Trešdienas rītā Valkas centrā sētniece Inese Moseičuka piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, ieejot Raiņa ielas 5. nama pagalmā, kas iziet uz Viestura ielu.
Trešdienas rītā Valkas centrā sētniece Inese Moseičuka piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, ieejot Raiņa ielas 5. nama pagalmā, kas iziet uz Viestura ielu.
Pagalma mauriņš un celiņi bija piemētāti ar lielākiem un mazākiem putuplasta gabaliņiem, dažviet šis materiāls bija saberzts sīkos graudiņos un izbārstīts gar soliņiem un pie smilšu kastes. Pie ēkas sienas izgrūstītas mētājās tukšas kartona kastes. “Nezinu, kā lai to visu satīra. Tas ir vismaz vairāku stundu darbs. Vēl neko neteiktu, ja te tādu ainu ieraudzītu pirmo reizi, bet šis pagalms ļoti bieži ir piemēslots. Tagad acīmredzot bērni ir drupinājuši putuplastu un vēlējušies zālāju un celiņus noklāt ar sniegu, bet pirms kāda laika šī teritorija bija piemētāta ar zaļiem āboliem. Nezinu, kādēļ tos kaut kur vajadzēja noraut un izsvaidīt pa pagalmu. Nesen arī pie kādreizējās pienotavas bija nolauzti apstādījumu kociņi, pie sētas sakrautas kastes. Apstādījumi gan nav īstā vieta, kur bērniem veidot štābus,” saka I. Moseičuka. Viņa ir izbrīnīta, ka šīs nekārtības nenovērš apkārtējo māju vecākie. “Katram dzīvokļu namam ir iecelts vecākais, bet laikam jau šie cilvēki uzskata, ka ālēšanās pagalmos uz viņiem neattiecas,” spriež sētniece.
Bērnu attieksme pret apkārtni ir tāda, kādu to viņos veido pieaugušie. Diemžēl arī no viņiem vairākiem pagalma izskats ir vienaldzīgs. “Pavasarī zem logiem salasīju vairākas izmestas higiēniskās paketes un prezervatīvus. Savukārt zem lieveņu režģiem, kas uzlikti apavu noslaucīšanai, nereti ir samesti pārtikas pārpalikumi un konfekšu papīri. Dzelzs režģi ir smagi, un tos pacelt ir grūti. Vai tiešām iedzīvotājiem nerūp ne citu darbs, ne vide, kādā viņi dzīvo?” retoriski jautā sētniece. Viņa uzskata, ka redzētā aina apliecina arī māju vecāko nolaidību savu pienākumu izpildē.
Raiņa ielas 5. nama iedzīvotāja Laine Vasiļjeva apliecina, ka minēto pagalmu bērni bieži piemētā ar atkritumiem un nevajadzīgām lietām. “Tos, kuri otrdienas vakarā mauriņu piecūkoja, neredzēju, jo man logi ir uz ielas pusi, bet pusaudži te bieži ārdās. Dažreiz to nemaz negribas saukt par spēlēšanos, bet par huligānismu,” saka L. Vasiļjeva.
Diemžēl tā Valkā nav vienīgā vieta, kuru piemēslo paši pilsētnieki. Redakcija ir dzirdējusi vairākas sūdzības par netīru apkārtni gan no Valkas domes Pakalpojumu nodaļas darbiniekiem, gan no iedzīvotājiem. Ir vietas, kur sētnieki aizvešanai kaudzē sarauš veco zāli un zarus, bet tuvāko māju iedzīvotāji tādu izdevību nekavējoties izmanto un šīm kaudzēm uzber sadzīves atkritumus. Pašvaldības lēmumiem par sakoptas un sakārtotas vides uzturēšanu nebūs jēgas, ja paši tādā negribēsim dzīvot.
