Noslēpumains atradums Bilskas pagasta Zeltiņu pusē cēlis dienasgaismā nostāstus par zviedru kapiem. Vietējie iedzīvotāji atceras, ka jau pirms vairākiem desmitiem gadu tuvējā grants karjerā atrada galvaskausus.
Noslēpumains atradums Bilskas pagasta Zeltiņu pusē cēlis dienasgaismā nostāstus par zviedru kapiem. Vietējie iedzīvotāji atceras, ka jau pirms vairākiem desmitiem gadu tuvējā grants karjerā atrada galvaskausus.
Pagaidām nav atbildes, cik vecs ir netālu no apdzīvotas vietas cirsmā atrastais skelets un kam tas piederējis — vīrietim vai sievietei. Iespējams, nākamajā vasarā to pētīs arheologi.
“Tik daudz gan ir skaidrs — uz policiju šis atradums neattiecas. Tas ir pa vidu starp policijas un arheoloģijas interešu jomām,” pēc vietas apskates spriež Jānis Sīmanis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenais valsts inspektors Valkas rajonā.
Sākums bija šā gada janvāra vētra. Zeltiņos gandrīz pašā ciemata malā spēcīgais vējš izrāva no zemes simtgadīgas priedes ar visām saknēm. Pēc vētras pagāja deviņi mēneši. Aizvadītajā nedēļā garām vējlauzei no sēņošanas uz mājām devās Zeltiņu iedzīvotājs Dzintars Timermanis. Vīrieša uzmanību piesaistīja viena no priedes saknēm ceļa malā. “Redzu, akmens, bet kāpēc tik balts? Piegāju klāt. Skatos, cilvēka galvaskauss,” stāsta Dz. Timermanis. Pēc tam viņš ieraudzīja arī kaulus. Vētra kopā ar priedi no zemes izcēla baisu atradumu — sakņu sistēmā ieaugušu skeletu — un uzrāva to atkal kājās. Arī “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka cilvēka skelets pēc janvāra vētras atrodas vertikāli, sakņu un zemes saturēts, un redzams mugurkauls un gūžu kauli.
Dz. Timermanis savu atradumu saista ar vietējo iedzīvotāju, arī viņa vecāsmātes nostāstiem par zviedru kapiem Zeltiņu apkārtnē. Kur tieši tie varētu atrasties, neviens nezinot. Deviņdesmito gadu nogalē nocirsto mežu, kur tagad atrada apbedījumu, vietējie agrāk dēvējuši par Kapusiliņu. “Te jau ir meklējuši ziņkārīgie, kuriem patīk ar tādām lietām krāmēties. Ja arī viņi ko atrada, tad nereklamēja. Stāsta, ka krievu laikā netālu rakuši granti un izrakuši galvaskausus. Pēc tam rakšanas darbus apstādināja,” stāsta Dz. Timermanis.
J. Sīmanis domā, ka Zeltiņos atrastais skelets nav saistīts ar tik senu vēsturi kā zviedru laiki. Tie attiecas uz 17. gadsimtu un 18. gadsimta sākumu. Tolaik Vidzemi izpostīja Lielajā Ziemeļu karā. “1702. gada vasarā krievu karaspēka vadonim Šeremetjevam izdevās sakaut zviedrus pie Umuļmuižas (Valkas tuvumā). Vajādami bēgošo ienaidnieku, krievi postīja visu, kas gadījās priekšā: viņi nodedzināja Valku līdz ar daudzām muižām, aizdzina lopus un aizveda gūstā iedzīvotājus. Krievu sirotāji postīja arī Valmieru, Smilteni, Raunu, Trikātu, Gaujienu un citus apgabalus.” (F. Zālītis “Latvijas vēsture vidusskolām”
“Priedes celmam paskaitījām gadu kārtas. Koks bija vismaz 100 vai vairāk gadu vecs. Apbedījums diez vai ir senāks par 200 gadiem,” pieļauj J. Sīmanis. Viņš piebilst, ka kapa vieta bijusi sekla. Gruntī virs apbedījuma atrastas ogles, kaut gan par senkapiem te neesot runa, un uziets arī mazs, sarūsējis nazītis koka spalā — aptuveni 12 centimetru garš. Nazi un vienu ogli nogādās izpētei arheologiem.
Atrastais skelets atkal guldīts zemes klēpī.
“Šovasar turpat netālu, meža otrā pusē, jau strādāja arheologi. Nākamajā gadā viņi turpinās darbu un apskatīs arī šo apbedījumu,” stāsta valsts inspektors. Viņš atgādina, ka izrakumus drīkst veikt tikai sertificēti speciālisti. Viņiem pēc pieprasījuma pašvaldībai un policijai jāuzrāda šādai nodarbei izsniegta atļauja un, uzsākot darbus, jāpiesakās pašvaldībā un jāuzrāda dienesta pilnvaras, ko apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
