Runājot par svētkiem un tradīcijām, pirmais, kas iešaujas prātā, ir kāzas.
Runājot par svētkiem un tradīcijām, pirmais, kas iešaujas prātā, ir kāzas. Neskatoties uz modes tendencēm, arī šodien lielākā daļa līgavu tomēr izvēlas baltu kāzu kleitu un plīvuru. Tāpat neizpaliek jaunā pāra mičošana pusnaktī, kas simbolizē pāriešanu vīra un sievas kārtā. Savu aktualitāti nav zaudējusi arī tradīcija mest līgavas pušķi – kurai gan meitenei negribas ticēt, ka, notvērusi pušķi, viņa nākamajā gadā izies pie vīra. Protams, jāpiemin arī Ziemassvētki, Lieldienas, Jaunais gads, dzimšanas un vārdadienas, kā arī vasaras saulgrieži – Līgo svētki. Bet ko tie nozīmē ģimenei?
Stabilas svētku svinēšanas tradīcijas ir saskanīgas ģimenes pamats. Tie ir rituāli, kurus visi zina, kuri ir patīkami un pieņemami. Parasti ģimenes locekļiem zināms svētku svinēšanas scenārijs – piparkūkas un eglīte – ziemā, Jāņu vainags – vasarā, bet torte – dzimšanas dienā. Tomēr katrai saimei svētku pārsteigumi var būt kas īpašs. Piemēram, vecmamma cep debešķīgu kliņģeri un jubilāram tiek nevis veikalā pirkta torte, bet īpaši sagatavots gardums.
Ģimenes tradīcijas ir dažādu pasākumu kopums, kas raksturīgs tikai šai dzimtai. Tas var būt jebkas, kaut vai buča pirms naktsmiega, kas arī ir attieksmes izpausme, apliecinājums – cilvēki viens otru mīl un rūpējas. Ģimene ir vieta, kur dalīties priekos, kur patverties no nepatīkamākiem dzīves mirkļiem. Tradīcijas apliecina savstarpējo attiecību vērtību un nozīmību.
