Daniels Groza. 12 gadu vecs smiltenietis. Kāpēc tieši viņš izvēlēts šai intervijai, pēc kuras tie, kuri Danielu nepazīst, par viņu uzzinās, savukārt tie, kuri jau pazīst, varbūt atklās savā draugā kādu jaunu īpašību?
Daniels Groza. 12 gadu vecs smiltenietis. Kāpēc tieši viņš izvēlēts šai intervijai, pēc kuras tie, kuri Danielu nepazīst, par viņu uzzinās, savukārt tie, kuri jau pazīst, varbūt atklās savā draugā kādu jaunu īpašību?
Daniels ir mūziķis. Viņš spēlē gan klasiskās mūzikas skaņdarbus klavierēm, gan arī ģitāru un bungas divās popgrupās. Viena grupa — “Kids 4 Rock” — radās pērnā gada nogalē pēc smilteniešu uzvaras starptautiskā bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē. Otru — “D.O.L.T.” — Daniels nesen izveidoja kopā ar domubiedriem. Tās stilu iespaidojusi Daniela mīļākās grupas “Nirvana” mūzika, un tas jau vairāk sliecas uz smagā roka pusi. Tomēr muzicēšana ir tikai viens iemesls intervijai. Daniels spēj savu pasaules uztveri izteikt vārdos tik iedarbīgi, ka rakstītais atgādina labu, savdabīgu dzeju. Izrādās, viņam ļoti patīk Ojāra Vācieša dzejoļi.
Skumju sīrups un nedaudz laimes
Tas sākās tā: reiz Danielam brālēns iedeva vienu grāmatu no Ojāra Vācieša dzejas sējumiem. Tagad Daniels šo dzeju lasa, kad ir brīvs brīdis, parasti vakaros.
“Vācieša dzeja ir jocīga,” viņš secina. “Ja neesi tajā iekšā, tad nesaproti. Tur ir visādi aforismi un viss kaut kas tāds. Interesanti. Arī skolas literatūras grāmatās daudzreiz ir visādi forši dzejoļi. Visiem nosaukumus nezinu, bet man tie patīk.”
Daniels arī pats dažreiz raksta dzejoļus. Pagaidām ir pieci. Autors gan piebilst, ka nezina, vai to vispār var saukt par dzeju. Tas esot kaut kas līdzīgs plānam, kurā ieliktas pašas galvenās domas. Viņš arī neraksta ar mērķi publicēties. Daniela dzeja drīzāk ir saruna pašam ar sevi.
Tas aptuveni ir šādi, kā nosaucot savas intereses interneta portālā www.draugiem.lv: “Nirvana, gulēšana, satikšanās ar cilvēkiem. Hosiela. Sāls uz brūcēm, dakteri bez advokātiem. Protams, pretējā dzimuma pārstāves. Dzeja, visbiežāk Ojāra Vācieša. Citplanētieši. Iedomas. Skumju sīrups, kuru izdzerot, kļūst tik skumjš, ka nomirst. DRAUGI. Mazliet ģimene, biki laimes. Ceļasoma, labs laiks, atpūta, skūpsts, sāpes, kedas, dzīves jēga.”
Un vēl viņš draugos.lv par sevi saka šādi: “Ģitāras spēlēšana, tā mani nomierina pat tad, kad man ir paši lielākie melnie. Man ir divas grupas, spēlēju tur. Mācos, apstājos, pagaidu, ieraugu, apskauju, atrodu, paturu, savaldzinu, atstāju, paņemu, atdodu, iemīlos, neatlaižu. Neielaist nevienu savā dzīvē. Esmu viens pats ar savām domām, problēmām. Esmu pats savā labajā un vienīgajā pasaulītē, kur es jūtos labi — “Nirvanas” pasaulē.”
Mēs esam lecīgi un dumpīgi
Danielam patīk smagā mūzika, tai skaitā metāls un gotika. Viņa mīļākā grupa ir “Nirvana”, jo tuvs ir šīs grupas līdera Kurta Kobeina aizsāktais grunge stils (grungy nozīmē nekopts, netīrs; grunge stils šādi tika dēvēts, jo tā piekritēji neinteresējās par augsto modi). Daniela kolekcijā ir astoņi “Nirvanas” albumi: visi pamatalbumi, tādi, kas iznākuši pēc Kurta Kobeina nāves, un vēl dažas izlases.
“Viens cilvēks man iedeva pirmos “Nirvanas” diskus,” atceras Daniels. “Sāku klausīties, un iepatikās. “Nirvanas” dziesmu vārdi pielīp, un vairs nevar tikt no tiem vaļā. Daudzās dziesmās atspoguļojas visādi notikumi, un tās man ar daudz ko asociējas. Vēl man patīk Kurta balss, tas, kā viņš dzied.”
