavas novada iedzīvotāja Mirdza Brakše. Zupai pūpēži neder, jo ir pārāk glumi. Pusgatavu pūpēžu garša līdzinoties vistu akniņām.
Viens no ļoti bieži sastopamiem ēdamajiem pūpēžiem ir kārpainais pūpēdis. Tā augļķermeņi ir 4 – 8 centimetrus augsti un 3 – 3,5 centimetrus plati, augšdaļā gandrīz lodveidīgi, uz leju nedaudz sašaurināti velteniski. Ēdami ir arī divreiz lielākie zaķu pūpēži, kas aug ganībās, pļavās, dārzos, skrajos krūmājos vasarā un rudenī.
Izrādās, ēdami ir pat parastie zemestauki (Phallus impudicus). Tā ir neparasta pūpēžu sēne, kuras attīstības sākumā virs zemes parādās baltas “olas”, kurās miniatūrā veidā ir izveidojies jau pieaugušais augļķermenis. Augļķermenim attīstoties, “ola” plīst un uz augšu paceļas porains, līdz pat 30 centimetru garš nesējs, kura galotnē izveidojas šūnaina olīvzaļa cepurīte. Tā izdala nepatīkamu, saldenu maitas smaku, piesaistot mušas, kuras, barodamās ar sēnes izdalījumiem, izplata sporas. Salātu gatavošanai izmanto jaunas “olas”. Tās labi nomazgā un kopā ar galertam līdzīgo masu sagriež plānās šķēlītēs, piegriež sīpolus, piemet sāli, piparus, aplaista ar etiķi un pielej nedaudz eļļas. Visu samaisa un atstāj uz 24 stundām ievilkties. Maltīte gatava.
