Latvijā paredzēts uzsākt kultūras un tautas namu akreditāciju. Šim nolūkam tiek izstrādāti īpaši Ministru kabineta noteikumi.
Latvijā paredzēts uzsākt kultūras un tautas namu akreditāciju. Šim nolūkam tiek izstrādāti īpaši Ministru kabineta noteikumi.
Augustā Latvijas Kultūras ministrijā izdeva rīkojumu par darba grupas izveidošanu, kas strādā dokumentācijas sakārtošanai kultūras un tautas namu lietās.
Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste kultūras un tautas namu jautājumos Dace Jurka šajā amatā strādā pusotru gadu, bet zina, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nevienu nav interesējusi kultūras un tautas namu akreditācija. Kuluāros par to ir runāts daudz, bet reāli darbi nav notikuši. Ikvienam pašdarbības mākslas kolektīvam kultūras vai tautas nams ir viņa mājvieta.
Akreditācija neslēgs kultūras namus
“Esmu gandarīta, ka kultūras ministre Helēna Demakova ir nopietni pievērsusies kultūras namu dzīves sakārtošanai. Bibliotēkām un muzejiem ir pieņemti savi likumi, kuri tiem ne tikai uzliek pienākumus, bet arī aizsargā. Muzeji Latvijā tiek akreditēti, bibliotēku akreditācija pašlaik notiek. Vai kultūras un tautas nami ir sliktāki? Tās ir gluži tādas pašas pašvaldību iestādes kā muzeji un bibliotēkas,” spriež speciāliste.
Aizsākums gaidāmajai kultūras namu akreditācijai jāmeklē nedaudz senāk. Latvijā pastāv Kultūras darbinieku apvienība. Tā saaicināja kopā kultūras darbiniekus, apzināja un aicināja sakārtot kultūras namu lietas. D. Jurka ir caurcaurēm praktiķe, jo daudzus gadus vada Mazsalacas kultūras centru. Kultūras iestāžu reģistrācija sāksies decembra otrajā pusē.
“Apbraukājot visus Latvijas rajonus, es neredzu savu kolēģu mājvietas, bet redzu viņu sejas un mēģinu skaidrot, uz ko viņiem jābūt gataviem, ko no viņiem prasīs un kāds būs ieguvums. Akreditācija nav process, kas slēdz kultūras iestādes. Tā tikai sakārto visas lietas. Mēs ļoti vēlamies celt kultūras iestāžu prestižu un kliedēt šabloniskās domas, ka tur jau nekā nav, jo kas gan var notikt vecā sagrabējušā šķūnī. Šo darba grupu vada Dace Neiburga, un visu cieņu viņai par kultūrpolitikas vadlīniju gatavošanu ilgstošam laika posmam. Tajās viss ir precīzi definēts,” uzskata D. Jurka.
Mācīs kultūras menedžmentu
Salīdzinot ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā, kultūras namu vadītājiem ir zems izglītības līmenis. Interesanti, ka gandrīz katrs deputāts uzskata sevi par speciālistu kultūras dzīves jomā un nekautrējas dot dažādus, reizēm pat itin aplamus norādījumus vai padomus. Tieši tāpēc kultūras darbiniekam ir jāprot argumentēt viedokli, lai aizstāvētu savu pozīciju. D. Jurka jau otro gadu strādā ar kultūras menedžmenta 80 stundu programmu. Vienas programmas apmācība paredzēta arī Vidzemē. Mācības notiks pēc rotācijas principa katru reizi cita rajona centrā. Izglītošanās ir viena no pašapziņas celšanas iespējām.
Paralēli šim darbam sāksies kultūrkartēšana. “Ceru, ka izdosies visu sakārtot, pateicoties labvēlīgajam ministrijas lēmumam un atbalstam. Pašlaik katrs strādājam ar atšķirīgiem nolikumiem, jo paraugnolikums nebija izstrādāts. Nu tas ir gatavs. To vēlreiz apspriedīsim 9. novembrī, bet mēneša beigās izsūtīsim kultūras iestādēm. Katrs kultūras nama vadītājs varēs to izvērtēt un saskaņot ar pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem. Nākotnē paredzētie soļi paredzēti plaši, un, ja viss izdosies kā iecerēts, pirms akreditācijas novados rīkosim seminārus,” sola speciāliste.
Vispirms izvērtēs darba saturisko daļu
D. Jurka uzskata, ka Latvijas rajonos situācija kultūras namu materiālajā nodrošinātībā ir ļoti atšķirīga. Sākotnēji akreditācija būs brīvprātīga. Kultūras nami ir jāsakārto tā, lai pašiem nebūtu baisi, ka kaut kas var uzkrist uz galvas. Tomēr vispirms akreditācija ir darba saturiskajā izvērtēšanā. Katrai kultūras iestādei vajadzētu definēt savu misiju vai uzdevumu. Katram iestādes vadītājam jāapzinās, kas izdarīts līdz šim, un jāieskicē turpmāk veicamie darbi, lai pēc iespējas labāk sadarbotos ar pašvaldību. D. Jurka uzskata, ka katrai kultūras iestādei ir neizsmeltas rezerves sadarbībai ar izglītības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām. Viņa pieļauj, ka kultūras iestādēm, veidojot jauno budžetu, nebūs viegli. Arī Kultūras ministrijai uzsākto vērienīgo projektu dēļ būs grūti ar līdzekļiem. Problēmas parasti rodas nezināšanas un neskaidrošanas dēļ. Visi jautājumi ir jāizdiskutē profesionāļu vidē. Savas problēmas ir ne tikai lauku, bet arī Rīgā strādājošajiem kultūras darbiniekiem, jo tur lielās konkurences dēļ iespēju ir vairāk. Kultūras iestādei reģistrējoties tiks dots tautas nama, kultūras nama vai kultūras centra nosaukums. Paredzēts, ka klubu vairs nebūs.