“Nirvana” piesaistīja Danielu ar grunge stilu. Grupas ģitārists un vokālists Kurts Kobeins aicināja cilvēkus būt tādiem, kādi viņi ir patiesībā. Astoņdesmito gadu nogalē izveidotā “Nirvana” drīz vien kļuva populāra visā pasaulē un paveica apvērsumu rokmūzikā.
“Kurta Kobeina savēlušies mati, nožēlojamās drēbes un nepakļautā agresija milzīgam skaitam pusaudžu ļāva atklāt nemieru, ko juta. Viņi bija noguruši no datorspēlēm, dzīvoja laulību šķiršanu, atsvešinātības un nepietiekamas pašcieņas pasaulē. Šī pēcbērnu buma paaudze netika audzināta pēc tradicionālajām morāles normām un ideāliem, bet ar nepārtrauktu TV, mediju un masu patēriņa diētu. Viņi tika dēvēti par slaistiem savas apātijas dēļ, ko patiesībā iebaroja viņiem pati pasaule.” (fragments no Zanes Nikodemusas raksta “Dumpis pret nepatieso — grunge” portālā www.aktualnet.lv)
No tā, ko Daniels stāsta par sevi, jaušams — to gadu un šodienas pusaudžiem ir līdzīgas problēmas, un tilts, kas viņus savieno, ir grupa “Nirvana”.
“Mēs esam lecīgi un dumpīgi, runājam pretī vecākiem,” par sevi un pazīstamiem vienaudžiem saka Daniels.
“Es parasti neklausu vecākiem,” viņš piebilst. “Citreiz jau ir jāpaklausa, bet pārsvarā iekšā ir dumpība. Reizēm gribas laisties projām no mājām kopā ar draugiem.”
Jautāju, kas ir viņa autoritāte. “Pats sev esmu labākais draugs. Klausu savai iekšējai balsij, tam, ko tā man saka.”
Šā brīža aizraušanās — gotisms
Daniels sevi raksturo kā vienpati, kurš tomēr nevar iztikt bez sabiedrības. “Ir brīži, kad gribas draugus, gribas viņiem kaut ko izstāstīt, padalīties, kas jauns noticis. Bet ir arī brīži, kad nevienu negribas redzēt. Gribas vienam pabūt četrās sienās.”
Viņa draugs Edijs Beļinskis saka, ka Daniels vienaudžu vidū ir autoritāte un viņa stilam ir sekotāji.
Šobrīd Daniels aizrāvies ar gotismu. Šis stils izpaužas pasaules uztverē, mūzikā un izskatā. Cilvēki, kuriem ir tuvs gotisms, tērpjas melnā apģērbā un izraugās arī attiecīgus aksesuārus: ķēdītes, piekariņus, krustiņus, lako melnus nagus (arī Danielam intervijas laikā ir tādi). Daniels nēsā arī spaikus (aproces ar dzelkšņiem).
Sarunas laikā viņš tērpies melnā apģērbā. Izvēli nosaka noskaņojums. Ir brīži, kad gribas tikai melnus tērpus. Ir brīži, kad gribas uzvilkt kaut ko krāsaināku.
“Smiltenē ir daži cilvēki, kuri aizraujas ar gotismu. Nu labi, daudz,” pēc Edija labojuma precizē Daniels. “Viņus redzu arī, aizbraucot uz Lielvārdi, Siguldu vai citām pilsētām. Par Rīgu vispār nav ko runāt. Viņiem ir daudz parku, kuros satusē kopā. Man ir daudz draugu no tāda stila cilvēkiem, kaut gan pašu vairāk velk uz pancīgo pusi.”
Šobrīd Danielam topā ir tusiņi draugu kompānijā. Boulings. Grupas, kurās viņš spēlē. Mēģinājumi tajās aizņem daudz laika. Skola atvirzījusies vismaz ceturtajā plānā. “Tomēr skolā man klājas diezgan labi. Šajā pusgadā atzīmes bija normālas,” pats tūlīt piebilst. Daniels mācās Trīs pakalnu pamatskolas 6.a klasē.
“No mācību priekšmetiem patīk angļu valoda,” viņš saka. “Tāpēc, ka Eirovīzijas konkursā Beļģijā redzēju — angļu valodas zināšanas atmaksājas. Tad vēl vēsture. Kā priekšmets tā man nepatīk, bet citreiz tajā var uzzināt kaut ko interesantu. Tas aizrauj. Sports arī man patīk.”
