Viss, pirmdien sākšu jaunu dzīvi! Vakarā pēc sešiem vairs neēdīšu, iešu skriet, krāšu naudu, lai beidzot aizbrauktu ceļojumā. Šomēnes dzīvošu tā, lai pirms algas nebūtu jāaizņemas nauda. No sestdienas sākšu lasīt bērniem vakara pasaciņu, lai cik nogurusi būtu. Celšos 15 minūtes agrāk, lai ik rītu nebūtu jāskrien uz autobusu. Meklēšu darbu, kurā varu īstenot savas dotības, lai uz darbu varētu doties ar patiku, nevis ar piespiešanos. Cilvēks ik pa laikam vēlas īstenot šādas un līdzīgas apņemšanās. Kad to neizdodas izpildīt noliktajā laikā, jaunas dzīves sākšana tiek atlikta uz nākamo mēnesi, nākamo gadu. Pamudina krīze Apņemšanās sākt jaunu dzīvi Jaunajā gadā bieži vien izplēn, jo apņemšanās neizpildīšana nerada reālu zaudējumu, pauž psihologs konsultants Armands Blažģis. “Cilvēks plūst pa straumi, un viņam nav stimula kaut ko mainīt. Iespējams, ka apkārtējie viņam norāda un mēģina ieteikt, ko darīt, taču cilvēks ikdienas skrējienā nevar saņemties. Citādāk ir gadījumos, kad cilvēks piedzīvo reālu krīzi – viņš gūst traumu, viņam nodeg māja,” skaidro A. Blažģis. Krīzes situācija kalpo cilvēkam kā grūdiens un pamudina cilvēku uz reālām pārmaiņām. Spriedelēšana par jaunas dzīves sākšanu nomaina darbība, jo dzīvot kā iepriekš vairs nav iespējams. “Diemžēl vairumam cilvēku bez grūdiena sākt pārmaiņas neizdodas,” pārliecinājies psihologs.Jāiemīl vecaisVispirms jāapzinās, jāpieņem un jāiemīl esošais dzīves modelis, tikai pēc tam cilvēks var pretendēt uz kaut ko jaunu, pārliecināta Pozitīvās domāšanas centra “Pavasara studija” vadītāja Inese Prisjolkova. “Lai labāk izprastu, situāciju var salīdzināt ar spēli. Kamēr pirmais līmenis nav pabeigts, otrajā tikt nav iespējams,” salīdzina I. Prisjolkova. Kamēr spēles pirmā līmeņa uzdevumi nav izpildīti, otrajā ielēkt nevar. Kā dzīvē nonākt nākamajā līmenī? “Jāiemīl tas, kas tev ir apkārt, un uz šīs mīlestības bāzes cilvēks var sākt jaunu dzīvi. Ja cilvēks dzīvo vienistabas dzīvoklī daudzdzīvokļu paneļa mājā, bet sapņo par dzīvi villā pie jūras, cilvēkam vispirms ir jāiemīl savs vienistabas dzīvoklis. Piemēram, jāizlīmē jaunas tapetes, jāpieliek jauni aizkari, jāuzliek jauns galdauts. Kad viņam sirdī vairs nebūs rūgtuma par to, ka dzīvo vienistabas dzīvoklī, kad viņš to būs pieņēmis, cilvēks būs gatavs villai pie jūras. Vientuļam cilvēkam jāpieņem sava vientulība, tad viņš būs gatavs satikt savu mūža mīlestību,” norāda I. Prisjolkova. Pieņem un atbrīvojiesI. Prisjolkovas ieteikums, kā pieņemt reālo situāciju, ir – beigt par to gausties. “Kamēr turpinām purpināt, mums tiek sūtīti vieni un tie paši pārbaudījumi, visu laiku karmiski atgriežamies vienā un tajā pašā situācijā. Izklausās absurdi, bet jāiemīl tas, no kā tik ļoti gribi atbrīvoties. Pat, ja esi alkoholiķis, jāiemīl esošā situācija. Ja esi slims, iemīli esošo situāciju, jo tā tev dod iespēju mainīties” iesaka “Pavasara studijas” vadītāja. Jābeidz noliegt nepatīkamais. Jāapzinās, ka esošie apstākļi ir vislabākā iespēja jaunai dzīvei. Lai mainītos, nav nepieciešama pirmdiena, jauns mēnesis vai jauns gads. Lai sāktu jaunu dzīvi, citādāk jāpaskatās uz notiekošo, jāatzīst problēma, jāmaina attieksme, pārliecināta I. Prisjolkova.Saņemas uz dienu“Es esmu alkoholiķis,” tā par sevi saka vīrietis, kurš 20 gadus nav lietojis alkoholu. Arnolds pastāsta, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem bija atzīties sev un pēc tam citiem. “Likās, ka varu nedzert, kad negribas. Pēc