Pietiek padzīvot dažas dienas aukstumā, kas bargāks par mīnus 20 grādiem, lai novērtētu līdzšinējās siltās ziemas un ilgotos pēc vasaras.
Pietiek padzīvot dažas dienas aukstumā, kas bargāks par mīnus 20 grādiem, lai novērtētu līdzšinējās siltās ziemas un ilgotos pēc vasaras. Un arī atskārstu, cik ļoti gada aukstajos mēnešos cilvēku labsajūta ir atkarīga no elektroenerģijas un kurināmā krājumiem: gāzes, malkas, akmeņoglēm, naftas.
Ko nozīmē atkarība no citu valstu resursiem, atklāj kārtējais piemērs pēc Krievijas īslaicīgi pārtrauktajām dabas gāzes piegādēm Ukrainai. Naktī uz svētdienu divi sprādzieni Krievijas teritorijā pārrāva maģistrālo gāzes vadu Mozdoka – Tbilisi un atstāja bez kurināmā Gruziju, kur šajās dienās ir līdzīgs sals, kādu tikko piedzīvojām Latvijā. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili jau norādījis, ka sprādzieni notika gandrīz vienlaikus un neietekmē gāzes piegādes Krievijā, tāpēc esot secināms, ka tā bija labi organizēta un koordinēta rīcība.
Kamēr Latvijā vien būs meži, malka un šķelda ir visdrošākais kurināmais, jo ir savējais resurss, kura piegādes krānu nevar aizgriezt. Taču visu valsti ar to neapsildīt.
Ja runā par dabas gāzi, tad arī Latvija patērē Krievijas krājumus. Izvēles priekšā par savas pilsētas gazifikāciju šobrīd ir Smiltene. Jau noslēgusies uzņēmuma “Latvijas gāze” ierosinātās būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kas attiecas uz Smiltenes perspektīvās gāzes apgādes plānojumu un pirmās būvniecības kārtas trases novietni. Pagaidām ir kavēkļi ar projekta izstrādi, taču “Latvijas gāze” vietējai pašvaldībai apliecinājusi, ka Smiltenes gazifikācijas projekts uzņēmumam joprojām ir aktuāls, un nākamajā nedēļā plānotas kārtējās sarunas par šo tematu.
Pilsētas gazifikācija ir koks ar diviem galiem. Nesenais aukstums atklāja, ka, kurinot ar malku, bargā salā ir grūti uzturēt vajadzīgo siltuma režīmu dzīvokļos un iestādēs. Dabas gāze ir efektīvs kurināmais, ko izmanto daudzviet pasaulē, taču pēdējā laikā pasaulē notiekošais atklāj, ka Krievija nav paredzama partnere gāzes cenu un piegāžu ziņā. Neviens šobrīd nevar zināt, cik daudz par austrumu kaimiņa gāzi būs jāmaksā pēc pāris gadiem. Latvijas enerģētikas nākotne jebkurā gadījumā ir ļoti aktuāla problēma.