Tas viss, ko rakstu ir no dzīves
“Par mani: patīk spēlēt ģitāru, dziedāt, patīk ilgi gulēt no rītiem. Esmu cilvēks, kam vienmēr ir melnie,” par sevi portālā draugiem.lv saka Daniels.
Tomēr intervijā viņš atzīst, ka citreiz uznāk dzejnieka noskaņojums. “Patīk skatīties ārā pa logu. Rodas iedvesma kaut ko uzrakstīt. Citreiz patīk par kaut ko ironizēt. Patīk filozofēt dikti un gari.”
Daniels piekrīt, ka savu iekšējo pasauli var izkopt, ja daudz domā. Nozīme ir arī tam, ja lasa dzeju.
“Tas viss, ko es tur rakstu, ir no dzīves,” viņš saka. “Kādreiz klausījos repu. Patika Eminems. Nezinu, vai no tā, ka pārgāju uz gotisko stilu, bet tad radās tieši tādas domas kā tagad. Jā, arī no pārdzīvojumiem rodas iespaidi. Kad mācījos 1. klasē, šķīrās vecāki. Tad likās dīvaini, ka nu būs pavisam citādāk. Tēvs dzīvos kaut kur citur. Tas likās izkropļots ģimenes tēls. Sapratu, ka ir nedaudz citādāk ar laulību, ģimeni, bērniem. Būtu jauki, ja vecāki dzīvotu kopā. Bet, kā nu ir, tā ir.”
Plānots, ka šovasar Daniels ar pārējo ģimeni apciemos tēvu. Viņš strādā Īrijā.
Patīk meitenes, kuras netēlo
Danielam ir daudz paziņu gan skolā, gan mājas pagalmā. “Visvairāk kontaktējos ar savu brālēnu un grupas biedriem. Viņi ir mani labākie draugi. Ir cilvēki, kurus pasveicinu uz ielas. Viņi man ir paziņas, bet īstu draugu, kuriem varu stāstīt visu, ir maz.”
Daniels uzskata: lai cilvēki iedraudzētos, viņiem jābūt kopīgām interesēm. Ja grib tikt iekšā kādā bariņā, tad galvenais ir zināt, par ko tajā esošie interesējas, kas viņiem patīk, kādu mūziku viņi klausās.
Runājot par meitenēm: Danielam pašlaik nav pastāvīgas draudzenes, kaut gan — ne jau pretējā dzimuma pārstāvju uzmanības trūkuma dēļ. “Ir varbūt tādas meitenes, kuras es sev gribētu par draudzenēm, taču man labāk patīk būt vienam. Man ir grūti ar kādu sadzīvot un kopā staigāt. Labāk gribas vienam pašam pabūt mājās.”
Danielam patīk meitenes, kuras “netēlo, klausās kaut ko līdzīgu kā es, lasa dzeju, ir mierīgas, klusas, bet savu reizi atļaujas būt skaļas”. Draugos viņš visaugstāk vērtē uzticību, draudzību, vienotību.
Skatīsimies, ko nesīs nākotne
Šobrīd Danielam dzīvē galvenā ir mūzika. Kopā ar domubiedriem Oskaru Liuki, Laumu Bērzu un Tīnu Tilčiku viņš izveidojis jaunu grupu “D.O.L.T.” un spēlē gan latviešu mūziku, gan arī ārzemju gabalus no smagās mūzikas repertuāra. Pašiem savu dziesmu vēl nav, bet pusaudži cer, ka ar laiku tās radīsies. Kaut gan labas dziesmas rodas reti, piebilst Daniels.
Viņš grupā dzied un spēlē ģitāru. Arī Oskars spēlē ģitāru, Tīna — basģitāru, bet Lauma sit bungas.
“D.O.L.T.” cer, ka iespēja spēlēt “dzīvajā” viņiem būs skolu sarīkojumos. Danielam no sava bungu skolotāja pielipis teiciens: “Ja nemāki spēlēt “dzīvajā”, tad neskaities mūziķis.”
Vēl Daniels joprojām dzied popgrupas “Okay” jaunākajā sastāvā, muzicē grupā “Kids 4 Rock” un mācās Smiltenes mūzikas skolā. Viņš prot spēlēt klavieres, ģitāru, bungas, nedaudz arī basģitāru, akordeonu un mutes harmonikas.
Mūzikā Daniels iegājis apzināti un pieļauj, ka savu turpmāko dzīvi ar to saistīs ilgi. Tomēr no konkrētākām prognozēm viņš atturas. “Ir cilvēki, kuri jau manā vecumā uzņēmīgi un mērķtiecīgi tiecas uz augšu un ir izplānojuši visu dzīvi. Man negribas ātri kļūt pieaugušam. Lai jau nāk tā nākotne. Skatīsimies, ko tā nesīs.”