kārtējās plostošanas sievai nosolījos, ka vairs nedzeršu, ka sākšu jaunu dzīvi, taču nekas nemainījās gadiem ilgi. Beigās sāku nest no mājas ārā mantas un pārdot, lai varu iedzert. Sieva ar bērniem mani pameta. Vēl kādus gadus pēc tam dzēru, līdz satiku kādu cilvēku, kurš mani paņēma līdzi uz “Anonīmo alkoholiķu” sapulci. Noklausījos daudzu cilvēku stāstos. Biju šokā, bet pats pirmajā reizē nevarēju pateikt, ka esmu alkoholiķis. Man ieteica apņemties nedzert vienu dienu, nevis apņemties nedzert nekad. Tas līdzēja. Likās neiespējami, ka var nedzert gadu vai pat visu atlikušo mūžu. Bet no rīta apsolīties nedzert vienu dienu bija vieglāk. Un tā dienu no dienas ik rītu apsolīju sev nedzert. Kad alkohola dullums bija pārgājis, varēju ar skaidru galvu pārdomāt savu dzīvi. Sapratu, ka esmu bijis alkohola varā un pats no savas atkarības vaļā tikt nevaru. Paļāvos uz Dievu un to daru joprojām. Joprojām nevaru apgalvot, ka nekad nedzeršu. Lūdzu Dievu, lai viņš man palīdz noturēties katru dienu,” pieredzē dalās Arnolds.Iztur dēļ bērniemRasmai bija 38 gadi, kad ar vēzi saslima un nomira viņas vīrs. “Bija smagi. Vīrs aizgāja dažu mēnešu laikā. Iepriekš par veselību nesūdzējās. Slimnīcā nonāca, kad darbā zaudēja samaņu. Izrādījās, ka slimība bija izplatījusies jau pa visu ķermeni. Tad vēl slimnīcās tādas paleatīvās nodaļas nebija. Ja būtu, viņš nonāktu tādā, jo līdzēt vairs neko nevarēja. Bet es cerēju līdz pēdējam. Es nevarēju pieņemt, ka viņš var nomirt, bet tā notika, un es tobrīd atrados slimnīcā viņam līdzās. Visam zuda jēga.Likās, ka es viena nevarēšu izaudzināt mūsu četrus bērnus. Ilgi gulšņāt nevarēju atļauties, jo vajadzēja domāt par bērniem, par iztikšanu. Vajadzēja atsākt strādāt, ko nebiju darījusi pēdējos piecus gadus – līdz vīra aiziešanai. Man bija skolotājas diploms, tāpēc likumsakarīgi, ka pirmā doma bija atrast darbu skolā. To veiksmīgi izdarīju. Trīs lielākie bērni jau mācījās skolā, mazākā meita togad beidza bērnudārzu. Pirmos gadus virs ūdens mani turēja rūpes par bērniem. Nevarēju pat iedomāties, ka man varētu būt citādāka dzīve, jaunas attiecības. Tad draudzene mani pierunāja atsākt dziedāt korī, ko izdarīju. Sadzīvē daudz palīdzēja gan mani, gan vīra vecāki. Pamazām atguvu dzīvesprieku. Tas man atvēra acis un ļāva paskatīties uz pasauli savādāk. Kļuvu atvērtāka un satiku savu nākamo mīlestību,” pastāsta Rasma.
Gribu mainīties
◆ “Gribu notievēt, jo man tiešām ir pārāk liels svars, kas nu jau atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz veselību. Esmu izmēģinājusi dažādas diētas. Tās palīdz noregulēt svaru, taču tik pat ātri tas atgriežas. Nevaru pateikt “nē” ēdienam. Kamēr ir diēta, tikmēr sevi kontrolēju, bet, kad tā beidzas, atkal pārēdos. Nosolos sev, ka nedarīšu sev pāri, taču apņemšanos arvien pārkāpju.”Solvita◆ “Gribu mainīt darbu. Briestu tam jau vairākus gadus, bet attur labais atalgojums. Man darbs ir kā zobu sāpes. Darba devējs pret mums izturas kā pret saviem vergiem. Izsaka nepamatotus pārmetumus un aizrādījumus. Apnicis iet uz darbu un prātot, kāds priekšniekam šodien būs garastāvoklis, kuram šodien no viņa “tiks”. Esmu nolēmusi īstenot savas ieceres biznesā un ceru, ka man tas izdosies.”Signe◆ “Man ir apnicis dzīvot no algas līdz algai. Esmu nolēmis doties uz ārzemēm. Apnicis ierobežot savas vēlmes. Gribu doties kopā ar ģimeni uz Zviedriju vai Norvēģiju un sākt patiešām jaunu dzīvi, ne tikai labi nopelnīt, bet tur iedzīvoties.”Agris
